Ne katrs iekļūst pētījumā 0
Ne katram pacientam, kas infarkta gadījumā nokļuvis Stradiņa slimnīcā, ir iespēja piedalīties cilmes šūnu pētījumā, ja viņa veselības stāvoklis neatbilst pētījuma kritērijiem, piemēram, pat bojājumam sirdī jābūt konkrētā vietā. Stingrās prasības izvirzītas tādēļ, lai iegūtos rezultātus varētu salīdzināt un izvērtēt.
Ēriks Jakobsons atzīst, ka ir pacienti, kuri atsakās no dalības pētījumā, jo tā ir brīva izvēle, bet ir tādi, kuri paši lūdz veikt šūnu terapiju. “Ja bijis infarkts, vispirms mehāniski atvērsim artēriju, lai atkal apasiņotu miokardu, ievietosim stentu, ja tas būs nepieciešams, un tikai pēc tam bojāgājušās šūnas papildināsim ar paša cilvēka jaunām cilmes šūnām, lai tās uzlabotu sirds funkciju,” skaidro profesors Ērglis.
Kardioloģijā lielākoties izmanto šūnas no pacienta kaulu smadzenēm iegurņa kaulā. Kopumā process no šūnu ieguves brīža līdz to ievadīšanai pacienta sirdī ir apmēram četras stundas ilgs. Šūnu ievade līdzinās angiogrāfijas procedūrai, kad ar katetru caur cirkšņa vai rokas artēriju nokļūst līdz bojātajai vietai sirdī. “Daļa ievadīto cilmes šūnu iemājo konkrētā vietā sirdī, vēl kāda daļa sāk cirkulēt ar asins plūsmu, atkal atgriežoties sirdī. Efektīvā iedarbība pamatojas uz cilmes šūnu spēju tālāk atjaunoties, pavairoties un arī diferencēties,” skaidro Jakobsons.
