Šis ir Kurbada laiks. Atvērta multimediālā grāmata “Kurbads – latvju varoņstāsts” 0
Guna Roze, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
“Lāčplēsi, ko nu tu teiksi?” – tā multimediālās grāmatas “Kurbads – latvju varoņstāsts” atvēršanas pasākumā savu uzrunu beidza Guntars Godiņš – jaunās versijas teksta autors.
Grāmatas un vienlaikus tās ilustrāciju izstāde notika 15. maijā Džūkstes Pasaku muzejā – vietā, kur vairāk nekā pirms simt gadiem toreizējais skolotājs Ansis Lerhis-Puškaitis uzrakstīja eposu “Kurbads – ķēves dēls”. Lai gan pēc aizvadītas Muzeju nakts saprotams būtu interesentu nogurums, bijušās skolas dārzs bija ļaužu pilns. Tā bija vēl nepieredzēta grāmatas atvēršana – ar Kurbada spēku.
Ļaužu daudzums, daudzo personību un prominenču klātbūtne ir pārliecinošs rādītājs, cik šis varoņtēls šobrīd ir aktuāls. Ne velti kultūras ministrs Nauris Puntulis savu uzrunu sāka, atgādinot, ka kādreizējie arhitekti, ārsti, skolotāji tagad ir Ukrainas kurbadi. Pieminot šā izdevuma multifunkcionalitātes nozīmību, ministrs sacīja: “Līdz šim neesam pietiekoši uzrunājuši jauno paaudzi, mūsdienu valodā stāstot par mūsu tautas mitoloģiskajiem varoņiem. Patiess prieks, ka beidzot tas ir noticis.”
Multimediāli izdevumi joprojām ir jaunums Latvijas grāmatniecībā, un “Kurbads” ir šodienas iespēju griesti – grāmata, kas nešaubīgi kļūs par kultūras notikumu un īpašu vērtību ikvienā bibliotēkā. Tās daudzfunkcionalitāte ir brīnums, mūsdienu pasaka. Tekstu un bagātīgās ilustrācijas papildina “Skyforger” dziesmas, bet eposa varoņus un mošķus lasītāja vidē iedzīvina animatora Olivera Pavičeviča meistardarbs.
Šī unikālā projekta idejas autors un bīdītājs, lai kā tas kādam nepatiktu, ir politiķis Imants Parādnieks, kurš spējis iedvesmot katru, kas pie tā strādāja. Uzrunājot izdevniecības “Zvaigzne ABC vadītāju Viju Kilbloku, I. Parādnieks uzmanīgi jautājis, vai vispār ko tādu ir pieņemami darīt – vai Puškaiša darbu drīkst pārveidot. Uz ko izdevēja atbildējusi: “Godiņš drīkst!”
Sākumā gan atrunājies, tomēr tagad Godiņš atzīst, ka kopdarbs ir izdevies, lai gan nav bijis viegli malties “starp dzirnakmeņiem”, saprotot, ka tekstam jābūt harmonijā ar ilustrācijām un mūziku, tomēr atstājot fundamentālās folkloras formulas. “Es maz ticu vēsturei, jo tā ir idealizēta atkarībā no tā, zem kurām debesīm par to runājam. Mīts ir vislabākā vēsture, tāpēc es ticu mītam.”
Māksliniece Sindija Anča minēja, ka darbs pie ilustrācijām bija beigu fāzē, kad Ukrainā sākās karš. “Sēdējām un domājām, kāda vairs tam jēga; kam gan būs vajadzīgs šis darbs. Bet tad nāca apskaidrība, ka tieši tagad pasaulei ir ļoti, ļoti vajadzīgi varoņstāsti.” Māksliniece uzsvēra, ka “Skyforger” ir tie, kas Latvijā parādījuši, ka folklora ir dzīva un interesanta. “Folklora nav suvenīrs, kas aizlikts aiz stikla. Folklorai nedrīkst ļaut krāt putekļus, tai jāļauj dzīvot mūsdienīgās formās, tāpēc ir skaisti, ka top šādi darbi.”
Arī literatūrzinātniece un valodniece Janīna Kursīte vērsa uzmanību pamatvērtībām. “Arī man bija jādomā, kāpēc ne Lāčplēsis jaunās skaņās, bet Kurbads. Rakstot šīs grāmatas pēcvārdu, to sapratu. Kas mums ir Lāčplēsis? Viņš ir fiziskais spēks. Ja Lāčplēsim nebūtu Spīdalas un Laimdotas, tad viņš varētu tikai zvetēt. Bet Kurbads – no ķēves dzimušais – ir tas, kurš saprot putnu un dzīvnieku valodu. Kurbada valoda ir dabas valoda, dziļā maģiskā valoda. Kāpēc ukraiņi iztur? Jūs taču jūtat, kāds spēks ir ukraiņu tautasdziesmās! Folklorai un dabai ir nepārejošs spēks.”
Teiciens “Nav ļaunuma bez labuma” ir kā naglai uz galvas, runājot par grāmatu “Kurbads – latvju varoņstāsts”, jo tā radīta tieši kovida kultūrbada laikā, un varbūt, pat pateicoties tam. Lasot bērniem un mazbērniem priekšā Lerha-Puškaiša “Kurbadu” ar Šenhofa ilustrācijām, jaunā izdevuma idejas autors Imants Parādnieks sapratis, ka “smagnējais un apjomīgais teksts neiet līdzi bildēm, viss ir labi, bet kaut kā pietrūkst”. Atslēga atrasta Lucavsalā “Skyforger” spēlētās metāloperas “Kurbads – ķēves dēls” noslēgumā.
“Šai versijā Kurbads palika dzīvs un viņam dzima dēls. Kurbada turpinājums mūsos bija pats svarīgākais, ko vēlējos realizēt. Šis stāsts ir par mums katru un par mums visiem. Jautājums tikai, kurš no varoņstāsta tēliem kādā brīdi esam, kuru no tiem personificējam.
Varbūt putnu, kas ceļas spārnos un paceļ citus, varbūt Radītāju, dodot dzīvību saviem bērniem, Pātagu vijēju, kas sameistaro ieročus cīņai pret mošķiem, vai varbūt paši dažbrīd rīkojamies kā mošķi… Vai iemiesojam sevī Kurbadu – cīnītāju un mērķtiecīgu darītāju labā uzvarā pār ļauno? Kurbads caur savu dēlu turpinās mūsos – katrā latvietī, tādējādi mēs esam Kurbada ģimenes locekļi, un lai godam to vienmēr nesam!”
Idejas autors, tāpat kā visa radošā grupa un atvēršanas pasākuma apmeklētāji, ir pārliecināts, ka šī ir grāmata, kas ienāks katrā krietnā latviešu ģimenē, ko lasīsim priekšā saviem bērniem, caur Kurbada stāstu un “Skyforger” dziesmām veidojot stipru latvisku pašapziņu. Un vai gan ir kas vēl svarīgāks šobrīd, kad visi vēlamies tikai vienu – lai Latvijas debesīs skan vienīgi putnu dziesmas.
