“Šis juridiskais statuss krieviem ļautu nogalināt Zelenski pilnīgi oficiāli,” tā Rajevs 82
Lai Krievija varētu oficiāli pret Ukrainu pasludināt pretterorisma operāciju, Krievijas parlamentam jāatzīst Ukrainu par teroristisku valsti – tas mainītu statusu, lai darbotos pret šo valsti. Tas savukārt juridiski visa cita starpā ļautu viņiem [Krievijai – red.] nogalināt Ukrainas prezidentu Volodomiru Zelenski pilnīgi oficiāli. Tā TV24 raidījumam atzina “Par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu” sacīja Rajevs, NBS rezerves pulkvedis un militārais analītiķis.
ASV ģenerālprokurors Ukrainā sola saukt pie atbildības kara noziegumus pastrādājušos krievus
ASV ģenerālprokurors Meriks Gārlands piektdien ieradās iepriekš neizziņotā vizītē Ukrainā un solīja ” saukt pie atbildības krievu kara noziedzniekus”. “Mēs šodien esam Ukrainā, lai skaidri un vienbalsīgi pateiktu: šo noziegumu pastrādātāji neizspruks bez soda,” Gārlands sacīja Ļvivā, kur pēc Ukrainas kolēģa uzaicinājuma piedalījās konferencē “Vienoti taisnīgumam”.
Gārlands konferencē sacīja, ka ASV atbalsta Ukrainas kara noziegumu izmeklētājus, kas apkopo un kataloģizē pierādījumus no eksploziju vietām, kuru vidū ir slimnīcas, daudzdzīvokļu mājas un skolas, ekshumē masu kapus un analizē līķus, “lai izstāstītu to, kuri to vairs nevar, stāstus”, informēja ASV Tieslietu ministrijā.
Kopš atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma pērn 24.februārī Krievija ir pastrādājusi plašākās zvērības, kādas pieredzētas konfliktos kopš Otrā pasaules kara, sacīja ASV ģenerālprokurors.
ASV ir parakstījušas vienošanos ar Ukrainu, Latviju, Lietuvu, Igauniju, Poliju, Slovākiju un Rumāniju ar mērķi “stiprināt centienus saukt pie atbildības Krievijas kara noziedzniekus”, informēja Gārlands.
Tā bija otrā Gārlanda vizīte Ukrainā pēdējā gada laikā. Drošības apsvērumu dēļ par to iepriekš netika paziņots. Vizīte notika nepilnas divas nedēļas pēc ASV prezidenta Džo Baidena Kijivas apmeklējuma, kura laikā viņš tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
ASV palīdz Ukrainai izmeklēt kara noziegumus, un Gārlands šonedēļ par kara noziedznieku atzina Krievijas privātā algotņu grupējuma “Vagner” dibinātāju Jevgēniju Prigožinu.
Arī ASV viceprezidente Kamala Harisa pagājušajā mēnesī apsūdzēja Krieviju noziegumos pret cilvēci, kas pastrādāti Ukrainā, uzsverot, ka krievu karavīri ir veikuši “plašus un sistemātiskus” uzbrukumus Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Eksperts: Ukraina noteikti tiks pie iznīcinātājiem
Ukraina noteikti tiks pie iznīcinātājiem, intervijā TV3 raidījumā “900 sekundes” prognozēja Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks. Viņš skaidroja, ka, lai arī par Ukrainas pusi nav īpaši daudz ziņu, ir noprotams, ka Ukraina ir apmācījusi un atpūtinājusi karavīrus, saņemtas ievērojamas Rietumu ieroču piegādes, kas ļauj domāt, ka brīdī, kad Krievijas uzbrukums apsīks, Ukraina varēs doties pretuzbrukumā.
Vērtējot dažādus lūgumus par ieroču piegādi, Rostoks atgādināja, ka viss sākās pērn ar lūgumu par ķiverēm, un kopš tā laika daudz ir noticis. “Domāju, ka Ukraina iznīcinātājus saņems, bet Ukrainai jāsaņem arī tas, kas kritiski nepieciešams šādam uzbrukumam. Ja iznīcinātāji patlaban nav tik ļoti nepieciešami, tikmēr tiek piegādātas citas ieroču sistēmas – haubices, bruņumašīnas, tanki. Ukraina noteikti tiks pie iznīcinātājiem, bet šajā pretuzbrukumā vēl to nebūs,” prognozēja eksperts.
Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vajadzētu paplašināt bruņojuma piegādes Ukrainai, nopietni apsverot arī iznīcinātāju piegādāšanu, sestdien Ļvivā aicināja Eiropas Parlamenta (EP) prezidente Roberta Metsola. “Dalībvalstīm nopietni vajadzētu apsvērt iznīcinātāju nosūtīšanu uz Ukrainu,” Metsola sacīja, piebilstot, ka viņa turpinās aicināt piegādāt Ukrainai visu, kas nepieciešams tās uzvarai.
Tāpat viņa pauda cerību, ka sarunas par Ukrainas iestāšanos ES sāksies jau šogad. Metsola uzteica tempu, ar kādu Ukraina veic reformas. “Ukrainas nākotne ir Eiropas Savienībā,” apliecināja EP prezidente.
Ļvivā Metsola tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un parlamenta priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku.
Pērn jūnijā Ukrainai oficiāli tika piešķirts ES kandidātvalsts statuss.
