Kur ņemt naudu? 96
Pašvaldības iebilst pret jauno funkciju – reģistrēt kanalizācijas sistēmas. Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis ir sašutis: “Uzdot jau var visu ko, bet, ja nav naudas, kā tad to izdarīt? Līdz šim novadā neesam izjutuši problēmas ar individuālo kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu, pašvaldību mājas, kur bija kanalizācijas bedres, pieslēdzām centralizētās kanalizācijas sistēmai. Šobrīd aktuālākas ir paredzamās nodokļu sistēmas izmaiņas, redzēsim, vai mums vispār būs no kā dzīvot, un tad domāsim par kanalizāciju.”
Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks norāda, ka šobrīd pašvaldībai būtu jāapseko visas privātmājas, lai apzinātu kanalizācijas sistēmas. “Ne mums ir cilvēki, kas to varētu izdarīt, ne struktūras, kas tam būtu gatavas. Tas prasītu lielus līdzekļus. Un kas notiks, ja, piemēram, konstatēsim mājā, kur dzīvo vientuļa pensionāre, koka ateju? Vai viņai būs nauda, par ko kanalizāciju sakārtot? Vai mēs liksim sodus par to? Es vēl varētu saprast, ja ir izbūvēta centralizētā kanalizācija, bet, ja tās nav, kādas mums tiesības vērsties pret saviem iedzīvotājiem?”
G. Libeks izsaka aizdomas, ka jaunie kanalizācijas noteikumi ir “rafinēti izdomāts kāda cilvēka bizness”, jo nav zināms, kas var veikt kanalizācijas sistēmu sertifikāciju un par kādām izmaksām. “Ir atklāts jautājums, kādi komersanti tiks atzīti par atbilstošiem šim darbam – tie, kuri tirgo bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, septiķus, krājtvertnes, vai tie, kuri iebūvē šādas iekārtas, vai tie, kuri projektē šādu iekārtu izmantošanu?”
Pašvaldības vēlas centralizētu reģistru
Individuālo kanalizācijas sistēmu reģistra izveide jāuzsāk ne vēlāk kā 2019. gada 1. janvārī un jāpabeidz ne vēlāk kā 2021. gada 31. decembrī.
Pašvaldību Savienība rosināja reģistru veidot nevis individuāli katrā pašvaldībā savu, bet centralizēti visā valstī vienotu, izmantojot kādu no pašvaldību rīcībā esošiem IT risinājumiem, piemēram, programmatūru “NĪNO”. To izmanto praktiski visas pašvaldības, kas satur lielāko daļu informācijas par iedzīvotājiem, to īpašumiem. Ar samērā nelielām izmaksām to būtu iespējams papildināt ar decentralizēto kanalizācijas sistēmu uzskaitei nepieciešamiem datiem.
Šobrīd apmēram 21% no Latvijas lielāko apdzīvoto vietu iedzīvotājiem izmanto decentralizētās kanalizācijas sistēmas. Turklāt šādu iedzīvotāju īpatsvars dažādās apdzīvotajās vietās variē no 4 līdz 88%. VARAM aplēses liecina, ka decentralizētās kanalizācijas sistēmas būtu reģistrējamas apmēram 113 tūkst. mājsaimniecību.
