Katram vecumam sava kategorija! Svarīgi jaunumi medikamentu lietošanā 1
Esam pieraduši, ka zāļu lietošanas instrukcijās un citviet lasāma informācija par to, no kāda vecuma un kādās devās tās drīkst dot bērniem.
Somijas Zāļu aģentūra izstrādājusi datu bāzi, kas ietver ziņas par gandrīz 500 aktīvajām zāļu vielām vai to kombinācijām, kuras ieteicamas vai, gluži otrādi – nav ieteicamas, cilvēkiem pēc 75 gadu vecuma sasniegšanas. Tagad ar šo informāciju papildināts arī Latvijas Zāļu reģistrs.
Zaļa atzīme – lietošanai drošs
Zāļu aktīvo vielu nosaukumiem reģistrā pievienots iedalījums A, B, C un D kategorijās, kas norāda uz to, cik lielā mērā aktīvās vielas piemērotas lietošanai sirmā vecumā, bet
lielākai uzskatāmībai katrai no kategorijām piešķirta arī sava krāsa – zaļa, pelēka, dzeltena vai sarkana.
Farmaceitisko vielu aprakstā sniegta informācija par būtiskākajiem riskiem un brīdinājumiem, kā arī biežākajām blaknēm un mijiedarbību ar citiem medikamentiem.
Zāļu valsts aģentūras pārstāve Dita Okmane norāda: “Ieteikumi par zāļu lietošanu senioriem zāļu reģistrā, kas ir pieejams aģentūras tīmekļa vietnē, pirmām kārtām paredzēti ārstiem un farmaceitiem, jo iedzīvotājiem viennozīmīgi rekomendācijas par zāļu – gan recepšu, gan bezrecepšu – lietošanu saņem no sava ārsta.”
Jaunā informācija iekļauta ar mērķi palīdzēt ārstiem pieņemt lēmumu par atbilstošu terapiju gados vecākiem pacientiem un sekmēt racionālu zāļu lietošanu. Katras aktīvās vielas aprakstā minētas ziņas gan par tās iedarbību un dozēšanu, gan biežākajām blakusparādībām, mijiedarbību ar citām zālēm un cita nozīmīga informācija.
Piemēram, C kategorijā, kas marķēta ar dzeltenu krāsu, ietilpst ibuprofēns, kurš ir daudzu pretsāpju un pretiekaisuma zāļu sastāvā. Norāde vēsta, ka tas piemērots gados vecākiem cilvēkiem, tikai ievērojot īpašus piesardzības pasākumus un īslaicīgai lietošanai, jo var izraisīt nieru darbības traucējumus, paaugstināt asinsspiedienu, pasliktināt sirds mazspēju un izraisīt citas kardiovaskulāras problēmas, kā arī palielina kuņģa un zarnu trakta asiņošanas risku. Šīs zāles var mijiedarboties arī ar citiem medikamentiem, īpaši asins “šķidrinātājiem” jeb antikoagulantiem.
“Būtu jāņem vērā, ka var būt situācijas, kad, izvērtējot visus riskus un ieguvumus, varētu būt nepieciešams pacientam izrakstīt D kategorijas zāles. Šādos gadījumos ārstēšana uzsākama, maināma vai pārtraucama tikai ārsta uzraudzībā,” uzsver Dita Okmane, piebilstot, ka informācija par aktīvo vielu piemērotību gados vecākiem cilvēkiem iegūta, apkopojot datus no vairākiem informācijas avotiem – gan starptautiskajām datubāzēm, gan zinātniskām publikācijām, gan apstiprinātiem zāļu aprakstiem. Informācija Zāļu reģistrā tiek atjaunināta vienu reizi mēnesī.
Jāņem vērā vecuma izmaiņas
Vācijā, tāpat kā Francijā, ASV, Kanādā un daudzās citās valstīs, šāda datu bāze izveidota jau 2008. gadā, un tajā ietilpst 83 aktīvās vielas un 18 aktīvo vielu grupas, kuras nav ieteicams lietot gados veciem cilvēkiem. Starp citu, “slikto” aktīvo vielu sarakstā iekļauta arī acetilsalicilskābe jeb aspirīns. Izpētīts, ka Vācijā seši no desmit pacientiem lieto kādu no zālēm, kas atrodas šajā sarakstā, visbiežāk tie ir pretsāpju medikamenti.
