Peldiet klāt un pieķerieties spurai! Satveru stingro izaugumu uz dzīvnieka muguras, tādu savādu un slidenu. Grasos gaidīt nākamo komandu. Taču – ak, trakums, acumirklī tieku aizrauta kā nieka papīra laiviņa. Es peldu ar delfīnu!

Lasītākie

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

TV24

“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana

Lasīt citas ziņas

Plānojot ceļojumu uz Odesu, pamanu piedāvājumu – “Jums ir iespēja peldēties kopā ar delfīniem.” Kolēģe Selga, to padzirdējusi, metas pārliecināt, ka noteikti jāizmēģina. Minstinos un visādi atrunājos, līdz pieņemu – patiesi, man to vajag.

Laimes sajūta

Un te nu esmu – baseins, sāļš jūras ūdens un pieci milzu skaistuļi. Turos vienam pie spuras un tieku strauji vilkta lielā lokā pa baseinu. Sirds iesitas kaklā, pārskrien laimes tirpuļi.Tomēr krampējos cieši, ar abām rokām – ko gan peldonis darītu, ja manas plaukstas atspruks? Vēlāk instruktore skaidro – tādā situācijā dzīvnieks pietuvojas vēlreiz, atrodas blakus un gaida. Jo viņa misija ir glābt.

Āgenskalnā dedzis neapdzīvots nams – izglābti 10 cilvēki

FOTO. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša apmeklēja Smiltenes mācību iestādes

Naktī uz svētdienu vietām gaidāms sniegs, maksimāla gaisa temperatūra dienā būs +5 grādi

Turos vienam pie spuras un tieku strauji vilkta lielā lokā pa baseinu. Sirds iesitas kaklā, pārskrien laimes tirpuļi.

Kad veiksmīgi esmu nogādāta malā, apskauju delfīnu. Spīdīgā āda ir nedaudz vēsa un slīdīga, kā gludena gumija. Viņš pavērš pret mani viltnieka purniņu un atpleš muti, kurā vīd zobeļu redeles. “Gavrjuša prasa zivi,” instruktore pamet astainu liemeni.

Kamēr bijīgi aplūkoju savu milzeni, piepeld vēl citi un ielenc mani. Piepeši jūtu – baksta. No aizmugures pietuvojies balts delfīns un uzstājīgi stumda mani ar degunu.

“Delfīnmamma Vita vienmēr visiem uzmācas. Pabīdiet viņu ar kāju, grūdiet droši,” pamāca instruktore. Kā gan spētu spert tik apburošu skaistuli?

Apskauju divus delfīnus un staroju līdz ausīm, taču meitene uz platformas sāk vicināt rokas. Izrādās, esmu aizsegusi delfīniem acis! Ne velti, uzsākot delfīnterapiju, bērniem tiek izskaidrota dzīvnieka uzbūve – ka ausis tiem atrodas uzreiz virs acīm, elpošanas atvere ir ļoti jutīga, tāpat kā purniņš un āda.

Dziedina kaites un mazina stresu

Delfīnterapija kā medicīnas nozare tika atklāta pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Britu zinātnieki, kuri pētīja delfīnus, secināja, ka saskarsme ar šiem neparastajiem dzīvniekiem labvēlīgi ietekmē gan cilvēka fizisko, gan psihisko veselību. Pieaugušajam delfīnterapija var līdzēt tikt vaļā no psihosomatiskas saslimšanas un depresijas, mazināt nervu sistēmas traucējumus.Protams, terapija ir daudz iedarbīgāka nekā vienkārši peldēšanās kopā ar delfīnu. Tomēr Lielbritānijas Leičesteras universitātes pētnieki atzinuši – ja katru nedēļu stundu notiek šāda koppelde, paaugstinās imunitāte un mazinās stress.

Pieaugušajam delfīnterapija var līdzēt tikt vaļā no psihosomatiskas saslimšanas un depresijas, mazināt nervu sistēmas traucējumus. Šo terapiju iesaka bērniem, kuri cieš no dažādiem attīstības traucējumiem.

