“Šīs dažādās bumbieru šķirnes!” Dagmāra un Rihards Kokini dalās pieredzē 0
Rihards Kokins, Dagmāra Kokina, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”
Pasaulē audzē vairāk nekā 5000 bumbieru šķirņu, kas atšķiras ar ziemcietību, izturību pret slimībām, augļu lielumu, krāsu, kvalitāti, ienākšanās laiku, uzglabāšanas ilgumu, izturību transportējot, noderību dažādiem izmantošanas veidiem. Arī Latvijā pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Dobeles DSIS augļkopis M. Blukmanis apsaimniekoja divus izmēģinājumu laukus, kuros auga 500 bumbieru šķirnes un kultivāri. Latvijā piemājas saimniecībās audzē apmēram 30 bumbieru šķirnes ar atšķirīgu salizturību, slimībizturību, augļu lielumu un kvalitāti.
1995. gadā mums, diviem pilsētniekiem pensionāriem – dakterei un juristam, kurš mantojuma ceļā atguva lauku saimniecību ar 10 ha lielu bumbieru dārzu, nekādu nopietnu zināšanu par augļkopību nebija. Dārzs bija samērā jauns, stādīts padomju saimniecības augļu pārstrādes ceha vajadzībām. Tajā auga arī vairākas vasaras šķirņu bumbieres, piemēram, ‘Mļijevskaja raņņaja’, ‘Moskovskaja’, ‘Kurzemes sviesta’, ‘Lībekas bergamote’, ‘Vasarine sviestine’.
Pāris pirmajos gados, kamēr apguvām šķirņu specifiku, iemācījāmies noteikt bumbieru ienākšanās laiku, sakarību starp uzglabāšanas ilgumu un realizāciju, dārza darbi sakās ap 20. augustu un beidzās 15. oktobrī. Viss, kas nebija novākts un pārdots, bija nokritis un sapuvis. Drīz vien sapratām, ka, tā saimniekojot, dārzs mūs nespēs uzturēt.
Pētījām tirgus pieprasījumu
Pateicoties Dobeles DSIS zinātnieku ieteikumiem un iedrošinājumam, augļu dārzu sākām cītīgi kopt un pielāgot tirgus pieprasījuma vajadzībām.
Tirgū labs pieprasījums bija pēc lieliem kraukšķīgiem bumbieriem, piemēram, ‘Vasarine sviestine’, bet to realizācijas termiņš bija samēra īss. Šīs šķirnes koku bija diezgan daudz, raža bagātīga, izaudzēto pārdot nespējām, jo bumbieri pārgatavojās un kļuva neēdami. Meklējām šā procesa turpinātāju ar vēlāku ienākšanās un garāku realizācijas laiku. Sadarbībā ar M. Blukmani atradām vajadzīgos īpatņus. Tos iepotējām atsevišķu ‘Vasarines sviestines’ šķirnes koku vainagos, kas ir lielisks skeletveidotājs. Māksla bija rokā. Tā tirgū pieprasītākie un piemērotākie bumbieri sāka augt un briest mūsu dārzā.
Sieva tolaik ieguva otru izglītību Bulduru dārzkopības tehnikumā, bet man palaimējās ar Dobeles DSIS gādību un palīdzību apgūt dārzkopības zinības Leonardo da Vinči programmas ietvaros Vācijā.
20 meklējumu gados dārzā ir uzkrājušās un aug vairāk nekā 50 bumbieru šķirnes. Tas ir sava veida kolekciju dārzs. Stādot jaunu komercdārzu, tik lielu daudzveidību neveidotu, bet atsevišķas šķirnes, kas tirgū ir iecienītas un pieprasītas, paturētu gan. Tās varētu būt: ‘Mļijevskaja raņņaja’, ‘Vasarine sviestine’, ‘Izolda’, ‘Kurzemes sviesta’, ‘Uzala’, ‘Tatjana’, ‘Pjers Kornels’, ‘Ģenerālis Leklerks’, ‘Mramornaja’, ‘Jasnaja’, ‘Concorde’, ‘Nojabrskaja’, ‘Eckerhard’, ‘Lauriņa’, ‘Resque’, ‘Tajuščaja’, ‘Belorusskaja pozdņaja’ un ‘Prosto Marija’.