Gados veciem pacientiem šīs zāles biežāk izraisa smagas blaknes, kuru dēļ viņi var nonākt slimnīcā.
Tā kā senioriem un viņu tuviniekiem šajā datu bāzē grūti orientēties, Vācijas Izglītības un zinātnes ministrija 2019. gadā laidusi klajā brošūru “Medikamenti vecumdienās: kuras no aktīvajām vielām nav ieteicamas”, lai pacienti būtu informēti par zāļu lietošanas riskiem, iespējamām blaknēm un varētu to pārrunāt ar savu ārstu.
Saskaņā ar statistiku šīs valsts iedzīvotāji vecumdienās vienlaikus lieto piecus vai pat vairāk dažādus recepšu medikamentus, bet papildus – arī bezrecepšu medikamentus, vitamīnus un citus uztura bagātinātājus. Pirmajās četrās vietās ierindojas zāles sirds asinsvadu un endokrīno slimību, it īpaši cukura diabēta, kā arī depresijas, trauksmes, bezmiega un līdzīgu traucējumu ārstēšanai, un, protams, pretsāpju medikamenti.
Zināms, ka jaunībā cilvēka ķermenī 50–60% ir ūdens un 20% tauku, bet vecumā – attiecīgi 30–40% un 30%. Tādēļ medikamentu, kuri šķīst taukos, iedarbība kļūst ilgāka, bet tie, kas sadalās ūdenī, daudz ātrāk sasniedz augstu koncentrāciju asinīs.
Pētījumi pierādījuši, ka pēc 40 gadu vecuma cilvēka nieru funkcija pakāpeniski samazinās apmēram par 1% gadā,
bet pacientiem ar hipertensiju un cukura diabētu – vēl straujāk, tādēļ ar vecumu paaugstinās to zāļu līmenis asinīs, kuras no organisma izdalās caur nierēm.
Savukārt medikamentus, kuri nonāk aknās, ļoti viegli iespējams pārdozēt, jo tie lēnāk noārdās, tādēļ vienāds daudzums aktīvās vielas uz veciem cilvēkiem iedarbosies daudz spēcīgāk nekā jauniem. Vecuma izmaiņas skar arī gremošanas sistēmu, tādēļ, nonākot kuņģī, zāles izšķīst un uzsūcas lēnāk, tātad to iedarbība sākas ar aizkavēšanos. To zinot, pacients nevis uzreiz ņems otru tableti, bet kādu brīdi pagaidīs. Jāņem vērā ar tas, ka veci cilvēki ir jutīgāki pret pārdozēšanu un vieglāk var saindēties ar zālēm.
Medikamenti 75 +
A (zaļa) kategorija: šīs zāles piemērotas gados vecākiem cilvēkiem. Ar vecumu saistītās izmaiņas neietekmē devu vai lietošanas biežumu, un blakusparādību profils ir tāds pats kā jaunākiem pacientiem.
B (pelēka) kategorija: par šo zāļu lietošanu gados vecākiem cilvēkiem ir maz pētījumos iegūtu pierādījumu, praktiskas pieredzes vai datu par efektivitāti.
C (dzeltena) kategorija: piemērotas lietošanai gados vecākiem cilvēkiem, ievērojot noteiktus piesardzības pasākumus – var būt nepieciešams samazināt to devu vai lietošanas biežumu vieglu vai vidēji smagu nieru darbības traucējumu vai būtiska zāļu mijiedarbības vai blakusparādību riska dēļ.
D (sarkana) kategorija: gados vecākiem cilvēkiem jāizvairās no šo zāļu lietošanas. Tā pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos vai vienreizējas devas veidā. Ar vecumu saistītās izmaiņas pakļauj gados vecākus cilvēkus nevēlamu un bīstamu reakciju riskam šo zāļu lietošanas gadījumā. Blakusparādību risks parasti pārsniedz zāļu lietošanas sniegtos ieguvumus.
