Sīrieši bēg no Asada armijas un Krievijas aviācijas 27
Vācijas kanclere Angela Merkele vakar ieradās Ankarā, lai ar Turcijas vadītājiem apspriestu imigrācijas krīzi. Pēdējās dienās pie Turcijas robežas ir sapulcējušies desmitiem tūkstošu Sīrijas iedzīvotāju, kuri devušies bēgļu gaitās pēc prezidenta Asada režīma spēku uzbrukuma, ko atbalsta Krievijas kara aviācija.
Migrantu kontrabanda turpinās
Sarunās Ankarā Vācijas kanclere Angela Merkele un Turcijas premjerministrs Ahmets Davutoglu aicināja NATO sniegt lielāku ieguldījumu cīņā pret cilvēku kontrabandistiem. Sarunās ar Turcijas amatpersonām Merkeles mērķis ir panākt efektīvāku sadarbību ar Turciju centienos mazināt migrantu un bēgļu plūsmu, kas dodas uz Rietumeiropu. Berlīni īpaši satrauc cilvēku kontrabandistu rosība Turcijas piekrastē, izvietojot bēgļus nedrošos peldlīdzekļos un vedot uz Grieķijas salām. Vakar Grieķijai piederošajā Kosas salā, kas atrodas pārdesmit kilometru no Turcijas piekrastes, notika protesti pret migrantu reģistrācijas centra būvi, ko pieprasa ES. Vairāk nekā simt demonstrantu centās ielauzties centra būvlaukumā. Sadursmēs ar policiju ievainoti trīs vietējie iedzīvotāji un četri policisti. Salas pašvaldības vadītājs Jiorgs Kiricis brīdinājis, ka protesti pret migrantu reģistrācijas centra būvi varētu turpināties un novest pie sadursmēm ar cilvēku upuriem. Pakļaujoties Eiropas Komisijas spiedienam uzlabot migrantu kontroli uz Grieķijas jūras robežas ar Turciju, premjerministra Alekša Cipra valdība ir solījusi līdz februāra vidum pabeigt migrantu reģistrācijas centru būvniecību piecās salās, tajā skaitā Kosā, kur vakar izcēlās jauni protesti. Maķedonija gar valsts robežu ar Grieķiju ir sākusi būvēt vēl vienu dzeloņstiepļu žogu, lai apgrūtinātu nelegālo imigrantu iespējas iekļūt šajā valstī, vakar paziņoja Maķedonijas bruņoto spēku amatpersona.
Saskaņā ar Eiropas Savienības un Turcijas novembrī panākto vienošanos Ankarai apsolīti trīs miljardi eiro, lai tā pastiprinātu robežkontroli un uzlabotu valstī esošo sīriešu bēgļu dzīves apstākļus, ierobežojot nelegālo imigrantu straumi, kas pārplūdinājusi Eiropu. Vācijā pērn patvērumu lūdza 1,1 miljons cilvēku, un kanclere Merkele izjūt pieaugošu spiedienu ieviest uzņemamo bēgļu kvotas. Viņa līdz šim ir noraidījusi šādus ierosinājumus, tā vietā solot ievērojami mazināt imigrāciju, paļaujoties uz diplomātiskajiem centieniem sadalīt bēgļu uzņemšanas nastu starp ES dalībvalstīm.
Sīrijas bēgļu uzņemšanā iesaistījušās arī valstis ārpus ES. Kanāda bija solījusi uzņemt 25 000 sīriešu bēgļu un līdz janvāra beigām bija izvietojusi 13 000 bēgļu. “Bēgļu uzņemšanas programmu atbalsta 70 procenti iedzīvotāju un politiskā līmenī nav neviena, kas reāli vērstos pret to,” intervijā izdevumam “Politico” teica Kanādas imigrācijas un pilsonības lietu ministra vietnieka palīgs Deivids Menikoms. “Mēs pievēršamies visvairāk apdraudētajiem cilvēkiem,” teica Manikoms. Pēc ANO bēgļu pārraudzības komitejas datiem, bēgļu nometnēs Turcijā, Libānā, Jordānijā, Irākā un Ēģiptē ir reģistrēti aptuveni 4,6 miljoni sīriešu bēgļu.
Sīrijas miera sarunas buksē
Sīrijas režīma spēkiem ar Krievijas kara aviācijas atbalstu veicot plašu uzbrukumu Alepo pilsētas apkaimē, desmitiem tūkstošu sīriešu nedēļas nogalē devušies Turcijas robežas virzienā. Turcijas premjerministrs Ahmets Davutoglu konferencē Londonā, kur starptautiskie ziedotāji apsolījuši vairāk nekā desmit miljardus dolāru palīdzībai sīriešiem, sacīja, ka 60 000 līdz 70 000 cilvēku dodas uz Turcijas robežu, lai izbēgtu no kaujām, un vismaz 10 000 jau “gaida pie durvīm”, kad tiks ielaisti valstī. Tiek lēsts, ka aptuveni 300 000 cilvēku tikuši izolēti Alepo pēc tam, kad režīma spēki nobloķēja galveno nemiernieku piegāžu maršrutu. Damaskas spēkus šajā operācijā, kas pagājušajā nedēļā izjauca miera sarunas, atbalsta Krievijas aviācija. ANO rīkotajās sarunās Ženēvā par Sīrijas konflikta izbeigšanu izsludināts “pagaidu pārtraukums” līdz 25. februārim.
Sīrijas režīma spēku uzbrukumam pieņemoties spēkā, pieaugusi arī diplomātiskā spriedze, Maskavai pārmetot Ankarai intensīvu gatavošanos iebrukumam Sīrijā. Turcija apsūdzējusi Damaskas sabiedrotos, kuru vidū ir arī Krievija, tādu pašu kara noziegumu pastrādāšanā kā Sīrijas režīma noziegumi. Rietumvalstis pārmet Sīrijas valdībai miera sarunu graušanu ar militāro ofensīvu, un Vašingtona pieprasījusi, lai Maskava pārtrauc gaisa triecienus Sīrijas opozīcijas spēkiem.
Cilvēktiesību un humānās palīdzības organizāciju aktīvisti no Sīrijas ziņo, ka situācija ziemeļos no Alepo ir katastrofāla, jo civiliedzīvotāji ir aplenkti no trim pusēm. Pilsētu no dienvidiem ielenkuši Sīrijas režīma spēki, no austrumiem – teroristiskā grupējuma “Islāma valsts” džihādisti un no rietumiem – kurdu kaujinieki. Kauju dēļ ir apturēti starptautiskās humānās palīdzības piegāžu maršruti no Turcijas puses. Turcijā jau šobrīd ir 2,5 miljoni Sīrijas bēgļu.
