“Šis nav pēdējais koronavīruss. Pilnīgi noteikti būs arī citi.” Saruna ar Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieku Kasparu Tāru 7
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks, profesors Kaspars Tārs piedalās koronavīrusa valsts pētījumu programmā un ir pamatīgi iedziļinājies šī vīrusa attīstības gaitā, tiklīdz tas parādījās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins nesen paziņoja, ka Krievijā ir gatava pirmā vakcīna pasaulē pret koronavīrusu. Ārvalstu eksperti gan apšauba tās efektivitāti, jo nav izietas visas klīniskās izpētes stadijas. Vai tas neliecina, ka jūsu cunftes brāļi mūsu lielajā kaimiņvalstī pakļaujas politiskajam spiedienam un iet Kremļa pavadā?
K. Tārs: Skaidrs, ka tā ir valsts prestiža lieta, kurš pirmais radīs vakcīnu. Taču jāņem vērā, ka pirmajai vakcīnai var nebūt arī labākais rezultāts.
Ja mēs runājam par vakcīnas izstrādes tehnoloģisko pusi, tad Krievijas zinātnieku izstrādātā vakcīna ir diezgan līdzīga tai vakcīnai, ko izstrādā zinātnieki Oksfordā. Šajā ziņā man nav nekas slikts sakāms par mūsu lielās kaimiņvalsts vakcīnu.
Cita lieta, ka vakcīnas izstrādes process bija ļoti sasteigts, jo nav izietas visas trīs klīniskās izpētes stadijas. Turklāt trešajā stadijā ir jābūt vairākiem tūkstošiem brīvprātīgo, kuriem injicē vakcīnu.
Krievijā vakcīna tika piereģistrēta, bet pētījumi vēl turpinās. Nezinu nevienu citu līdzīgu gadījumu.
Šajā gadījumā negatīvi ir tas, ka parādās politiskā ieinteresētība, bet kopumā par Krievijas zinātnieku ieguldīto darbu es negribētu teikt neko sliktu.
Bet vai nav tā, ka mēs par daudz fokusējamies uz vakcīnu kā uz tādu gaidāmo brīnumlīdzekli? Varbūt jāiegūst kolektīvā imunitāte un dzīvojam tālāk!
Ir parādījušies daži pētījumi, ka ir tādi cilvēki, kas ar Covid-19 saslimuši atkārtoti. Līdz ar to pārslimojušajiem netiek dota simtprocentīga garantija, ka viņi atkal nesaslims, piemēram, pēc gada.
Spriežot pēc analoģijas ar pirmo SARS, vienai daļai cilvēku, kas būs pārslimojuši Covid-19, noteikti būs imūnā atbilde uz vairākiem gadiem. Bet noteikti būs arī tādi, kuriem pēc pārslimošanas antivielas būs izstrādājušās tikai uz neilgu laiku – dažiem mēnešiem, varbūt gadu.
Tas nozīmē, ka šāds cilvēks pēc gada vai diviem varēs saslimt otrreiz. Pastāv gan cerība, ka šādā gadījumā slimība varētu noritēt vieglākā formā.
Zviedrijā uzskatīja – jo vairāk cilvēku izslimos, jo ātrāk tiks iegūta kolektīvā imunitāte. Bet kas tur sanāca? Mirstība no koronavīrusa bija desmit reižu lielāka nekā, piemēram, Norvēģijā vai Somijā, kur bija stingri ierobežojumi.
Un zviedri tik un tā nav ieguvuši tā saukto kolektīvo imunitāti. Līdz tai viņiem ir ļoti tālu. Lai to iegūtu, šī slimība ir jāpārslimo apmēram 70% sabiedrības, tad vīrusam būs grūti izplatīties. Līdz tam ir tālu gan Zviedrijā, gan Latvijā un citās valstīs.
Ja vīrusu palaistu pašplūsmā, tad gan, visticamāk, tiktu sasniegti tie septiņdesmit procenti. Bet tad jārēķinās ar to, ka Latvijā būtu līdzīgi skati kā Itālijā pandēmijas vissmagākajā posmā, kad armijas mašīnas veda zārkus…
Mums tas nav vajadzīgs, sevišķi, ņemot vērā, ka vakcīnas izgudrošanā tomēr ir jūtams progress un ir cerība, ka mēs varēsim panākt imunitāti vakcinējoties.
Ļoti ceru, ka tiks izgudrotas arī efektīvas zāles, jo pie tā patlaban tiek ļoti intensīvi strādāts.
