“Šis ir līdz šim labākais finansiālā atbalsta plāns, kāds jebkad ticis izveidots”: jaunais onkoloģijas plāns vieš cerības pacientos un mediķos 8
Autors: Kristīna Blumberga
Onkoloģijas pacientus arvien vairāk satrauc samilzušās problēmas šajā veselības aprūpes jomā – trūkst finansējuma vajadzīgo medikamentu un procedūru apmaksai no valsts budžeta, jo šogad lielākie līdzekļi tika novirzītu piemaksām medicīnas darbiniekiem pandēmijas situācijā. Tomēr jau ar 2022. gada janvāri jāsāk īstenot jauno onkoloģijas plānu: tajā nākamajam gadam vien paredzēti 101,4 miljoni eiro. Šo plānu gan mediķi, gan pacienti vērtē kā ļoti cerīgu soli.
“Ja arī Saeima neapstiprinās visu pieprasīto summu, tā jebkurā gadījumā būs vairākas reizes lielāka, nekā varējām piešķirt onkoloģijas jomai 2021. gadā,” uzsver Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP). Viņš prognozē, ka Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2022. – 2024. gadam vispirms tiks prezentēts valsts sekretāriem tuvākajā laikā, bet apstiprināšanai Ministru kabinetā tas varētu nonākt novembra otrajā pusē.
Kā akcentē I. Dūrītis, lielākā daļa finansējuma paredzēta valsts kompensētajiem medikamentiem. “Šajā ziņā šobrīd vērojamas lielākās problēmas, jau veidojas medikamentu rinda uz iekļaušanu valsts kompensēto zāļu sarakstā,” viņš skaidro. Šim mērķim nākamgad būtu nepieciešami 64 miljoni eiro.
Būtiski svarīgas ir arī savlaicīgas onkoloģisko slimību diagnostikas izmaksas, kuru segšanai VM gribētu atvēlēt 20,1 miljonu eiro. Ātrākai atkārtotu onkoloģisko slimību diagnostikai papildus jau esošajam “zaļajam koridoram” varētu tikt atvērts tā dēvētais “dzeltenais koridors”, kas paātrinātu palīdzības sniegšanu cilvēkiem ar onkoloģiskas saslimšanas recidīvu un tiem pacientiem, kuriem noteikta diagnoze, kas prasa steidzamu rīcību.
Vēl VM paredzējusi 5,8 miljonus eiro tarifu pārrēķināšanai, 2,5 miljonus eiro vēža pacientu rehabilitācijai un paliatīvajai aprūpei, kā arī papildu finansējums plānots vēža skrīningam.
“Šis ir līdz šim labākais finansiālā atbalsta plāns, kāds jebkad ticis izveidots,” vērtē apvienības “Onkoalianse” pārstāve Olga Valciņa. Arī pēc viņas vārdiem, finansējums galvenokārt vajadzīgs valsts kompensētajām zālēm, diagnostikai un speciālistu pieejamībai. “Svarīgi panākt, lai neveidotos rindas. Tas ir komplekss jautājums, kas ietver arī informācijas apmaiņu starp speciālistiem un nepieciešamās aparatūras pieejamību,” stāsta O. Valciņa. “Gluži burtiskā nozīmē katrs piešķirtais cents ir izglābta dzīvība. Ja palīdzība tiek sniegta par vēlu, var rasties situācija, kad nav vairs ko glābt, jo cilvēks ir aizgājis bojā, kaut arī mūsdienu medicīna būtu varējusi palīdzēt.”
“Pacienti ar nākamo gadu noteikti sajutīs uzlabojumus, pat ja Saeima neapstiprinās visu prasīto summu,” apliecina I. Dūrītis, piebilstot, ka VM tiek domāts arī par papildu finansējuma avotiem. Piemēram, turpināsies akcīzes nodokļa pārskatīšana tabakas produktiem, bet vēl lielāks finansējuma avots varētu būt augstāks akcīzes nodoklis alkoholam, jo īpaši – stiprajam alkoholam, kas Latvijā šobrīd ir zemākais Baltijas valstīs.
Pneimonologs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Pneimonoloģijas asociētais profesors un Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis Alvils Krams piekrīt nepieciešamībai celt akcīzes nodokli tabakas produktiem, bet arī uzsver, ka liela nozīme sabiedrības veselībā ir jebkuru tabakas produktu lietošanas un pieejamības ierobežošanai, jo īpaši bērnu un jauniešu vidū.
“Tabakas industrijas mērķis ir jauniešu auditorija, tā burtiski ir cīņa par mūsu bērnu dvēselēm, par jaunās paaudzes veselību. Tāpēc absolūti nepieļaujami un pretlikumīgi ir jebkuri apgalvojumi, ka kāds nikotīnu saturošs produkts būtu mazāk kaitīgs – šādas diskusijas vispār nedrīkstētu būt. Jebkuru toksisku vielu ieelpošana ir kaitīga veselībai, lai arī kādā koncentrācijā katra no tām būtu konkrētos produktos,” uzsver A. Krams.
Pēc viņa vārdiem, onkoloģijas joma ir noteikta kā prioritāra Eiropas Savienībā turpmākajos gados, un arī Latvijai, lemjot par onkoloģijas finansējumu, tas jāņem vērā. “Šobrīd ārstēšanas un medikamentu nodrošinājuma ziņā atpaliekam no ES par aptuveni desmit gadiem,” atzīst A.Krams. “Saprotu mēģinājumu saistīt tabakas akcīzes celšanu un atbalstu onkoloģijas jomai, tomēr tas nav tik vienkārši, jo finansējums vajadzīgs daudzkārt lielāks, nekā valsts jebkad spēs tai novirzīt no tabakas vai alkohola akcīzes. Šai politikai jābūt daudz visaptverošākai, iespējams, pārskatot arī citām jomām piešķirto finansējumu.”
Finansējuma problēmas onkoloģijas jomā būs galvenais apspriežamais temats politiķu, mediķu un plašsaziņas līdzekļu pārstāvju diskusijā, kuru 20. septembrī “Wellton Riverside Spa Hotel” rīko onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība “Onkoalianse”, kas apvieno dažādu vēža veidu pacientu organizācijas uz pierādījumiem balstītas pacientu aizstāvības mērķtiecīgai īstenošanai.
Savukārt sabiedrisko iniciatīvu platformā “ManaBalss.lv” jau vairāk nekā 9,7 tūkstoši cilvēki parakstījuši aicinājumu piešķirt lielāku finansējumu onkoloģijas pacientiem.
“Nepietiekama finansējuma dēļ onkoloģisko slimību pacienti Latvijā saņem zemākas kvalitātes ārstēšanu nekā lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu. Tāpat mūsu pacientiem pieejams ievērojami mazāk mūsdienīgu un efektīvu medikamentu. Ārstu un pacientu palīgā saucieni līdz šim nav guvuši pienācīgu atsaucību, tāpēc uzlabojumi onkoloģisko slimību ārstēšanā Latvijā ir ļoti gausi. Lai saņemtu mūsdienīgus medikamentus, pacientiem joprojām bieži ir jālūdz ziedojumi. Tas nav nepieļaujami,” uzskata iniciatīvas iesniedzēji.
2022. gadā kopējais veselības aprūpei vajadzīgais papildu finansējums pārsniedz 702 miljonus eiro, un tā ir lielākā beidzamajos gados papildus pieprasītā summa veselības nozarei, plānojot kārtējā gada budžetu.
Vairāk informācijas par Onkoloģijas plānu 2022. – 2024. gadam atradīsiet šai saitē .
Iniciatīva platformā ManaBalss.lv atrodama šajā saitē.