Šo terapiju iesaka bērniem, kuri cieš no dažādiem attīstības traucējumiem. Novērojumi liecina, ka pēc tās uzlabojas kustību koordinācija, kļūst vieglāk apgūt jaunas iemaņas, attīstās saskarsmes spēja un domāšana, paaugstinās pašvērtējums.

Daudzi vecāki pūlas sagādāt šo iespēju saviem bērniem, kuriem ir cerebrālā trieka, autisms, Dauna slimība, uzmanības deficīta sindroms, hiperaktivitāte, centrālās nervu sistēmas bojājumi vai valodas traucējumi. Delfīnterapija ir visai dārgs prieks, tādēļ nākas meklēt finansiālu palīdzību.

Labdarības fonds Ziedot.lv 2011. gadā apmaksājis rehabilitācijas kursu 27 ģimenēm. Vairums devās uz Starptautisko delfīnterapijas institūtu Eipatorijā, Ukrainā.

Diānai Tarasovai ir medicīniskā un sociālā izglītība, arī vīra nodarbošanās saistīta ar medicīnu, par saskarsmi ar delfīniem dzirdējuši daudz laba. Izlēmuši, ka tā būtu vērtīga iespēja viņu meitiņai – mazajai kavējas raisīties valoda, ir arī citas veselības problēmas. “Klasiskā ārstēšana meitiņai nelīdz, meklējam citas iespējas. Izmēģinājām reitterapiju, rezultāti bija veiksmīgi,” stāsta Diāna.

Sākuši lūkot, kurp doties uz delfīnterapiju. To piedāvā gan daudzviet Ukrainā, gan Spānijā, Turcijā un ASV. Par atbilstošāko cenas ziņā atzina Odesu. Dārgi vienalga, jo jāmaksā gan par dziedināšanu, gan ceļu un dzīvošanu. Pilns kurss ir desmit nodarbības, Ukrainā jāpavada divas nedēļas.

Diāna priecājas par igauņiem, kuri rīkojas gudrāk nekā mūsējie, kas sitas katrs par sevi. Uz delfīnterapiju dodas vairākas ģimenes kopā, noīrē autobusu, dzīvokli, iznāk lētāk. Saņem arī atlaides nodarbībai grupā.

Mobilais tālrunis zem ūdens

“Jau laikus gatavojāmies terapijai, rādījām meitai delfīna bildes un filmiņas, stāstījām par gudro dzīvnieku. Vedām uz baseinu, lai radinās pie peldēšanas. Svarīgi, lai bērns uz terapiju dotos motivēts, lai vēlētos iepazīties ar delfīniem. To varēja pamanīt jau pirmajā nodarbībā – viņai ļoti patika,” stāsta mamma.

Terapija rit pusstundu. Ar bērnu individuāli strādā fizioterapeits, kurš vienlaikus ir arī delfīnterapeits, bet ar dzīvniekiem nodarbojas treneris, lai tie veiktu visu paredzēto. Sākumā delfīns tikai izlec uz platformas, viņu var paglaudīt, pabučot, skart spuras. Skaistie dzīvnieki dejo, virpuļo ūdenī. Arī turpmāk viss notiek it kā rotaļājoties – bērns met delfīnam bumbu te ar vienu, te otru roku, šādi tiek stimulēta mazuļa smadzeņu darbība.

Aizkustinoši redzēt, kā milzu dzīvnieks atmuguriski iegrimst un padevīgi gaida, kamēr mazais uzguļas uz viņa vēdera kā uz kuģa klāja, tikai tad līgani aizpeld.

Pēc tam – peldēšanās. Bērns vizinās starp diviem delfīniem vai joņo ar vienu, turoties pie muguras spuras vai pieķeroties krūšu spurām. Aizkustinoši redzēt, kā milzu dzīvnieks atmuguriski iegrimst un padevīgi gaida, kamēr mazais uzguļas uz viņa vēdera kā uz kuģa klāja, tikai tad līgani aizpeld.

