Sīrijas pilsoņu karš draud pāraugt reģionālā konfliktā 0
Nerimstošā artilērijas apšaude starp Sīriju un Turciju rada aizvien lielākas bažas, ka konflikts varētu pieņemties spēkā un pārņemt arī citas apgabala valstis, paziņojis ASV aizsardzības ministrs Leons Paneta. Ar šādiem spriedumiem viņš nācis klajā pēc Turcijas premjerministra Redžepa Erdogana brīdinājuma, ka viņa valsts nav tālu no kara ar Sīriju.
Provocē uz sadursmēm
Ārvalstu ziņu aģentūras informē, ka spriedze aizvien turpina pieaugt gan Sīrijas un Turcijas, gan Sīrijas un Libānas pierobežā. Pēc tam kad pagājušajā nedēļā no Sīrijas teritorijas raidītie šāviņi nogalināja piecus cilvēkus, artilērijas apšaudes starp Turciju un Sīriju turpinājās arī nedēļas nogalē, informē ārvalstu ziņu aģentūras. Gaisotne abu valstu pierobežā kļuvusi nokaitēta, jo tur izcēlušās sīvas cīņas starp Sīrijas režīma spēkiem un dumpiniekiem. Ankara baiļojas, ka tās varētu karā ieraut arī pārējās apgabala valstis. Erdogans ieteicis Sīrijai labāk nepārbaudīt Turcijas pacietības mēru un uzsvēris, ka Ankaras apgalvojumi dot atbildi vardarbībai nav tikai “tukši vārdi”.
Par iespējama plašāka konflikta izcelšanos brīdinājušas arī Libānas amatpersonas, kuras uzskata, ka Damaska vēlas Libānu ieraut karā, lai tādējādi samazinātu starptautiskās sabiedrības pievērsto uzmanību pusotru gadu ilgušajam pilsoņu karam Sīrijā. Kāds vārdā neminēts libāniešu valstsvīrs vietējai ziņu aģentūrai stāstīja, ka jau kopš vasaras Sīrijas prezidents Bašars al Asads plāno vardarbības izraisīšanu Libānā. Šādu apgalvojumu vēlāk apstiprinājuši arī Libānas drošības dienestu pārstāvji, ziņo laikraksts “The New York Times”. Sīrijas puse gan pagaidām nav komentējusi šos apgalvojumus.
No visām Sīrijas kaimiņvalstīm Turcija un Libāna vistiešāk izjūt kaimiņzemē ieilgušā konflikta sekas.
Turcijas teritorijā netālu no robežas ar Sīriju dzīvību zaudējuši vairāk nekā desmit civiliedzīvotāju. Tikmēr valdības vadītājs Erdogans izjūt aizvien lielāku spiedienu no sabiedrības dot pienācīgu atbildi Sīrijas vardarbībai. Ankara jau sniedz lielu atbalstu sīriešu nemierniekiem, pie sevis uzņemot vismaz simts tūkstošus bēgļu.
Turciju īpaši uztrauc Asada sniegtais atbalsts Kurdistānas strādnieku partijas (PKK) kaujiniekiem. Pirms konflikta izcelšanās pagājušā gada pavasarī Sīrija liedza jebkādas PKK kaujinieku aktivitātes tās teritorijā, mēģinot ar Turciju saglabāt pragmatiskas attiecības. Taču līdz ar spriedzi Ankaras un Damaskas attiecībās PKK nu ir atļauts vervēt un apmācīt kaujiniekus arī Sīrijā un šajā valstī plānot uzbrukumus mērķiem Turcijā, raksta Vācijas žurnāls “Der Spiegel”.
ASV liedz apbruņot nemierniekus
Sīrijas nemiernieki aizvien uzstājīgāk aicina citas valstis, jo īpaši Kataru un Saūda Arābiju, tiem piešķirt jaudīgāku bruņojumu Asada režīma spēku sakaušanai. Līdz šim Katara un Saūda Arābija nemierniekus atbalstījušas, tos apbruņojot ar automātiem, kā arī piešķirot naudu. Kā norāda nemiernieki, ar pašreiz viņu rīcībā esošajiem ieročiem viņiem Asada spēkus nesakaut. Tāpēc viņi vairākkārt lūguši Kataru un Saūda Arābiju palīdzēt arī ar smago bruņojumu. Pret šādu soli kategoriski iebilst ASV, norādot, ka tādējādi pastāvētu nopietni draudi, ka jaudīgie ieroči nonāktu talibu kaujinieku rīcībā, raksta “The New York Times”. “Mēs varam dumpiniekiem dot automātus, bet ar tiem Sīrijas režīma armiju viņi neapturēs,” paudis Kataras ārlietu ministrs Halids al Atija. “Dumpinieki ir jāapgādā arī ar smago bruņojumu. Bet vispirms mums jāsagaida ASV, bet vēl labāk ANO akcepts.”
