“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā
199
Medijos jau visai plaši izskanējis stāsts par Horenu Stalbi un viņa piedzīvoto 13.aprīlī, kad pēc koncerta viņš kopā ar kolēģi Kristapu Strūbergu bija devies uz benzīntanku pēc uzkodām, bet piedzīvoja uzbrukumu no pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem.
Jau ziņojām, ka benzīntankā uzradušies vairāki puiši, kuri rupji izturējušies pret benzīntanka darbinieci, kura tieši tobrīd gatavojusi maizītes mūziķiem. Kristaps gaidījis pie letes, bet Horens tirdzniecības zālē skatījies, ko vēl nopirkt, kad nelieši no mugurpuses uzbrukuši. Saņemts ļoti spēcīgs sitiens pa galvu.
Pēc tā Horens attapies uz grīdas, ieraudzījis, ka pār viņu ir pārliecies Kristaps. Tātad bija zaudēta samaņa. Horens atceras, ka gulējis asiņu “jūrā”, līdz ar to jau bijušas aizdomas, ka ir lauzts deguns.
LA.LV sazinājās ar pašu Horenu, lai uzzinātu, kā viņš šobrīd jūtas un vai, viņaprāt, uzbrukums bija plānots.
“Es domāju, ka šie kungi vienkārši bija izlēmuši ar kādu izkauties, kādam iesist. Es nedomāju, ka tas bija uzbrukums man kā Horenam, man tā nelikās. Viņi nešķiet mākslas pazinēji, kas ietu uz maniem koncertiem vai izrādēm, nē,” saka Horens.
Šī atbilde, protams, raisa jautājumus par drošību valstī kopumā. Benzīntankos parasti ir kameras, tā ir šķietami droša vieta, kurā apdraudējumu iespējas ir salīdzinoši zemas. Vai mums ir pamats satraukumam par drošību valstī kopumā? Horens neslēpj, ka arī viņš šobrīd par to daudz domā.
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā. Pirms kāda laika piedzīvoju līdzīgu notikumu – plkst.20.00, kad ārā vēl bija gaišs, Čaka un Lāčplēša ielas stūrī garāmejot pamanīju divus džekus kas nežēlīgi kāvās. Es un vēl daži garāmgājēji uzbrucēju ar nazi neitralizējām un nekavējoties izsaucām policiju. Tas notika pašā Rīgas centrā, vien 2 kvartālus no policijas iecirkņa…” atceras Horens.
Nepatīkams bijis pārsteigums, ka policijas ekipāža uz telefona zvanu atbildējusi ļoti dusmīgi, īpaši tad, kad zvanīts atkārtoti. Viņi ieradušies aptuveni pēc 45 minūtēm.
“Cilvēku var nosist 1 minūtes laikā. Kāda tad mums vispār ir jēga? Par ko mēs domājam? Toreiz apturējām garāmbraucošu ceļu policistu mašīnu, kuriem šādas situācijas nebūtu jārisina, par laimi viņi pieslēdzās un palīdzēja. Kāds garāmbraucējs, kurš automašīnā bija kopā ar bērniem, arī apturēja mašīnu un skrēja palīgā.
Bet kur mēs dzīvojam, ja policija 45 minūšu laikā vasaras pievakarē, kad sastrēgumu vairs nav, nevar atbraukt un palīdzēt? Tad es nebrīnos, ka benzīntankā, kurā darbojas piecas videonovērošanas kameras vienlaikus, kāds var pienākt citam klāt un iesist pa galvu.”
Vīrieši, kuri benzīntankā uzbruka Horenam, pēc notikuma esot aizbēguši prom. Protams, videokamerās viņi ir labi redzami, taču tālākais jau ir atbildīgo iestāžu izmeklēšanas ziņā, kriminālprocess ir ierosināts. Horens cer, ka viss tiks likumīgi nokārtots. Ko viņš domā par šiem puišiem?
Horens atbild sev raksturīgajā pozitīvisma manierē: “Man nav nekāda ļaunuma pret šiem cilvēkiem. Drīzām empātija, jo viņi paši sevi jau ir sodījuši, ja viņi uzskata, ka šāda uzvedība ir okei. Mēs te daudz un skaļi cīnāmies pret karu Ukrainā, bet reizēm šķiet, ka nepamanām, kas notiek degungalā. Ilgākā vai īsākā laikā tas novedīs pie sekām.”
Mūziķis ir satraucies par drošību valstī: “Mēs te runājam par kopīgo drošību valstī. Sanāk, ka valsts ierēdņiem uz to ir uzspļaut. Policijā joprojām trūkst cilvēku, pasliktinoties finansiālajam stāvoklim, tas var novest arī pie laupīšanām un zādzībām, kas būs neizbēgami. Žēl, ja mēs šādi iznīcinām paši savu valsti.”