Delfīnam ir īpatnība – šķiet, ka peldonis visu laiku smaida, bet patiesībā tāda ir viņa galvas uzbūve. Taču bērnam tas palīdz saskarsmē ar dzīvnieku.

Izbaudīta arī ģimenes terapija – visi trīs peldējušies kopā ar delfīniem. Diānai visinteresantākā šķitusi eholokācijas maņa. Kā zināms, šie vaļveidīgie izmanto augstfrekvences ultraskaņu, lai orientētos zemūdens telpā – uztver izdvestās skaņas atbalsi. Ikvienu nākamo lokācijas klakšķi dzīvnieks raida tikai pēc tam, kad ir pienācis iepriekšējā ehosignāls. Ja cilvēks pabāž galvu zem ūdens, delfīna raidītā skaņa izklausās pēc īpatnēja svilpiena vai tarkšķa, līdzinās mobilā tālruņa vibrācijām.

Izpētīts, ka vaļveidīgā raidītās ultraskaņas svārstības labvēlīgi iedarbojas uz mūsu šūnām, paaugstina arī endorfīnu līmeni, tātad vairo labsajūtu. Viņš sūta savu impulsu un jūt cilvēka enerģētiku. Uztvere ir smalka un niansēta.

Delfīns jūt cilvēka ķermeņa bioloģiski aktīvos punktus un pieskaras tiem, šādi stimulē nervu sistēmas reflektorās zonas. Pozitīva nozīme ir rotaļīgajai saskarsmei ar delfīnu un iegūtajām labajām emocijām. Savu artavu atveseļošanā sniedz arī ūdens, jo atrašanās tajā pati par sevi iedarbojas labvēlīgi.

“Jau pēc trim dienām pamanījām uzlabojumus – meita sāka nedaudz vairāk un skaidrāk runāt, atrisinājās vēl kāda veselības problēma. Arī tagad, pusotru mēnesi pēc atgriešanās, viņa turpina mūs priecēt ar jaunumiem attīstībā. Man šķita – bērns ir samainīts, tikai nemanīju, pa kuru laiku,” emocionāli saka mamma.

Pētnieki apstiprina – organismā iekustinātie procesi aktivizējas vismaz divus mēnešus pēc terapijas.

Saudzēt, ne izmantot?

Pasaulē netrūkst vides aizsardzības aktīvistu, dzīvnieku aizstāvju, kuri iebilst pret delfīnu turēšanu nebrīvē un izmantošanu šovos vai terapijā. Viņu dabiskā vide ir brīva ūdenstilpe – okeāns, jūra vai liela upe. Vaļveidīgajiem nepieciešams daudz un ātri peldēt, lai attīrītu ādu un labi justos, dienā tie labprāt nopeldot vairāk par 150 kilometriem. Bet delfinārijā dzīvnieki spiesti uzturēties salīdzinoši nelielā baseinā, pa to nebeidzami riņķojot. Tas būtu salīdzināms ar cilvēka iesprostošanu pieliekamajā kambarī.

Ne viens vien iebilst arī pret piedāvājumiem peldēt ar delfīnu. Tas neesot pilnībā droši, jo delfīns ir un paliek savvaļas plēsējs. Netrūkstot gadījumu, kad cilvēks tiek pagrūsts zem ūdens, sakosts vai sabadīts ar delfīna spēcīgo galvu. Visbiežāk tas notiekot tad, ja dzīvnieks ir satraukts.

Tomēr, par spīti visām bažām, ir tāda īpaša sajūta, ja delfīns pietuvojas un ieskatās acīs. To atzīst ikviens, kam bijusi izdevība piedzīvot kopīgu peldi vai nirt reizē ar skaistajiem dzīvniekiem.

Senajos rakstos vēstīts – delfīns ieradies uz zemes, lai mācītu cilvēkus. Varbūt neesam pacietīgi skolēni, taču prieku un mīlestību no viņiem gan spējam gūt.