Sirdsvīnu – tikai pa karotei 0
Nenogurdināmā folkloriste, seno zīmju zinātāja un latviskās dzīvesziņas kopēja Zigrīda Brāle pērnā gada nogalē no ierasti straujā dzīves ritma tika negaidīti izsista. Kad sāpes krūtīs vairs nebija iespējams ignorēt, ārsti konstatēja: abas sirds artērijas tiktāl sašaurinājušās, ka ar saviem pienākumiem tiek galā tikai par 90 un 75 procentiem.
Bija nepieciešama operācija – īpaša materiāla protēzīšu jeb stentu ievietošana šajos asinsvados. Zigrīdas kundze joprojām nebeidz slavēt ārstu zelta rokas un iejūtīgo attieksmi, ko pieredzējusi slimnīcā. Bet rēķinās, ka turpmākā labsajūta visvairāk būs atkarīga no pašas prasmes sadarboties ar savu sirdi – nepārpūlēt to, pa reizei palutināt un iepriecināt.
“Pēc atgriešanās no slimnīcas man visgrūtāk bija samierināties ar milzīgo medikamentu devu. Līdz šim veselības stiprināšanai biju lietojusi vienīgi dabīgas vielas – zāļu tējas, dažādus savvaļā un pašas dārzā izaugušus zaļumus –, bet nu pēkšņi tabletes un kapsulas. Bija sajūta, ka pret vairākiem preparātiem organisms protestē. Man ir brīnišķīga ģimenes ārste – palīdzēja saprast, kurus medikamentus iespējams nomainīt pret citām līdzīgas iedarbības zālēm.”
Lai sirdij labi
“Pusgadu visu lietoju stingri pēc norādēm – pa saujai ķīmijas katrā piegājienā, taču sākās nieze, āda uz kājām un rokām sasprēgāja kā sakaltusi zeme. Meklēju dabiskus līdzekļus, un īsts atradums izrādījās pētersīļu sirdsvīns, kura recepti atradu Austrijas dziednieces un augu pazinējas Marijas Trebenas grāmatā.
Dara tā
* Ņem 10 pētersīļu kātus ar visām lapām, litru dabīgā vīna, 1–2 ēdamkarotes vīna etiķa. Šo maisījumu vāra uz lēnas uguns desmit minūtes.
Kad šķidrums mazliet padzisis, pievieno 300 gramus medus, atdzesē, nokāš, lej pudelēs, glabā istabas temperatūrā.
Ieņem pa ēdamkarotei 2 reizes dienā.
“Receptē nebija teikts, vai jāņem baltais vai sarkanais vīns, tāpēc izmēģināju abus. Secināju, ka man labāks sarkanais. Kopš lietoju arī šīs zāles, jūtos ļoti labi,” atzīst Zigrīda Brāle.
Kopš pavasara viņas dārzā augot saules ogas (angliski – sunberry), ko dēvējot arī par Kanādas zelta augu. Esot iedarbīgāks pat par žeņšeņu. Pārāk garšīgas tās neesot, bet labuma vārdā to vērts pieciest. Pa vienai mutē, bet pārējo ražu – burciņās kopā ar dzērvenēm un medu.
Sirdspriekam – daba
“Mans enerģijas avots vienmēr bijusi daba, bet pēc operācijas šo vajadzību izjūtu jo īpaši. Visu laiku par savu koku uzskatīju ozolu, taču pēdējā laikā radusies vajadzība arī pēc maigāka enerģētiskā pieskāriena – esmu atradusi savu spēka liepu. Tā atrodas mežā, gabaliņu nostāk no Jāņkalnu folkloras takas.
Dara tā
Simtgadīgā elku liepa ir sena rituālu vieta. Ap vecā koka stumbru izkārtojušās septiņas jaunās liepas, vidū izbrīvējot nelielu laukumiņu. Nostājas tā vidū un brītiņu pastāv. Enerģija, kas tur sajūtama, ir tik spēcīga, ka pietiek pāris minūšu, lai justos kā atjaunota.