Bet, piemēram, Vācijā, kur vīrusa izplatība ir krietni intensīvāka nekā Latvijā, iedzīvotāju pacietības mērs ir pilns un viņi masveidīgi iet ielās, protestējot pret valdības noteiktajiem ierobežojumiem. Vai tad viņi nav sapratuši kolektīvās imunitātes risku vai arī uzskata, ka tas ir pārspīlēts?
Ja cilvēkiem uzliek kaut kādus ierobežojumus, vienmēr atradīsies daļa sabiedrības, kas ar tiem nebūs apmierināta. Latvijā jau arī ir diezgan liela neapmierinātība, ka, lūk, skolās ir pārāk stingri ierobežojumi. Taču jāņem vērā, ka kaut kādā mērā tā tomēr ir ārkārtas situācija.
Cilvēki uzskata, ka pie mums saslimšanas gadījumu ir maz un ka politiķi pārlieku ierobežo mūsu dzīvi.
Bet atcerēsimies, ka saslimušo tik maz ir tieši tāpēc, ka ar koronavīrusu esam diezgan efektīvi cīnījušies ar dažādu ierobežojumu palīdzību.
Ja tagad visas barjeras tiktu noņemtas, tad nebūtu ilgi jāgaida, kad Latvijā saslimtu simts un vairāk cilvēku dienā. Šis process kļūtu nekontrolējams.
Eiropas Savienības valstīs nav vienotas nostājas par to, kurā brīdī iebraucējiem no citām valstīm ir jāievēro 14 dienu pašizolācija. Dažās valstīs, iebraucot vai atgriežoties, piemēram, no Itālijas, tā nav obligāta, turpretī citās, tostarp arī Latvijā, divas nedēļas nav ļauts iziet sabiedrībā. Kāpēc ir tik atšķirīga nostāja?
Katrā valstī situācija ar saslimstību ir atšķirīga un līdz ar to arī ierobežojumi. Ja saslimšana, piemēram, Lielbritānijā ir līdzīga kā Vācijā, tad kāda jēga savstarpēji kaut ko ierobežot.
Latvijā, salīdzinot ar Lielbritāniju, saslimšana ir daudz zemāka, līdz ar to 14 dienu pašizolācija ir pamatota.
Daļa sabiedrības Latvijas valdības izsludinātos ierobežojumus diezgan asi kritizē sociālajos tīklos, piemēram, uzdodot arī tādu jautājumu: “Cik ir tādu slimību, kuras palielinās par 0,0009% (18 gadījumi uz diviem miljoniem iedzīvotāju) un uzreiz nākamajā dienā sabiedrību uzrunā Ministru prezidents un Valsts prezidents?” Pagājušajā sezonā no gripas nomira vairāk nekā 80 cilvēku, bet šogad no Covid-19 miruši mazāk – 34 cilvēki. Ko jūs domājat par šādu vienas sabiedrības daļas viedokli?
Kad saslimstība palielināsies nevis par 0,0009%, bet, piemēram, par 9%, tad jau būs par vēlu. Tiesa, skaits ir neliels, bet atcerēsimies, ka tas neradās pats no sevis, bet gan pateicoties epidemioloģiskajiem ierobežojumiem.
Ja to nebūtu, tad situācija būtu pavisam cita. Mums vajadzētu darīt visu, lai tā nepasliktinātos. Ja nav nekādu ierobežojumu, vīruss vairojas eksponenciāli. Piemēram, šodien ir divi saslimušie, rīt jau būtu četri, parīt astoņi un pēc pāris nedēļām – vairāk nekā tūkstoš saslimušo.
Jā, tā ir taisnība – Latvijā no gripas mirst vairāk nekā no koronavīrusa. Bet, ja mēs pavērtējam globāli, tad šogad pasaulē no koronavīrusa diemžēl ir nomiruši vairāk nekā no gripas.
Gripas pandēmijas laikā viņsaulē aiziet apmēram pusmiljons cilvēku gadā, bet no koronavīrusa astoņos mēnešos – jau vairāk nekā 800 tūkstoši.
Kā jūs domājat, cik ilgi būsim ar mieru dzīvot distancēti?
Tas, ko es varētu pateikt, tik un tā būtu bezjēdzīgi, tāpēc labāk neteikšu neko, jo to nav iespējams prognozēt.
Pirmais slimības vilnis vēl nav beidzies, tas turpinās ar lielākiem vai mazākiem kāpumiem un kritumiem. Kas tas ir par otro vilni, ar ko mūs biedē?
