Sirsniņmājiņas nepadodas progresam. Galvenais iemesls – naudas trūkums 0
Pārāk lielas izmaksas
Daudzās pašvaldībās par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem izbūvētas miljoniem eiro vērtas kanalizācijas sistēmas, taču privātmāju īpašnieki nebūt nesteidzas tām pieslēgties, jo pietrūkst naudas vai arī pierasts pie tradicionālās sirsniņmājiņas. Pašvaldībām nākas domāt, kā pamudināt iedzīvotājus sasparoties un baudīt modernās ērtības.
Gadsimtu gaitā ierastā kārtība, kad ūdens tiek ņemts no akas, bet dabisko vajadzību kārtošanai ierīkota sausā tualete, joprojām ir sastopama ne tikai Latvijas lauku mājās, bet arī lielākās apdzīvotās vietās, ciematos un pat pilsētās. Lai rosinātu iedzīvotājus baudīt XXI gadsimta civilizācijas piedāvātās ērtības, pēc iestāšanās Eiropas Savienībā daudzviet Latvijā īstenoti vērienīgi infrastruktūras uzlabošanas projekti, kuru mērķis bija nodrošināt centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu pieejamību. Taču izrādījās, ka ar kanalizācijas tīklu izbūvēšanu vien nepietiek, jo liela daļa mājsaimniecību neizmanto iespēju pieslēgties šiem tīkliem. Iemesli ir dažādi, bet galvenais ir naudas trūkums, jo pieslēgšanās kanalizācijai var izmaksāt 1000 eiro un vairāk, kas daudzām Latvijas ģimenēm ir nepaceļama summa.
Kā liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas dati, iepriekšējā Eiropas Savienības fondu periodā ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībā ieguldīti vairāk nekā 500 miljoni eiro, bet iespēju pieslēgties jaunajiem tīkliem izmantoja tikai aptuveni puse mājsaimniecību. Šis projekts galvenokārt bija paredzēts lielākām apdzīvotām vietām, kur iedzīvotāju skaits ir lielāks par 2000. Jāņem vērā arī tas, ka daudzviet Latvijas mazpilsētās māju saimnieki devušies peļņā uz ārzemēm, tādēļ mājā neviens nedzīvo un nav kam izmantot modernizētās infrastruktūras labumus.
Ja iedzīvotāji arī turpmāk tikpat kūtri pieslēgsies centralizētās kanalizācijas tīkliem, pašvaldībām var nākties atmaksāt daļu saņemto ES fondu līdzekļu. Tādēļ jāmeklē risinājumi, kā tomēr pārliecināt privātmāju īpašniekus par jaunās sistēmas labumiem. “Katra pašvaldība cenšas darīt tik daudz, cik ir tās spēkos, lai sakārtotu šo jautājumu,” stāsta Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ivita Peipiņa.
Lielākā problēma bija un ir tā, ka par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem drīkstēja tikai izbūvēt kanalizācijas vadu līdz mājoklim, bet pieslēgšanās jāfinansē pašam mājas īpašniekam. Turklāt nepietiek tikai ar “pliku” pieslēgumu, jo jāveic darbi arī mājas iekšpusē, nereti nākas izbūvēt jaunus iekšējos ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, pirkt jaunu tualetes podu utt. “Pašvaldība izveidoja kanalizācijas infrastruktūru, bet par pieslēgšanos jāmaksā pašiem mājokļu īpašniekiem. Daudziem nav liekas naudas, ko atvēlēt šim nolūkam,” secina Peipiņa.
