Šis ir novājināšanas karš – tikai un vienīgi skaitļiem te ir nozīme. “Rietumu dotais apjoms lietas gaitu daudz neietekmēs!” 101
Ja vēl pirms neilga laika Ukrainas armijas lielākais bads bija pēc artilērijas šāviņiem un munīcijas, tad šobrīd ne tikai – nu arī Ukrainai sāk tūkt haubices. Piektdien gan pienāca ziņas, ka tā saņems jaunas 12 pašgājēja haubices no Francijas, bet šis apjoms lietas gaitu diez ko daudz neietekmēs, tā spriež TV24 raidījums “Par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu”.
Nē, neietekmēs. Arī Vācija pēdējā Rammšteinas sanāksmē paziņoja, ka piešķirs Ukrainai 12 Pfanzer pašgājēja haubices, bet šis karš ir novājināšanas karš – skaitļiem šeit ir ļoti būtiska nozīme. Skaitlis 12 ir gaužām mazs, lai tam būtu šajā karā kāda vispār nozīme, atzīst Igors Rajevs, IeM parlamentārais sekretārs, NBS rezerves pulkvedis.
Ja kāda valsts pateiktu, ka piegādās 120 artilērijas sistēmas, tas būtu kaut kāds mazums nelielai atelpai, bet 12.. Protams, labi, ka tikpat tiek iedots, bet tas ne tuvu nav tas, kas Ukrainas armijai tagad ir vajadzīgs.
Tuvojoties rudenim un ziemai, Krievijas karaspēks steidzas ar savām operācijām Ukrainā, aģentūrai LETA sniedza Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.
Oktobra beigas un novembris var nākt ar lietus periodiem, kas būtiski ietekmēs visas militārās operācijas, tāpēc ir izskaidrojami krievu centieni steigties frontē.
“Savukārt ukraiņu darbībās redzams, ka tā kādā vietā atdod pozīcijas. Vai tā ir apzināta rīcība, vai rezultāts Krievijas spēku spiedienam – nav zināms. Ņemot vērā Krievijas tehnikas zaudējumus, iespējams, tā ir ukraiņu taktika, proti, kāpjamies atpakaļ, bet maksimāli nodarām Krievijas karaspēkam zaudējumus,” uzsvēra Slaidiņš.
Uz norādi, ka rudens un ziemas apstākļi ietekmēs arī Ukrainas spēku operācijas, Slaidiņš atbildēja, ka aizsargāties ir vieglāk, nekā uzbrukt. Patlaban redzams, ka ukraiņi vairāk aktīvi ir Kurskas apgabalā, bet Donbasa telpā iniciatīva pieder Krievijas spēkiem.
“Krievi nevar bezgalīgi uzbrukt, jo kaut kad vajadzēs apstāties, un, iespējams, patlaban ir tas posms, kad viņi mēģina izspiest maksimumu no savām vienībām,” uzsvēra eksperts.
Vaicāts, vai Ukrainas spēku iebrukšana Kurskas apgabalā ir atstājusi vērā ņemamu ietekmi uz abu karojošo pušu operācijām, eksperts atbildēja, ka patlaban nav īsti zināms, kāds ir Ukrainas ģenerālštāba plāns, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir teicis, ka šī Ukrainas operācija ir devusi morālu ieguldījumu, jo pēc ilgāka laika ukraiņi spējuši pāriet uzbrukumā un iebrukt Krievijas teritorijā.
“Īstais iemesls šim uzbrukumam varbūt būs zināms kaut kad nākotnē, tomēr jebkurā gadījumā Krievija bija spiesta pārdislocēt būtiskus spēkus. Līdz ar to ir sava pievienotā vērtība,” piebilda eksperts.
Slaidiņam ir arī pārliecība, ka agri vai vēlu, bet Rietumvalstis atļaus Ukrainai izmantot piešķirtos ieročus dziļāk Krievijas teritorijā. “Atcerēsimies, ka tāda pati epopeja bija ar artilērijas raķešu sistēmu “Himars”, lidmašīnām “F-16″, tankiem. Diemžēl, tas velkas garumā,” piebilda Slaidiņš.
