“Šis ir patiesības mirklis, kad katrs varam pateikt, cik mums Latvija patiesībā ir svarīga” – uzņēmējs par militāro dienestu, dzīvojot blakus agresorvalstij 77
“Šis ir patiesības mirklis, kad mēs katrs varam pateikt, cik mums Latvija patiesībā ir svarīga un vai mēs gribam saistīt savu dzīvi ar šo attīstīto ziemeļvalsti,” Tā TV24 “Preses klubā” šonedēļ teicis Guntis Āboltiņš-Āboliņš uzņēmējs, inženieris, Pilnsabiedrības “BERERIX” “Rail Baltica” projekta izpilddirektors.
Viņš to saista arī ar obligātā militārā dienesta tēmu: “Līdz ar to tas ir pienākums. Tas ir pienākums piedalīties šajā procesā un dot savu ieguldījumu.
Protams, var daudz diskutēt par to, kā to vislabāk izdarīt, lai necieš arī praktiskās lietas. Mūsdienīgā pasaulē tas ir iespējams, ir daudz dažādi tehniski veidi, kā to izdarīt. Noteikti nevienam gabals nenokritīs, ja pāris mēnešus varēs atrauties no tās ikdienas un mēģināt saprast, kas ir tā realitāte militārajā laukā.”
Viņa viedoklim pievienojas arī Ivars Āboliņš Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs: “Vienmēr jau var meklēt argumentus, kā kaut ko izdarīt, un vienmēr var meklēt argumentus, kā kaut ko neizdarīt.
Visi argumenti ir no sērijas: kā meklēt to, kā kaut ko neizdarīt. Ir jāsaprot, ka tās ir, tēlaini sakot, viltus praviešu iedegtas maldugunis, kuras ir varbūt skaistas, bet ir pilnīgi bezvērtīgas.”
I.Āboliņš piekrīt kolēģim, ka šis ir patiesības mirklis: “Vai mums ir Latvija, vai mēs varam turpināt dzīvot savu līdzšinējo dzīvesveidu, aizstāvēt savas līdzšinējās vērtības, par ko mēs nobalsojām, iestājoties Eiropas Savienībā, vai mēs izvēlamies tās vērtības, kuras ir kaut kur Maskavā.
Arī nodokļi ir jāmaksā. Daudziem nepatīk. Tas ir tikpat elementārs salīdzinājums. Jā, sākumā šoks, kas būs, bet ir skaidrs, ka ilgtermiņā tās paaudzes, kas dzīvos pēc mums, to uztvers kā pašsaprotamu lietu, jo mums blakus ir agresorvalsts, kuras mērķis ir atņemt mums mūsu dzīvesveidu, atņemt mums mūsu vērtības un atņemt mums mūsu zemi.
Tad arī katram ir jāatbild, vai viņš grib dzīvot ar šīs valsts vērtībām. Es negribu.”
