“Šis bijis neparasts gads ar to, ka sodījis čaklākos zemniekus!” Vēlais pavasaris aizkavē lauku darbu uzsākšanu 4
Ieilgusī ziema sola zemniekiem saspringtu darbu cēlienu aprīļa otrajā pusē un maija sākumā, dažās nedēļās steidzot apdarīt to, kam citus gadus sanāca atvēlēt vairāk laika. Optimismu par labu ražu vairo fakts, ka sniega lēnās kušanas dēļ lielā daļā lauku augsnē uzkrājies pietiekams daudzums mitruma, lai augi izturētu sausuma periodus.
Tā kā īsti pavasarīgu laika apstākļu iestāšanās ir aizkavējusies un laukus joprojām ik pa laikam pārklāj sniegs, zemnieki vēl nespēj pilnvērtīgi ķerties pie sējas darbiem.
Daži saimnieki uzsākuši pupu sēšanu, bet liela daļa lauku joprojām ir pārāk slapji, lai traktori varētu tos apstrādāt. Līdz ar siltāka laika iestāšanos, zemniekiem būs darba pilnas rokas.
Lielā daļā ziemāju sējumu pirmā augu piebarošana ir veikta, taču augu aizsardzības pasākumus nebūs iespējams veikt pakāpeniski kā citus gadus, kad zemnieki varēja vispirms apstrādāt rapša laukus un tad ķerties pie ziemas kviešiem. Tagad viss būs jādara vienlaikus.
«Kopumā šis bijis neparasts gads ar to, ka sodījis čaklākos zemniekus. Tos, kuri rudenī izmantoja pateicīgos apstākļus un savlaicīgi iesēja ziemas kviešus. Sniegs uzkrita uz nesasalušas zemes, kas augiem nav labvēlīgi, jo tiem miega stāvoklis iestājas līdz ar salu. Kamēr zeme nav sasalusi, kvieši aug un turpina tērēt barības vielas, kas noved pie ziemcietības samazinājuma.
Zemgalē šajā ziņā situācija ir bijusi vissliktākā, kamēr Kurzemē tā ir nedaudz labāka. Savukārt par ziemas kviešu stāvokli Latgalē un Vidzemē vēl ir pāragri spriest,» situāciju raksturo Ģirts Ozols, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības LATRAPS lauksaimniecības daļas vadītājs, agronoms-eksperts.
Sniega pelējuma un lauku izsušanas dēļ varētu būt apdraudēti 20-30 % no ziemas kviešu sējumiem, tādēļ daļu labības būs jāsēj no jauna vai jāpiesēj. Līdz ar to rudenī varētu novākt ražu aptuveni divu trešdaļu apjomā no sākotnēji plānotā.
Savukārt rapša sējumos situācija ir krietni labāka. Rapsim patīk dziļa sniega sega, nevis kailsals, tādēļ tas ir pārziemojis labi un ražas potenciāls ir ļoti labs, taču daudz būs atkarīgs no turpmākajiem laika apstākļiem.
Lai arī šobrīd laika apstākļi nav zemniekiem draudzīgi, lēnā pavasara iestāšanās veicinājusi kūstošā sniega iesūkšanos augsnē nevis aizplūšanu uz ūdenstilpnēm pa zemes virsu, kā tas notiek straujos atkušņos. Karstas vasaras gadījumā tas varētu palīdzēt augiem labāk pārciest sausuma periodus, kas kļūst par vienu no galvenajiem izaicinājumiem Latvijas zemniekiem.
«Globālo klimata izmaiņu dēļ vasaras Latvijā kļūst sausākas, līdz ar to zemniekiem jāmeklē sausumizturīgākas kultūras un šķirnes. Agrāk viens no svarīgākajiem kritērijiem bija kultūraugu salcietība, lai tie labāk pārdzīvotu salīdzinoši bargās ziemas, bet tagad tas kļūst mazāk svarīgi, jo ziemas kļuvušas siltākas un maigākas,» nākotnes perspektīvu ieskicē Ģ.Ozols.
Par LATRAPS
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība LATRAPS (LPKS LATRAPS) dibināta 2000. gada 22. aprīlī, apvienojoties progresīvākajām zemnieku saimniecībām no Zemgales. No dažu desmitu Biedru uzņēmuma pirmajā gadā LATRAPS ir izaudzis par lielāko lauksaimniecības uzņēmumu valstī, kurā apvienotas saimniecības no visiem Latvijas reģioniem.
Šobrīd LATRAPS apvieno jau vairāk kā 1000 zemniekus no visas Latvijas. LATRAPS lepojas, ka ir 100% Latvijas lauksaimnieku uzņēmums. Kooperatīvs aizvien turpina augt, ceļot Latvijas lauksaimnieku labklājību un veicinot nozares un lauku vides attīstību.
