Mūžīgais jautājums 0
Privātmājai ar pagaidu sertifikātu laikam pilnīgi pietiek. Tas drīzāk vajadzīgs paša skaidrībai, nevis būvvaldei formālai zināšanai. Īstais sertifikāts? Šis jau ir filozofisks jautājums. Diezin vai būsiet gatavi turpmākos divus trīs gadus skrupulozi mērīt un uzskaitīt, cik daudz malkas, granulu, gāzes, dīzeļdegvielas vai elektrības dzīvošanai ir iztērēts. Un vispār – cik precīzi to iespējams izdarīt, ja, piemēram, siltumu ražo un pat vēsumu gādā gaisa siltumsūknis, kas uzstādīts papildus pamatapkurei, un vakaros mēdzat arī kamīnā kādu malkas klēpi iesviest? Profesionāļi spēj visu, kombinētajos variantos pat uzlikt skaitītājus katrai sistēmai. Vai vērts? Patiesībā jau reālie patēriņa radītāji ir interesanti vien pircējam, lai objektīvāk novērtētu iekārotā īpašuma cenu, ja kādreiz savējo tomēr gribēsiet pārdot. Cita lieta, ja ģimenei jaunajā mājā strauji uzrodas mūžīgais jautājums – kur paliek nauda? Sak, gribējām ziemā pa istabu T kreklā un īsbiksēs spriņģot, bet nu jāmeklē biezais džemperis…
Energoauditori spēj inspicēt ne tikai projektus, bet arī jau uzceltus objektus. Termogrāfijas pārbaudes un spiediena testus (blower-door metode) piedāvā daudzas firmas, tāpat izsniedz pārskatus un iesaka tehniskos risinājumus, kā novērst būvniecības procesā pieļautās kļūdas, proti, samazināt siltuma zudumus vismaz līdz līmenim, kāds uzrādīts provizoriskajā aprēķinā. Lūk, kur tiešām vērts tērēties, un šo iespēju vajadzētu izmantot vēl pirms ēkas oficiālās nodošanas!
Jā, katrs pakalpojums papildus kaut ko maksā. Pāris simti eiro par termogrāfiju, divreiz vairāk par spiediena testu patiesībā nav lielas summas par to, lai perspektīvā varētu ietaupīt tūkstošus uz apkures rēķina. Un tad arī saimniekam sirds mierīgāka, ka māja uzbūvēta vai izlabota atbilstīgi energoefektivitātes prasībām, ka nauda vairs vienkārši neizkūp vējā.
