Piesārņojuma risks 0
Pieslēgšanās izmaksas ir ļoti dažādas, atkarīgas no vairākiem faktoriem, piemēram, cik tālu jārok kanalizācijas caurules. Siguldas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmuma “Saltavots” direktors Jānis Gāga stāsta, ka parasti jārēķinās ar 800 līdz 2000 eiro lielām izmaksām. Viņš novērojis, ka jaunās paaudzes cilvēki labprāt izmanto iespēju pieslēgties centralizētai kanalizācijai, bet daudzi vecāka gadagājuma ļaudis pieraduši pie ierastiem apstākļiem un nesteidzas tērēties dzīves apstākļu uzlabošanai. Jāņem vērā, ka no pensijas atlicināt modernas kanalizācijas ierīkošanai nepieciešamo summu nav nemaz tik vienkārši.
Eiropas Savienības un arī Latvijas valdības nostāja agrāk liedza pašvaldībām tērēt nodokļu maksātāju naudu, lai uzlabotu privātmāju īpašnieku sadzīves apstākļus. Taču pēdējo gadu vērojumi liecina, ka bez pašvaldības atbalsta liela daļa mājsaimniecību tuvākā nākotnē nevarēs atļauties izmantot par dārgu naudu uzbūvēto infrastruktūru. Tādēļ pašvaldības kopā ar komunālo pakalpojumu uzņēmumiem meklē dažādus risinājumus, kā tomēr palīdzēt iedzīvotājiem pieslēgt savu mājokli pie centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas.
Siguldas pašvaldība piedāvā līdzfinansējumu 50% apmērā no pieslēgšanās izmaksām. “Piemēram, ja darbi izmaksā 2000 eiro, tad mājas saimniekam jāmaksā 1000 eiro, bet otru pusi sedz pašvaldība,” skaidro Jānis Gāga. Trūcīgām un maznodrošinātām personām, arī daudzbērnu ģimenēm un I grupas invalīdiem, pašvaldība nepieciešamo summu apmaksā 100% apmērā.
Līdzīga atbalsta sistēma ir spēkā Mārupē, kur pašvaldība piedāvā maznodrošinātām ģimenēm pilnā apmērā apmaksāt pieslēgšanos kanalizācijai. Pašvaldības līdzfinansējums nedrīkst pārsniegt 2500 eiro uz vienu objektu. Mārupes pašvaldība arīdzan pieņēmusi lēmumu, ka jaunbūvēto ēku īpašniekiem pieslēgšanās pie centralizētās kanalizācijas būs obligāta. Mārupē plānots izbūvēt kanalizācijas tīklus gandrīz 60 km garumā. “Mājām, kas vēl nav nodotas ekspluatācijā, obligāti būs jāpieslēdzas kanalizācijai,” skaidro uzņēmuma “Mārupes komunālie pakalpojumi” projektu vadītāja Dace Šveide. Šādu kārtību atbalsta arī Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Baiba Gulbe: “Manuprāt, ja ir iespēja pieslēgties pie centralizētās kanalizācijas, to vajadzētu noteikt par obligātu prasību. Nedrīkst būt tāda situācija, ka pilsētas teritorijā viens kaimiņš ar savu kanalizāciju piesārņo otra kaimiņa mazdārziņu, varbūt pat pats to nezinot. Mēs taču sodām benzīntankus, ja tie noplūdina vidē naftas produktus; tāpat būtu jārīkojas arī kanalizācijas noplūdes gadījumā.” Jānis Gāga norāda, ka daudzās mājās pašu spēkiem izbūvētās kanalizācijas bedres nav pietiekami hermētiskas, tādēļ pastāv ievērojams gruntsūdeņu piesārņojuma risks. “Kaimiņš ņem to ūdeni un lieto uzturā, bet ar laiku tas var izraisīt veselības problēmas.”