Pavērojiet saslimstības līknes Eiropā. Paņemsim kā piemēru kaut vai Spāniju. Sākumā saslimstības līkne tur virzījās uz augšu, maijā un jūnijā tā nostabilizējās, bet pēc tam atkal aizgāja strauji uz augšu.
Līdzīga situācija ir arī Francijā un citās valstīs. Ja līkne otrreiz iet uz augšu, to tad arī sauc par otro vilni.
Tā ir objektīva realitāte, ja cilvēki neievēro epidemioloģisko drošību. Parasti ir tā, ja situācija uzlabojas, daudzi domā, ka ļaunākais ir pagājis, un atgriežas ikdienas dzīve.
Bet vīrusam nav nekāda iemesla neturpināt izplatīties. Viņš taču nav piekusis un ir tikpat sparīgs kā izplatības sākumā.
Tomēr Itālijā situācija it kā ir stabilizējusies…
Arī tur saslimstības līkne ir pavirzījusies uz augšu, lai gan mazāk izteikti. Itālijā situācija bija ļoti kritiska un cilvēki ir nobijušies no pārdzīvotā, tāpēc cenšas stingri ievērot epidemioloģiskās drošības pasākumus.
Saskaņā ar pēdējiem pētījumiem Itālijā aptuveni 1,5 miljoniem cilvēku ir izstrādājušās antivielas pret koronavīrusu, t. i., viņi to ir izslimojuši.
Tas saskaņā ar oficiālo statistiku ir aptuveni septiņreiz vairāk nekā oficiāli reģistrēto saslimušo skaits. Tomēr jāņem vērā, ka 1,5 miljoni ir tikai 2,5% no Itālijas iedzīvotāju kopskaita – 60 miljoniem.
Vai kopš gada sākuma, kad uzzinājām par koronavīrusu, zinātnieku vidū ir nākuši klajā kādi atklājumi, kas līdz šim nebija zināmi?
Slimības SARS-CoV-2 pētniecība ir ļoti aktuāls temats, par kuru astoņu mēnešu laikā ir publicēti aptuveni 50 tūkstoši zinātnisku rakstu.
Diemžēl ļoti daudzi no šiem rakstiem ir diezgan zemas kvalitātes, bet, protams, ir arī ļoti vērtīgas publikācijas, uz kurām mēs jau tagad balstām savus tālākos pētījumus.
Arī ārsti slimnīcās ir uzkrājuši zināšanas, kā aprūpēt ar koronavīrusu inficētos pacientus – kā mazināt slimības simptomus, ko kurā brīdī darīt…
Bija bažas, ka vīruss ļoti strauji mainīsies, tomēr tās nav īstenojušās. Tiesa, vīrusam ir mutācijas, bet mainība nav tik strauja, lai bažītos par to, ka nav, piemēram, jēgas izstrādāt vakcīnu, jo tā nākotnē nedarbosies pret šī vīrusa kaut kādiem variantiem.
Ik pa laikam parādās dažādas teorijas – ticamas, neticamas – par to, kur un kā vīruss radies. Arī “Latvijas Avīze” rakstīja, atsaucoties uz Itālijas mediju ziņu, ka itāļu zinātnieks Džozefs Trito savā grāmatā secina, ka koronavīruss esot radīts Ķīnas pilsētas Uhaņas laboratorijā. Lai radītu ticamību šim apgalvojumam, Trito skaidro, ka šo laboratoriju kontrolējot Ķīnas armija, kura ieinteresēta šāda bioloģiskā ieroča radīšanā. Daļa cilvēku tic tam, bet citi mums pārmet, ka publicējam sazvērestības teorijas. Un ka šis zinātnieks neesot šīs jomas speciālists. Kā atšķirt patiesību no meliem?
Šādos gadījumos vienmēr atradīsies kāds, kurš pateiks, ka tas ir bioloģiskais ierocis. Atcerēsimies kaut vai līdzīgas sazvērestības teorijas par HIV vīrusu.
Toreiz arī tika izplatīta dažāda dezinformācija – piemēram, ka tas ir ASV militārā kompleksa radīts ierocis vai arī konspiratoru radīts rīks populācijas pieauguma kontrolei, vai pat tumšādainās rases iznīdēšanai Amerikā…
Tiklīdz notiek kaut kādas nepatikšanas, vienmēr atrodas cilvēki, kuri meklē kādu sazvērestību. Ar to ir ļoti grūti cīnīties.
