No mūzikas līdz retai profesijai. Saruna ar klīnisko farmaceiti Inesi Sviestiņu 1
“Tā noteikti nav mīlestība no pirmā acu skatiena!” par darbu farmācijas jomā smejot saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas klīniskā farmaceite Inese Sviestiņa. Viņas aicinājums vispirms bijusi mūzika, arī kultūras teorijas studijas, taču nekādas pretrunas daudzpusīgajās interesēs speciāliste nesaskata. “Viduslaikos, mācoties medicīnu, vajadzēja apgūt arī mūzikas priekšmetus – teoriju, harmoniju. Acīmredzot uzskatīja, tas viss cilvēku attīsta,” viņa komentē.
Ar ko klīniskais farmaceits atšķiras no aptiekas farmaceita?
Klīniskais farmaceits Latvijā ir diezgan jauna profesija. Citviet Eiropā, kā arī ASV šādi speciālisti darbojas vismaz 30 gadu. Lai strādātu, vispirms iegūst farmaceita izglītību un pēc tam specializējas zāļu farmakoloģiskajā darbībā, farmakoterapijas jautājumos. Protams, to pārzina ikviens farmaceits, bet klīniskais farmaceits – padziļināti.
Ideālā gadījumā, kā tas ir lielās valstīs, klīniskie farmaceiti specializējas vēl vairāk – atbild, piemēram, par nefroloģijas, kardioloģijas, intensīvās terapijas jautājumiem. Mūsu valsts ir maza, un, iegūstot profesiju, jāskatās reāli, kur būs darbs. No vienas puses, padziļinātā specializācija ir vajadzīga, bet, no otras puses, cik tad Latvijā ir slimnīcu? Cik šādu speciālistu vajadzētu?
Tiesa, klīniskie farmaceiti var strādāt ne tikai slimnīcās, bet arī parastajās aptiekās. Ja pacients vēlētos, speciālists varētu sīkāk paskaidrot par zālēm, kas jālieto. Pagaidām man grūti iedomāties šādu sistēmu, bet teorētiski tā ir paredzēta. Esmu dzirdējusi, ka Veselības ministrijā izstrādāts pilotprojekts par klīnisko farmaceitu sadarbību ar ģimenes ārstiem veselības centros.
Kāda būtu klīniskā farmaceita loma ideālajā variantā?
Klīniskais farmaceits var konsultēt jebkuru ārstu – ieteikt, kuras būtu piemērotākās zāļu kombinācijas konkrētajam pacientam noteiktas diagnozes gadījumā, ņemot vērā citas viņa saslimšanas. Dzirdēts, ka ārsti bažījas – tagad farmaceiti sāks ārstēt! Nē, ārstēšana joprojām paliek ārsta uzdevums, bet daļa procesa jau tagad ir deleģēta citiem – medicīnas māsām, ārstu palīgiem. Arī klīniskais farmaceits varētu būt palīgs un konsultants.
