“Šis ir brīdis ieskatīties acīs katram, kurš parakstījās pret vēja parkiem Latvijā!” Endziņš par lielo rēķinu vaininiekiem 250
“Kara sākums un tam sekojošo gāzes nepieejamību un cenas pieaugumu patiesībā izgaismoja to, ko mēs jau bijām sataisījuši pirms tam. Tagad vajadzētu tādu sirsnīgu sarunu ar katru, kurš parakstījies par to, ka mums nevajag vēja parku, kas ir aktīvi pret to iestājušies,” TV24 raidījumā “Kur tas suns aprakts?” komentāru sniedz Jānis Endziņš, LTRK valdes priekšsēdētājs.
Viņš liek aizdomāties, kāpēc elektrība Latvijā ir tik dārga.
Jau 10 gadus investori bija gatavi ar miljardiem lielām investīcijām ieguldīt Latvijas vēja parkos, bet neviens viņiem nedeva zaļo gaismu.
“Ja mums tie iecerētie vēja parki būtu sabūvēti, nebūtu mums tādas kosmiskas elektroenerģijas cenas, kādas ir šobrīd,” LTRK valdes priekšsēdētājs uzskata.
Tas norāda uz to, ka mēs neesam spējuši vēl aizvien sev saražot elektrību, vai tiešām bija jāsākas karam, lai mēs sapratu, ka tas Latvijā nepieciešams?
“Tagad ir labs brīdis ieskatīties acīs katram, kurš parakstījās, lai vēja parku Latvijā nebūtu,” Endziņš teic.
Jau ziņots, ka AS “Latvenergo” jūras vēja parku attīstīšanā sadarbosies ar Vācijas energokompāniju “RWE”, piektdien informēja “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.
Kompānijā skaidro, ka sadarbība ar “RWE”, kas ir pasaulē otra lielākā kompānija jūras vēja parku attīstīšanā un trešā lielākā kompānija Eiropā atjaunojamās enerģijas ziņā, sākta, lai veiksmīgi papildinātu ģenerācijas portfeli, veicinātu nacionālo klimata mērķu sasniegšanu un stiprinātu enerģētisko drošību.
Piektdien abas kompānijas parakstīja sadarbības memorandu, kas paredz strādāt pie tā, lai tuvākajos gados Baltijas jūrā izveidotu atkrastes vēja parku.
Čakste teica, ka atkrastes vēja parka izveidi plānots realizēt līdz 2030.gadam.
Viņš uzsvēra, ka Latvijai krasta līnija ir ļoti gara un vēja jaudas Baltijas jūrā ir krietni lielākas, nekā Latvija spēj pati patērēt, tāpēc tiks strādāts arī pie eksporta iespējām.
“Baltijas jūras vējš Latvijas piekrastē ir nacionālā bagātība ar vēl neizmantotu potenciālu, kas jau tuvākajā nākotnē ne tikai palielinās Latvijas un kaimiņvalstu enerģētisko neatkarību, bet arī ļaus eksportēt elektroenerģiju uz augošo Eiropas elektroenerģijas tirgu,” pauda “Latvenergo” vadītājs.
Čakste skaidroja, ka atkrastes vēja parki ir iekļauti “Latvenergo” stratēģijā, taču vispirms tiks veidoti sauszemes vēja parki, galvenokārt, tāpēc, ka to tehnoloģijas ir attīstītākas.
Viņš arī uzsvēra, ka efektīvi izmantojot Daugavas, saules, kā arī sauszemes un atkrastes vēja spēkus, “Latvenergo” varēs nodrošināt Latviju ar elektroenerģiju jebkuros laika apstākļos un par zemākām cenām.
Tāpat Čakste pauda gandarījumu, ka ir izdevies izveidot sadarbību ar “RWE”. “Atkrastes vēja parki nav uz vienu gadu, bet uz 10 un vairāk gadiem, tāpēc ceru, ka mūsu laulība būs ilga un veiksmīga,” viņš teica.
“RWE Renewables” atkrastes vēja enerģijas attīstības izpilddirektors Svens Utermēlens piektdien norādīja, ka sadarbības memorands apstiprina uzņēmuma apņemšanos izmantot Baltijas reģiona neizmantoto atkrastes vēja enerģiju.
Viņš teica, ka uzņēmumam ir 18 atkrastes vēja parki, no kuriem trīs – Baltijas jūrā. “Mēs esam gatavi sniegt savu pieredzi un zināšanas, lai īstenotu pirmo atkrastes vēja parku Latvijā, un lai nostiprinātu enerģijas drošību gan Latvijā, gan tās kaimiņvalstīs, kā arī veicinātu enerģijas eksportu uz Eiropu,” sacīja Utermēlens.
“Latvenergo” pārstāvji norāda, ka saskaņā ar uzņēmuma stratēģijā definēto 2030.gadam “Latvenergo” iecerējusi palielināt vēja un saules staciju jaunu līdz 2300 megavatiem (MW). Jauna spēcīga partnerība veicinās šī mērķa sasniegšanu, turklāt uzņēmumu zināšanas un līdzšinējā pieredze dos devumu arī izsludinātajā Latvijas – Igaunijas kopprojektā “Elwind” viena gigavata (GW) atkrastes enerģijas nodrošināšani.
Jau ziņots, ka “Latvenergo” koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 744,582 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 66,2% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,5 reizes – līdz 141,905 miljoniem eiro. Savukārt koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gada pirmajos sešos mēnešos pieaudzis divas reizes, sasniedzot 473,714 miljonus eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 151,589 miljoni eiro, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā.
“Latvenergo” nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. “Latvenergo” pieder valstij, bet uzņēmuma obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.
