Šis gads kļuvis par pirmo vēsturē, kurā iepērkoties, biežāk izmantojam bankas kartes, ne skaidru naudu 13
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pandēmijas ietekmē 2020. gads kļuvis par pirmo gadu vēsturē, kurā norēķini veikalos, izmantojot digitālos maksāšanas līdzekļus, pārspējuši skaidru naudu. Kopumā skaidras naudas izmantojums 2020. gadā visā pasaulē samazinājies par 10%, kas nozīmē, ka skaidru naudu norēķiniem cilvēki izmantojuši vairs tikai katru piekto darījuma reizi, tā izpētījusi finanšu pakalpojumu kompānija “FIS”.
Pārējā laikā cilvēki izmantojuši bezkontakta kartes, viedpulksteņus, viedtālruņus u. c. līdzekļus, kuriem piesaistīti digitālie maksāšanas līdzekļi, piemēram, “Apple Pay” vai “Google Pay”. Būtisku lomu paradumu maiņā spēlējusi pandēmija, cilvēkiem gan izvēloties iepirkties internetā, gan izvairoties no nevajadzīgas dažādu virsmu, tostarp skaidras naudas un maksājumu terminālu, aiztikšanas.
Piemēram, Kanādā, Lielbritānijā, Francijā, Norvēģijā, Zviedrijā un Austrālijā skaidras naudas aprite veikalos pērn samazinājās par 50% vai pat vairāk, bet tādā skaidras naudas mekā kā ASV skaidras naudas izmantošana veikalos samazinājās no 1,4 triljoniem līdz vienam triljonam.
Runājot par “digitālo maku” lietošanu, šajā ziņā čempioni ir Āzijā un Klusā okeāna reģionā dzīvojošie. Viņi par pirkumiem ar viedtālruni, viedpulksteni vai kādu citu viedo ierīci maksājuši apmēram 40% gadījumu no visiem darījumiem. Tikmēr Ziemeļamerikā šo metodi pērn izmantoja par 10% vairāk, Tuvajos Austrumos par 8%, Eiropā par 7%, bet Latīņamerikā par 6% vairāk nekā 2019. gadā. FIS prognozē, ka, piemēram, ASV 2024. gadā skaidru naudu pirkumiem izmantos jau mazāk nekā 10% darījumu, bet globāli – tikai 13% darījumu. Savukārt digitālos maksāšanas līdzekļus visā pasaulē lietos jau katrā trešajā norēķinu reizē.
Digitālie maksāšanas līdzekļi vēl nepopulāri
Latvijas Finanšu nozares asociācijas 2020. gada 4. ceturkšņa dati rāda, ka skaidras naudas darījumi Latvijā joprojām bijuši mazliet izplatītāki par norēķinu kartēm – 4. ceturksnī ar skaidru naudu cilvēki norēķinājušies 89,3 miljonus reižu par kopējo summu 1,51 miljards eiro. Savukārt debetkartes, kredītkartes un biznesa kartes izmantotas 89,1 miljonu reižu par kopējo summu 1,50 miljardi eiro. Tendence gan ir neapstrīdama – jau pavisam drīz skaidras naudas norēķini paslīdēs zem 50% no visu darījumu skaita. Piemēram, četru lielāko Latvijā darbojošos banku dati rāda, ka pagājušā gada laikā skaidras naudas darījumu skaits ir samazinājies, bet norēķinu apjoms ar maksājumu kartēm mazliet palielinājies. Uzreiz jāpiebilst, ka no Latvijā izdotajiem apmēram diviem miljoniem maksājumu karšu 1,8 miljoni ir ar bezkontakta funkciju.
Arī Latvijā visievērojamāko izrāvienu piedzīvojuši t. s. “digitālie maki”. “Swedbank” ziņo, ka viņu klientu lokā šo risinājumu popularitāte pieaugusi par 128%. “SEB”, salīdzinot 2020. decembra datus ar 2019. gada decembra datiem, parēķinājusi, ka gandrīz dubultojies to klientu skaits, kuri piesaistījušu savu karti viedtālrunim. Savukārt darījumu apjoms pieaudzis pat 22 reizes. Bankā “Citadele” gan man norāda, ka šos rīkus joprojām izmanto diezgan maz cilvēku: “Dažos gados maksājumi ar telefonu no brīnuma ir kļuvuši par ikdienu. Redzam, ka tuvāko gadu laikā arvien pieaugs bezkontakta maksājumi un pirmo vietu ieņems risinājumi, kas balstīti uz “Apple Pay” un “Google Pay” risinājumiem.” No visiem “Citadeles” klientiem, piemēram, “Apple Pay”, izmanto 27,2 tūkstoši klientu.
