Šis process skolām ir izaicinājums: ap 3000 skolēnu ir atteikušies no krievu valodas kā otrās svešvalodas 181
TV24 raidījumā “Dienas personība” izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša atklāj, ka apmēram 3000 skolēnu jau ir atteikušies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, izvēloties citu Eiropas Savienības vai sadarbības valstu valodu apguvi. Šīs izmaiņas tiek saistītas ar valsts virzību uz Eiropas valodu apguves prioritizēšanu un attālināšanos no krievu valodas, kas vēsturiski bijusi plaši izplatīta Latvijas skolās.
Čakša uzsver, ka šis process ir ievērojams izaicinājums gan pašvaldībām, gan skolām. “Pašvaldībām ir skaidri nodefinēts uzdevums palīdzēt skolām atrast nepieciešamos otrās svešvalodas skolotājus,” skaidro ministre. Lai gan pašvaldības aktīvi meklē risinājumus, viņasprāt, svarīga loma ir arī savstarpējai palīdzībai pašvaldību starpā, lai nodrošinātu skolas ar svešvalodu skolotājiem.
Izglītības un zinātnes ministre arī uzsver, ka ministrija ir aktīvi iesaistīta šajā procesā, piedāvājot atbalstu skolām un skolotājiem. “Mēs esam dažādās atbalsta programmās, kur svešvalodu skolotāji tiek izvirzīti kā prioritāte,” uzsver Čakša. Lai atvieglotu pāreju uz citām valodām, ir iesaistīti tādi partneri kā Gētes institūts un Francijas kultūras institūts, kas piedāvā pārkvalifikācijas programmas cilvēkiem ar esošām valodu zināšanām, lai viņi varētu kļūt par pedagogiem.
Tomēr ministre atzīst, ka šis process tuvākajos gados prasīs laiku un efektīvus risinājumus.
“Manā skatījumā var izmantot arī digitālos rīkus, lai palīdzētu skolotājiem un skolēniem,”
rosina ministre, uzsverot, ka tehnoloģiju izmantošana var būt nozīmīgs atbalsts šajā pārmaiņu periodā.
Viens no galvenajiem izaicinājumiem, kas šobrīd tiek risināts, ir- kā nodrošināt skolēnu zināšanu un vērtējumu pārnesi uz jaunu valodu. “Skolām būs jāizvērtē, kā tās rīkosies, lai nodrošinātu skolēnu atzīmju izlikšanu un pārnesi, ja viņi pāriet no vienas valodas uz otru,” skaidro Čakša. Situācijas var būt dažādas, piemēram, skolēniem, kuri vēlākos mācību posmos sāk mācīties jaunu valodu, zināšanu līmenis var būt dažāds, un tas prasa skolotāju un skolu vadības elastīgu pieeju.
Čakša uzsver, ka pašvaldībām ir būtiska loma skolu tīkla veidošanā un skolēnu izvēlēto valodu apguves organizēšanā: “Pašvaldībām ir jāpalīdz veidot savu skolu tīklu, saprotot, cik daudz un kādi bērni ir izvēlējušies mācīties konkrētu valodu.”
Neskatoties uz izaicinājumiem, valsts izglītības sistēma virzās pareizajā virzienā, lai nodrošinātu mūsdienīgu un Eiropas Savienības standartiem atbilstošu izglītību.
