“Šis ir vēsturisks brīdis” – tiesa ir lēmusi no Zinātņu akadēmijas piedzīt 439807,68 eiro 15
22. maijā Zemgales rajona tiesa Bauskā pasludināja Spriedumu Jura Millera prasībā pret Latvijas Zinātņu akadēmiju par turpat 440000 EUR piedziņu kā kompensāciju par koncertzāles “Rīga” atjaunošanā ieguldītajiem līdzekļiem.
“Šis ir vēsturisks brīdis, jo tiesa savu Spriedumu pamatoja ne tikai ar likumu pantiem, bet arī tiesas nozīmētās ekspertīzes slēdzienu, nonākot pie secinājuma, ka faktiskie ieguldījumi telpu atjaunošanā ir vismaz divas reizes lielāki, atstājot iespēju celt vēl vienu prasību pret LZA par atlikušās summas piedziņu”, norāda koncertzāles “Rīga” atjaunošanas idejas autors producents Juris Millers. Zīmīgi, ka pati LZA tiesas ekspertīzes veikšanai izvēlējās a/s “Komunālprojekts”, bet pēc sev nelabvēlīgā ekspertīzes slēdziena sāka mērķtiecīgu tiesas apstiprinātā eksperta Jura Birša apmelošanu. “LZA ir raksturīgi melot – tiesā tā centās apgalvot, ka šajā ēkā koncertzāle nekad nav bijusi, lai gan ikviens, ielūkojoties Latvijas Nacionālās bibliotēkas vietnē “Periodika.lv” var atrast vismaz pusotru tūkstoti ierakstu jau kopš 1957. gada, kas norāda, ka aktīva koncertdzīve te ritēja jau vairākus gadus pirms ēkā ievācās pati Zinātņu akadēmija.”
LZA ir dotas 10 dienas labprātīgai Sprieduma izpildei, taču 26. jūnijā tā savos sociālajos tīklos paziņoja, ka Spriedums tiks pārsūdzēts. “Es šo uzskatu par absolūtu nodokļu maksātāju līdzekļu šķērdēšanu un laika vilkšanu, jo pirmkārt, pašai LZA nav šo līdzekļu – tos būtu jāprasa no valsts budžeta, bet otrkārt, ar savu apzināto rīcību tā ir atkārtoti iznīcinājusi atjaunoto koncertzāli – tā turpat 8 gadus jau ir neapkurināta, bez ventilācijas un elektrības. LZA nav nedz izpratnes, nedz spēju nodrošināt kultūras procesu pieejamību pieejamību šajās telpās. Vienīgais, ko tā spēj – izsaimniekot valsts līdzekļus. Treškārt – jau 2015. gadā pašas LZA nolīgtie juristi – advokātu birojs “Borenius” norādīja, ka tiesvedības gadījumā Spriedums būs nelabvēlīgs LZA.”
Millers piebilst, ka konflikta cēlonis bija LZA amatpersonu, tostarp bijušā prezidenta Ojāra Spārīša alkatība: “2014. gadā, kad es ar komandu dažu mēnešu laikā izdarīju to, ka LZA funkcionāri nespēja 42 gadus – atjaunoju koncertzāli, bija aizskara viņu pašcieņa, parādot viņu nespēju. Otrs faktors bija alkatība – man piedāvāja pieņemt darbā 5 LZA darbiniekus, kuri pie manis neko nedarīs, bet kuriem būtu jāmaksā 1500 EUR alga katram. Klasisks mēģinājums izspiest kukuli. Atsakoties no šī “piedāvājuma” attiecības ar toreizējo LZA vadību strauji pasliktinājās – LZA sāka pielietot reiderisma metodes, beigu beigās panākot koncertzāles izlikšanu no telpām un kļūstot par suni uz siena kaudzes, kas pats neko nespēj ar to izdarīt.”
Millers norāda, ka kopš 2015. gada, kad aizsākās šis konflikts, vairākkārt piedāvājis LZA sēsties pie sarunu galda, lai atrisinātu konfliktu mierizlīguma veidā, taču LZA principiāli atteicās no konstruktīvām sarunām. “Tas izskaidrojams tikai ar absolūtās nesodāmības un bezatbildības sajūtu – kādreiz Spārītis izmantoja savas politiskās saites, lai iznīcinātu koncertzāli, bet nu kādam par šo visu būs jāsamaksā. Tikai jāņem vērā, ka Ojārs Spārītis un Latvijas Zinātņu akadēmija ir nozaguši Latvijas sabiedrībai un kultūras dzīvei 8 gadus, kuru laikā koncertzālē “Rīga” varēja notikt koncerti un teātra izrādes.” Vēl viens piedāvājums tikties, lai pārrunātu turpmāko nākotni LZA tika nosūtīts pirmdien, 26. jūnijā, taču uz to joprojām nav pienākusi atbilde.
Koncertzāle “Rīga” tika atklāta 2014. gada 20. septembrī, atjaunojot Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo zāli, kas pilnvērtīgi netika izmantota kopš 1972. gada decembrī tajā notikušā ugunsgrēka. Konflikts starp ēkas apsaimniekotāju un nomnieku radās brīdī, kad Latvijas Zinātņu akadēmija atteicās pārņemt savā bilancē telpu atjaunošanā veiktos ieguldījumus tā dzēšot nomas maksu, lai gan to paredzēja savstarpējā vienošanās. Kopš 2015. gada decembra koncertzālei ir atslēgta elektrība, ūdensapgāde, apkure – Latvijas Zinātņu akadēmija to ir atkārtoti iznīcinājusi. Koncertzāle “Rīga” bija izcilākā akustiskā koncertzāle Rīgā ar 850 skatītāju sēdvietām, orķestra bedri un skatuvi, kas izmēru ziņā līdzvērtīga Latvijas Nacionālajam teātrim.
