21
Valsts atbalstu nesola
“Daļai iedzīvotāju tiešām trūkst naudas, lai pieslēgtos, bet daļa to negrib darīt, sakot, ka akā ūdens garšīgāks. Tas nekas, ka kaimiņu pagalmā ateja, kad ir augsts gruntsūdens, plūst pāri malām. Vajadzētu pieņemt valstī likumu, ka centralizētajai kanalizācijai, kur tā izbūvēta, ir jāpieslēdzas obligāti, tad reiz būtu kārtība,” spriež Līvānu novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers.
Daļā pilsētas jau ir izbūvēta centralizētā kanalizācijas sistēma, daļā vēl ne. Drīzumā novadā plānots pieņemt saistošus noteikumus, kas regulēs lokālo kanalizācijas sistēmu reģistrāciju. “Tuvāko gadu laikā ceram visu sakārtot,” piebilst Līvānu amatpersona. Tā kā katra otrā mājsaimniecība, kurai ir iespēja pieslēgties pie centralizētajiem tīkliem, to nedara, pašvaldība plāno maksāt trūcīgajām personām dotāciju, lai veicinātu pieslēgšanos – daudzbērnu ģimenēm un invalīdiem līdz 800 eiro, pārējiem – līdz 500 eiro. Ir atcelta arī samaksa par būvatļaujas izņemšanu.
Taču pagaidām Līvānos lēmums par trūcīgo mājsaimniecību pieslēgšanu pie centralizētās kanalizācijas nav pieņemts. Arī citās pilsētās un ciemos, kur centralizētās kanalizācijas un ūdensvadu sistēmas izveidei pēdējos gados investēti Eiropas fondu miljoni, iedzīvotāji turpina lietot ierastās kanalizācijas nosēdakas un bedres un centralizētajiem tīkliem klāt neslēdzas.
Valsts budžetā, kā arī Eiropas Savienības fondu finansējuma ietvaros nav paredzēts finansiālais atbalsts, lai ierīkotu pieslēgumu centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tā savukārt skaidro Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) ierēdņi. Viņi arī norāda, ka pašvaldības var veicināt šādu pieslēgumu izveidi vairākos veidos, piemēram, samazinot nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) mājsaimniecībām, kas izlēmušas pieslēgties centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai, daļēji sedzot pieslēgumu izveides izmaksas (neatmaksājamas) no saviem līdzekļiem vai arī sākotnēji sedzot visas izmaksas no saviem līdzekļiem un ļaujot norēķināties par pieslēgumu izbūvi ilgākā laikā periodā.
Atgādināsim, ka kopš jūlijā spēkā stājušies jauni noteikumi, kas paredz reģistrēt pašvaldībā ēku individuālās kanalizācijas sistēmas, kurās notekūdeņu savākšanai vai attīrīšanai izmanto rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kā arī septiķus un krājtvertnes, proti, jebkāda veida rezervuārus, nosēdakas vai izsmeļamās bedres, pārvietojamās vai sausās tualetes.
Tualetes obligāti būs jāreģistrē tikai pilsētu un ciemu iedzīvotājiem. Turklāt katra pašvaldība var noteikt ciemus, kuru iedzīvotājiem sirsniņmājas nebūs jāreģistrē. Līvānu novadā, piemēram, plānojumā robežas noteiktas septiņiem ciemiem, savukārt pārējie 186 Līvānu novada ciemi ir lauku apdzīvotas vietas bez noteiktām robežām. Līdzīga situācija ir arī Preiļu novadā, kur dominē skrajciemi (sādžas).
Ja māja ir lauku teritorijā, proti, ārpus ciema vai pilsētas, tualete nekur nav jāreģistrē. Lai gan tāpat jārūpējas, lai saražotais “zelts” nenokļūtu tuvējās upītēs un akās un tiktu regulāri izvests uz attīrīšanas iekārtām.