Tas gan ir skaidrs, ka koronavīruss nav mākslīgi radīts, jo sikspārņiem ir atklāti vīrusi, kas tam ir ļoti līdzīgi. Vai tad tie visi arī ir mākslīgi radīti? Nu, nav taču.
Pastāv versija, ka ķīniešiem, pētot koronavīrusu, tas ir pasprucis no laboratorijas. Teorētiski tas, protams, ir iespējams. Bet tikai tāpēc vien, ka kaut kas ir iespējams, nenozīmē, ka tas noteikti tā ir noticis. Tam nav nekādu pierādījumu.
Jūsu pieminētajam itāļu zinātniekam ir ļoti maz zinātnisko publikāciju, par ko var pārliecināties, internetā papētot viņa darba gaitas. Par koronavīrusa pētniecību viņam vispār nav publikāciju.
Saskaņā ar daudz respektablākiem pētījumiem Dienvidaustrumu Āzijā katru gadu vairāki miljoni cilvēku saslimst ar kādu no šiem sikspārņu un arī citu dzīvnieku koronavīrusiem, kas ir ļoti līdzīgi SARS-CoV-2.
Tādu vīrusu varētu būt simtiem, iespējams, pat tūkstošiem. Lielākā daļa šo vīrusu nespēj efektīvi vairoties cilvēku starpā un līdz ar to infekcija neizplatās pa visu pasauli. Bet var gadīties, kā tas ir ar šo koronavīrusu, ka tas spēj izplatīties.
Tātad dabiskās vīrusa izcelsmes svaru kausā mums ir vairāki miljoni inficēto cilvēku… Otrā – mākslīgās izcelsmes – svaru kausā mēs varam ielikt tikai dažus zinātniekus, kas Uhaņas laboratorijā pēta tos vīrusus. Man šķiet, skaitļi runā stipri par labu vīrusa dabiskai izcelsmei.
Kāpēc ir izdevīgi izplatīt šādas sazvērestības teorijas?
Konkrētajā gadījumā itālis uzrakstīja grāmatu, ar kuru droši vien vēlējās nopelnīt vai kļūt slavens. Bet ir arī tādi cilvēki, kuri ir tendēti uz sazvērestības teoriju izplatīšanu, sak, pastāstīsim jums, ko jūsu valdība negrib, lai jūs zinātu. Iespējams, ka tas ir kaut kā ģenētiski noteikts (smejas).
Ja cilvēks nav ļoti izglītots bioloģijā, viņš sāk ticēt, ka vīruss ir izlaists no laboratorijas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka arī ASV izlūkdienests paziņojis, ka pandēmija sākusies Uhaņas laboratorijā…
Protams, ka cilvēkam, kurš ikdienā nenodarbojas ar zinātni, grūti saprast, kur, runājot par koronavīrusu, parādās dezinformācija. Bieži informācija tiek pasniegta tā, ka arī zinātnieki pirmajā mirklī var nenoorientēties, kur ir patiesība, bet kur meli.
Arī es, izlasījis rakstu par itāļu zinātnieka grāmatu, nespēju uzreiz sniegt viedokli – vispirms man bija jāiedziļinās.
Būtu naivi iedomāties, ka šādas dezinformācijas izplatībai apakšā nav nekāda politika. Zinot, ka Ķīna ir Amerikas globāls konkurents ekonomikā un tagad arī tehnoloģiju jomā, var saprast, kāpēc šai sazvērestības teorijai ir piekritēji arī Amerikas politiskajās aprindās.
Pekina esot publiskojusi tikai daļējus datus par koronavīrusa pētījumiem un nav devusi pieeju koronavīrusa ģenētiskajai struktūrai, kas varētu atvieglot un paātrināt vakcīnas izstrādi.
Koronavīrusa genoma sekvencēšana nav nekas pārāk sarežģīts, mēs to darām arī Biomedicīnas centrā. Mūsdienās genoma sekvenci nav iespējams noslēpt.
Laikam velti lolot cerības, ka mēs no tiem koronavīrusiem kaut kad tiksim vaļā… Viens pazudīs, nāks vietā cits?
Nekādā gadījumā šis nav pēdējais koronavīruss – kopš 21. gadsimta sākuma tas ir jau piektais. Pilnīgi noteikti būs arī citi. Ir ļoti svarīgi attīstīt koronavīrusu pētniecību, jo, kad būs nākamais vīruss, mums jau būs ielikts labs pamats, kā ar to cīnīties.