Šķirņu raksturojums
* ‘Tajuščaja’. Šķirne pārpotēta ‘Vasarine sviestine’ vainagā. Pirmie augļi parādījās otrajā gadā pēc pārpotēšanas, bet trešajā gadā bija jau vērā ņemama raža. Augļi strupi, bumbierveida, optimāli lieli, izlīdzināti, bez virskrāsas, neliels aprūsinājums, pie kātiņa izteikti stiprs. Ar bumbieru kraupi neslimo, nepūst. Ražo regulāri un labi, vainagi labi veidojami. Ledusskapī nedēļu stāvējuši augļi gatavojas pamazām, istabas temperatūrā mīkstums kļūst pilnīgi kūstošs, granulu pie serdes nav, miziņa netraucē, mīkstums smalkgraudains, viegli ieskābens gatavošanās sākuma stadijā, vēlāk salds, ļoti garšīgs.
* ‘Ģenerālis Leklerks’ (‘General Leclerc’). Šī franču šķirne iegūst aizvien lielāku popularitāti. Tā potēta ‘Vasaras bergamote’ vainagā. Sāka ražot trešajā gadā pēc potēšanas. Ražo regulāri un ļoti bagātīgi. Pret kraupi izturīga. Augļus vācam septembra beigās. Pēc novākšanas, ja glabā istabas temperatūrā, jau pēc divām trim nedēļām ir tirgojami. Dzesētavā 0 grādu temperatūrā glabājas līdz janvāra vidum. Augļi vidēji lieli un lieli, samērā izlīdzināti, skaisti, pamatkrāsa dzeltena, virskrāsa brūngana. Miza bieza, izturīga, viegli transportējami. Bumbieru mīkstums kūstošs, sulīgs, ar lielisku garšu. Šķirne nekad neiestāvas noliktavā.
* ‘Tatjana’. Šķirne ‘Tatjana’ (‘Klapa mīlule’ x ‘Bere zimņaja Mičurina’) mūsu dārzā ir ieguvusi cieņu un ievērību. Tā tika iepotēta samērā veca vēža skarta un krietni apzāģēta ‘Vasaras bergamote’ koka vainagā. Pēc trim četriem gadiem ‘Tatjana’ izveidoja stāvu, spēcīgu vainagu. Ražot sāka vēlu, ceturtajā gadā, bet uzreiz bagātīgi un regulāri. Ar kraupi neslimo. Augļi lieli, ar nelielu sārtu krāsojumu, kraukšķīgi, saldi. Esmu pat dzirdējis dažu augļkopju izteikumus, ka tā varētu būt šķirnes ‘Belorusskaja pozdņaja’ aizstājēja. Bet tas, šķiet, ir stiprs pārspīlējums. Šīs šķirnes augļiem mīkstums ir vidēji sulīgs, vidēji smalkgraudains, granulu ap serdi nav sevišķi daudz, traucē biezā miza, bet garša ir laba. Pircējus, it sevišķi krievvalodīgos, piesaista ne tikai šķirnes labais izskats un teicamās garšas īpašības, bet arī nosaukums, kas atsauc atmiņā Puškinu, Jevgēniju Oņeginu un varbūt vēl kādas emocijas.
* ‘Lauriņa’ ir jaunā Dārzkopības institūta šķirne, kas pa šiem nedaudzajiem gadiem ir kļuvusi pietiekami populāra un pieprasīta ne tikai augļkopju, bet arī to jauno bumbieru cienītāju vidū, kuriem patīk kraukšķīgi un saldi bumbieri. ‘Lauriņai’ ir skaista bumbierveida augļu forma, vākšanas laikā tai ir pelēcīgi zaļa nokrāsa, nogatavinoties tā iegūst saulaini dzeltenu krāsojumu, dažiem augļiem saules apspīdētajā pusē ir viegls oranžs sārtojums. ‘Lauriņa’ ir ražīga, augļu kvalitāte ir teicama arī vēsās vasarās. Jūtams neliels ražīguma periodiskums. Koks veido sabiezinātu vainagu. Lai iegūtu skaistus augļus, vajadzīga laba kopšana. Augļi labi glabājas 0–1 grādu temperatūrā līdz martam.
* ‘Concorde’ mums bija veiksmīgs atradums. Tā ir viena no saldākajām ziemas bumbieru šķirnēm. Mīkstums ļoti sulīgs, salds, gandrīz kūstošs. Mūspuses rudens vētru laikā ‘Concorde’ augļi stingri turas kokā, nebirst, vācami septembra beigās, oktobra sākumā. Koks neveido tik sabiezinātu vainagu kā, piemēram, ‘Belorusskaja pozdņaja’, ir viegli kopjams. Augļi ir vidēji lieli, izlīdzināti. Miza zaļa, auglim ienākoties – zaļi dzeltena vai salmdzeltena. Īpatnējā forma dara augli pievilcīgu. Glabājot 15 grādu temperatūrā, auglis sāk brūnēt no serdes. Dzesētavā 1 grāda temperatūrā bumbieri labi glabājas līdz februārim. Pircēji, pērkot šo šķirni, dažkārt mēdz apjautāties, vai tas nav imports.
