Sirsniņa kā jauna. Kādas ir jaunākās iespējas sirds ārstēšanā 0
“Līdz šim veiktie pētījumi cilmes šūnu terapijā ļauj droši apgalvot, ka gadījumos, kad trīs līdz septiņu dienu laikā pēc akūta miokarda infarkta pacienta sirdī implantējam no viņa paša organisma iegūtas un atbilstoši sagatavotas cilmes šūnas, rezultāti ir daudz labāki nekā tad, ja to nedarām. Šie pacienti pēc tam arī daudz retāk atkārtoti nokļūst stacionārā vai nomirst,” stāsta Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, profesors Andrejs Ērglis. Viņš uzskata, ka pētījumus šajā reģeneratīvās medicīnas nozarē nepieciešams turpināt, jo tajos gūti ļoti labi rezultāti, tomēr vēl ir daudz neskaidru jautājumu, uz kuriem jārod atbildes.
Ierobežo finansējuma trūkums
Pašlaik cilmes šūnas izmanto miokarda infarkta, sirds mazspējas un koronārās sirds slimības, kā arī diabēta pacientu ārstēšanā. Sešu gadu laikā, kopš atvērts P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Šūnu transplantācijas centrs, kurā sadarbībā ar mediķiem norisinās gan klīniskie pētījumi, gan zinātniskā darbība, notikušas apmēram 150 šūnu transplantācijas.
Kā ļoti veiksmīgi piemēri minami gadījumi, kad Bērnu Klīniskajā universitātes slimnīcā sešiem ar kardiomiopātiju (sirds izskatās kā piepūsta bumba, nespēj pietiekamā apjomā pumpēt asinis, un nelīdz ne medikamenti, ne operācija) slimiem bērniem, no kuriem jaunākajam bija četri mēneši, cilmes šūnu ievadīšana sirdij palīdzēja atgūt normālu lielumu. Bērni tika pilnībā izārstēti. Diemžēl šī pētījuma programma netiek turpināta, jo ir problēmas ar tās finansēšanu, sarūgtināti saka profesors.
Līdzīgas problēmas ik pa laikam apdraud arī pētījumus pieaugušo cilmes šūnu izpētē un transplantācijā, tomēr Šūnu transplantācijas centra vadītājs Ēriks Jakobsons cer, ka tie nebūs jāpārtrauc, lai pēc 15 – 20 gadiem ar reģeneratīvo medicīnu varētu palīdzēt tūkstošiem pacientu. Šobrīd pētījumu programmas lielākoties īsteno par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