Arī “Swedbank” karšu atbalsta daļas vadītāja Liene Gasiņa sacīja, ka “digitālie maki” kļūs tikai populārāki, jo aizvien lielāks klientu skaits pierod pie ērtākiem maksājumu veidiem. Nav noslēpums, ka maksājumu terminālim pietuvināt viedtelefonu vai viedpulksteni ir daudz ātrāk un ērtāk nekā no kabatas izņemt maku, no kura savukārt jāizvelk nepieciešamā maksājumu karte. “Ja kartei vēl jāievada PIN kods, tad salīdzinājumā ar maksāšanu caur viedierīci šāds maksājums kļūst vēl neērtāks un vairāk laika prasošs.”
Reģionos skaidrai naudai lielāka piekrišana
Kādu nākotni banku speciālisti redz skaidras naudas apritei? Andris Lazdiņš no “Citadeles” uzsvēra, ka Baltijā joprojām ir salīdzinoši liels skaidrās naudas maksājumu īpatsvars, un viņš neredz, ka skaidras naudas īpatsvara samazināšanās varētu notikt strauji.
Arī Liene Gasiņa piekrīt, ka skaidrā nauda neizzudīs. “Interesanti, ka Zviedrija, kura jau labu laiku tiek uzskatīta par izteiktu bezskaidras naudas sabiedrību, pēdējā laikā aizvien biežāk iesaistās diskusijās par skaidras naudas lomas palielināšanu. Tomēr, nenoliedzami, sentiments pret skaidro naudu nespēj turēties pretim tehnoloģiju sniegtajām iespējām izmantot digitālos maksāšanas rīkus.” Ne velti “Swedbank” iesaka klientiem makā nebaltai dienai glabāt vismaz 10–20 eiro, lai tehniskas ķibeles gadījumā, kad veikalos nedarbojas karšu termināļi, būtu par ko nopirkt pirmās nepieciešamības preces.
“Luminor” attīstības vadītāja Baltijā Jekaterina Ziniča piebilda, ka joprojām daļa sabiedrības ir satraukta par savas naudas drošību. Līdz ar to “Luminor” novēro maksājumu karšu attīstības kavēšanos reģionos, kur tam nav izveidota nepieciešamā infrastruktūra. “Piemēram, lauksaimnieki un mājražotāji ir kūtrāki norēķinu ieviešanai ar bezskaidru naudu. Attiecīgi vēl nevaram runāt par atteikšanos no skaidras naudas maksājumiem pavisam.”
Visbeidzot “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka Covid-19 krīze atteikšanos no skaidras naudas ir paātrinājusi, turklāt cilvēki novērtē ātrus un ērtus risinājumus. “Tas novērojams arī ļoti konservatīvās valstīs visā pasaulē. Eiropa un Latvija nebūs izņēmums, tādēļ jau redzam Eiropas Centrālās bankas un Latvijas Bankas centienus saglabāt skaidras naudas norēķinu iespējas. Tas ir saprotami, bet tas ir pietiekami dārgs pakalpojums, un, tendencēm turpinoties, parādās jautājums – kurš to visu apmaksās?”
Skaidra nauda pret bezskaidru Latvijas bankās
“Swedbank” klientu lokā 2020. gadā 55% gadījumu cilvēki izmantojuši maksājumu kartes, bet 45% gadījumu – skaidru naudu. Skaidra nauda no bankomātiem izņemta par 20% mazāk nekā 2019. gadā.
“SEB” klientu lokā maksājumu kartes izmantotas par 2% (kopumā par 1,2 miljardiem eiro) vairāk nekā 2019. gadā, taču divreiz palielinājies tieši bezkontakta maksājumu skaits, bet šo maksājumu summa pieaugusi par 140%. No bankomātiem izņemti 1,2 miljardi eiro, kas ir par 200 miljoniem mazāk nekā 2019. gadā.
“Luminor” banka pērn pieredzējusi gan skaidras naudas, gan norēķinu ar maksājumu kartēm samazinājumu. Ievērojami pieaudzis bezkontakta karšu maksājumu skaits – gada nogalē šādi maksājumi bija 78% no visiem veiktajiem karšu maksājumiem.
Bankas “Citadele” klientu lokā pērn karšu maksājumi pieauga par 5%, sasniedzot 58% no visiem maksājumiem. No visiem karšu maksājumiem 75% bijuši bezkontakta maksājumi. Tikai 7% no visiem bezkontakta maksājumiem veikti ne ar karti, bet ar citiem bezkontakta maksājumu risinājumiem.
Joprojām lielāko daļu no bezkontakta maksājumiem veido bezkontakta kartes.