* ‘Mramornaja’ (‘Bere zimņaja Mičurina’ x ‘Fondantedes Bois’) un ‘Jasnaja‘ ir kā dvīņumāsas, kuras var nekļūdīgi atšķirt tikai dārzā, zinot, kurā kokā kura aug. M. Blukmanis, dodot man šķirnes ‘Jasnaja’ potzariņus, ieteica uzmanīgi pavērot, vai ‘Jasnaja’ nav tā pati ‘Mramornaja’. Daudzgadīgie novērojumi liecina, ka nelielas atšķirības tomēr pastāv. Izskata ziņā abas šķirnes ir gandrīz identiskas. Tirgū šķirni ‘Jasnaja’ varētu pārdot kā ‘Mramornaja’, bet tā būtu tikai šķirnes ‘Mramornaja’ vājš dubultnieks. ‘Mramornaja’ ir ļoti sulīga, puskūstoša, ar teicamu garšu. ‘Jasnajai’ nedaudz pietrūkst aromāta, salduma un sulīguma, garšas īpašības ir tikai labas. Abas šķirnes ražo bagātīgi, bet periodiski, laba izturība pret bumbieru kraupi. Ja ilgstošam sausumam seko garāks lietus periods, šķirne ‘Mramornaja’ plaisā, sarodas lapsenes, augļi sāk strauji pūt kokā. Dzesētavā šķirnes glabājas līdz decembra beigām, tirgū tās ir pieprasītas.
* ‘Eckerhard’ sākumā likās ļoti perspektīva šķirne. Augļi lieli, apaļi koniski, pamatkrāsa tumši zaļa, virskrāsa viegli sarkanbrūna, augļi saulē koši spīdīgi. Mīkstums samērā smalkgraudains ar izteiktām granulām pie serdes, viegli zaļgandzeltens, bet ar patīkamu garšu. Šķirne potēta ‘Vasarine sviestine’ vainagā. Pirmos gadus pēc potēšanas ar bumbieru kraupi neslimoja. Laika gaitā situācija ir krasi mainījusies. Auglis ir kļuvis kraupja ieņēmīgs, pazudis spožums, ārējais izskats kļuvis nepievilcīgs, bet teicamās garšas īpašības ir saglabājušās. Pārpotēšanai esam izmēģinājuši arī citus skeletveidotājus. Pagaidām vēl agri spriest, bet liekas, ka rezultāti varētu būt cerīgi.
* ‘Resque’ izceļas ar lieliem, košiem augļiem. Auglis plati konisks ar slīpu kātiņu. Pamatkrāsa patumši dzeltena ar gaiši brūnu vieglu aprūsinājumu, kas padara arī virskrāsu gaiši sarkanbrūnu, vieglu. Mīkstums smalkgraudains bez granulām pie serdes, vidēji blīvs, patīkami vieglu skābumu, kas gatavojoties kļūst pievilcīgāks, garšīgāks, līdzīgs ‘Trevū agrajai’. Miziņa netraucē. Lietderīgi būtu atzīmēt, ka, potēta ‘Durbes vasaras’ vainagā, tā ražot sāka tikai ceturtajā gadā, ražas kāpums bija straujš. Nokavējot vākšanu, augļi birst. Lielie, košie augļi piesaista pircējus.
* ‘Prosto Marija’ ražo pirmos gadus. Augļi lieli, koniski pievilcīgi ar gaiši brūnu vieglu rūsinājumu ar samērā spilgtu sarkanu virskrāsu. Mīkstums smalkgraudains bez granulām pie serdes, vidēji blīvs, miziņa plāna, netraucē. Garša patīkama, skābeni salda. Sāka ražot trešajā gadā pēc potēšanas vainagā. Ražas kāpums straujš. Augļi kokā noturīgi, rudens vētrās nebirst. Ar bumbieru kraupi neslimo. Laba tirgus prece.
Kurzemes pusē audzētās bumbieru šķirnes ‘Mļijevskaja raņņaja’, ‘Vasarine sviestine’, ‘Kurzemes sviesta’, ‘Belorusskaja pozdņaja’ ir kļuvušas gandrīz vai par klasiku katrā piemājas dārzā. Un visām šīm šķirnēm ir viena kopīga īpašība – sabiezināts vainags. Lai iegūtu skaistus un lielus augļus, vainagus ir jāretina.
