Sīrijas konflikts bez risinājuma 0
Marta vidū pagāja divi gadi, kopš Sīrijā turpinās cīņas. Šajā sakarā bieži nosauktie skaitļi – 70 tūkstoši nogalināto un miljons bēgļu ārpus valsts – arī turpina pieaugt. Minētie ANO dati jau tagad uzskatāmi par novecojušiem, un dažu avotu vērtējumā bojāgājušo skaits drīzāk ir tuvu simts tūkstošiem.
Ja nekas būtiski nemainīsies, tad bēgļu daudzums līdz gada beigām varētu aptvert trīs miljonus cilvēku. Lai pievērstu pasaules uzmanību Sīriju pārņēmušajai vardarbībai un lai nosodītu noziegumus pret civiliedzīvotājiem, Rietumeiropā 15. martā noritēja solidaritātes akcija “Baltais vilnis”, ko rīkoja cilvēktiesību aizstāvības organizācijas. Tas arī bija sava veida pamudinājums beidzot rast kādu risinājumu.
Šķietamā vienprātība, ka risinājumam jābūt politiskam, atduras pret krasi atšķirīgajiem viedokļiem, kā to panākt. Francijas nostāju nesen izklāstīja ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss. Viņaprāt, Damaskas režīms īstās sarunās nav ieinteresēts, kamēr tam pieder militārā spēka pārsvars, ko nodrošina Maskavas un Teherānas sūtītais bruņojums, tāpēc Eiropas Savienībai būtu jāpārskata lēmums, kas aizliedz jebkādu ieroču piegādes Sīrijas opozīcijai, jo, vēršoties plašumā vardarbībai un pilsētu bombardēšanai, ES noteiktais ieroču embargo nekalpo civiliedzīvotāju pasargāšanai. Līdzīgi izteicās britu premjers Deivids Kemerons.
Ja ES nevienosies par ieroču embargo pārskatīšanu, pret ko iebilda Vācija un arī citas dalībvalstis, Francija un Apvienotā Karaliste varētu rīkoties uz savu roku, lai piegādātu “Brīvās Sīrijas armijai” pretgaisa aizsardzības raķetes, ar kurām stāties pretī uzlidojumiem.
Tikmēr norisinās vēl citas diplomātiskās aktivitātes. Lielvalstis mēģina sastādīt tādu kā Sīrijas varas pārstāvju sarakstu iespējamajiem kontaktiem ar opozīciju – Nacionālo koalīciju. Izraēlas prezidents Šimons Peress uzskata, ka galvenā iniciatīva jāuzņemas Arābu līgai, bet ANO ir jāatbalsta arābu valstu veidotā zilo ķiveru kontingenta izvietošana Sīrijā. Taču šie ieteikumi un diplomātiskā rosība nespēj pārtraukt asinsizliešanu.
Viens no Parīzes un Londonas mērķiem, steidzinot “Brīvās Sīrijas armijas” apbruņošanu, ir opozīcijas pamatspēku lomas pastiprināšana. Bet šī ierosme atstās sekas arī ES iekšienē. Francija un Apvienotā Karaliste, kas lauž šķēpus par visām Eiropas lietām, kārtējo reizi rod kopīgu valodu ģeopolitikas laukā, kur sociālists Olands saprotas ar konservatīvo Kemeronu. Franču un britu vanagi atkal biedē vācu baložus, kaut gan Berlīne piekritusi diskutēt par ieroču embargo pārskatīšanu. Lai vai kā, bet sastingums varbūt beidzot tiek pārvarēts. Tas apliecina, ka politiskā griba Eiropā vēl arvien ir sastopama.