Notikušais esot kā spoguļattēls un projekcija tam, kas notiek kopumā. “Ja es nebūtu Horens, neviens to neuzrakstītu un tu man šobrīd nezvanītu. Es uzskatu, ka šobrīd varu izmantot savu “dienesta stāvokli” un labo vārdu, darot sabiedrībai zināmu, kas te notiek. Mums ir jāstāv tam pretī.”
Jautāts par pašsajūtu, Horens norāda, ka runāt viņš var, taču ik pa brīdim sāp galva un ir ierobežota pārvietošanās. Viņa ikdienu apgrūtinot fakts, ka viņš nav IT speciālists vai kādas citas profesijas pārstāvis, ko varētu veikt, neizejot no mājām. Viņam ir ģimene, 3 bērni, par kuriem jārūpējas, tāpēc ir svarīgi turpināt darboties.
Pēc uzbrukuma viņš bijis traumatoloģijas slimnīcā, kur veikta kājas operācija un “salikts kopā”, nu ir palaists uz mājām veseļoties.
Protams, iepriekš jau bija plāni vasarai, dažādi pasākumi, ko šobrīd daļēji nākas atcelt. Ironiski, bet “OratoriO” tieši bija plānota izrāde, kurā Horenam piešķirta ārsta loma, to nāksies atcelt, jo fiziski nav iespējams piedalīties izrādē. Arī dīdžeja darbu grūti savienot ar pašreizējo stāvokli, jo šī profesija pieprasa ilgstošu stāvēšanu kājās. Iespēju robežās gan viņš tuvākajā nākotnē cer atgriezties uz skatuves, no kurienes atgādināšot arī citiem par dzīves vērtībām.
Horens ir ļoti pateicīgs cilvēkiem par atbalstu: “Gribu pateikt visiem paldies par izrādīto atbalstu. Es saņemu tik daudz laba vēlējumu un vēlmes palīdzēt, ka man šķiet, ka man ir kā dzimšanas diena. Tas nozīmē, ka sabiedrībā joprojām ir daudz empātisku cilvēku, kas ļauj cerēt, ka viss mainīsies uz labu. Kļūsim apzinīgāki, labāki, draudzīgāki!
Varbūt esmu labs piemērs, kas sabiedrībai bija vajadzīgs, lai sakustētos. Mans pienākums pret sabiedrību varbūt šobrīd ir būt upurim, lai demonstrētu, ka kaut kam ir jāmainās mūsu valstī.”
Horena Stalbes stāstu medijos pamanījis arī kulinārijas blogeris Rojs Puķe. Sazinājos arī ar viņu, jo Rojs savā “Facebook” kontā publicējis aicinājumu finansiāli atbalstīt Horenu.
Rojs raksta: “Mēs nekad nezinām, kurā brīdī ar mums var notikt kas briesmīgs. Kaut kas tāds, kas ne tikai rada sāpes, bet atņem iespēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Doties uz darbu, pelnīt naudu un darīt lietas, kuras tu mīli. Un tajā brīdī mēs kļūstam atkarīgi no līdzcilvēkiem! Mēs varam cerēt tikai uz līdzcilvēku atbalstu!
Jau vairāk nekā pirms nedēļas uzbrukumu piedzīvojis mūziķis – grupas “Riga Raggae” solists – Horens Stalbe. Viņš joprojām cenšas atgūt veselību pēc smagā notikuma. Palīdzēsim Horenam un saziedosim līdzekļus, lai viņš var iegādāt nepieciešamās zāles un nosegt ikdienas rēķinus!
Es aicinu ikvienu noziedot un dalāmies ar šo ziņu!”
Ziedojot obligāta norāde – Horenam Stalbem!
Labdarības biedrība “Pipars”
Luminor Bank AS Latvijas filiale
Kods RIKOLV2X
Konts: LV24RIKO0001080135607
Kāpēc Rojs nolēma iesaistīties? “Redzēju, kā cilvēki atbalsta Horenu, bet aizdomājos, ka viņam arī ir jāmaksā rēķini, jāaudzina bērni – kā jau mums visiem. Viņš ir nonācis grūtā situācijā, tāpēc mums vienam otru ir jāatbalsta, jāpalīdz. Aizsāku šo akciju, rosinot cilvēkus palīdzēt.”
Arī LA.LV pievienojas Roja aicinājumam, iespēju robežās lūdzot atbalstīt Horenu!
