Privāts bizness 0
Gan pagaidu, gan īstos sertifikātus ir tiesīgi izsniegt tikai neatkarīgi energoefektivitātes jomas eksperti jeb energoauditori, kuri, saprotams, uz katra ielas stūra nemētājas un arī populārākajās interneta sludinājumu vietnēs īpaši nezīmējas. Oficiāli viņi pulcējas Ekonomikas ministrijas mājaslapā, taču arī tur tos atrast nav nemaz tik vienkārši. Taisnākais ceļš – pavaicāt mātei Google, kur slēpjas energoauditoru reģistrs, un tad tiksiet pie aptuveni simt uzvārdiem. Acīmredzot visai noslēgta cunfte, kam darba tāpat pietiek, turklāt daudziem šis nebūt nav vienīgais iztikas avots.
Sertificēts būvinženieris un energoauditors Sandris Liepiņš, ikdienā nodaļas vadītājs lielā starptautiskā kompānijā “Inspecta”, internetā sameklējams visvieglāk, jo savā vietnē apkopojis plašu pārskatu par energoefektivitātes tematiku, sākot ar jēdziena skaidrojumu, turpinot ar LR likumu, MK noteikumu, pat EK direktīvas uzstādījumiem un beidzot pat ar oficiālajām prasībām energoauditoriem. Viņš ir gatavs atklāt, kā sagatavo šos aprēķinus, lai izsniegtu attiecīgos sertifikātus.
Tātad ekspertam ir vajadzīgs būvprojekts un ēkas inventarizācijas lieta (Valsts zemes dienestā tā jāpasūta vispirms, komplektējot dokumentu paketi būvvaldei!), kas atklāj reālos kvadrātmetrus. Aprēķinos izmanto tikai apkurināmās platības, neņemot vērā balkonus, aukstās garāžas, noliktavas, pagrabus. Komponenti ir oficiāli noteikti, tie jānoskaidro piecās pozīcijās un jāuzrāda arī pagaidu sertifikātā: siltums apkurei un karstajam ūdenim, elektrība apgaismošanai, ventilācijai un telpu dzesēšanai. Lai tiktu pie objektīviem cipariem, jākonstatē gan teorētiskie siltuma zudumi caur ēkas virsmām (konstrukcijām), kas savukārt liek izskaitļot fasāžu laukumus un stiklojuma platības, respektējot arī debespuses, gan siltuma zudumi ar gaisa apmaiņu (ventilāciju). Būtībā top ēkas energobilance, kurā, no vienas puses, ir šie zudumi, bet, no otras puses, siltuma ieguves iespējas, tostarp no saules starojuma, karstā ūdens cirkulācijas utt. Rezultātā papildus aprēķinātajai energoefektivitātei iespējams noskaidrot apkures katlu jaudas un kurināmā patēriņu gada griezumā.
Protams, šādus aprēķinus ar zīmuli vairs nemēdz veikt, kalkulators gan vēl reizēm esot nepieciešams. Visu melno darbu spēj izdarīt dators, attiecīgajā programmas ailē vien nepieciešams ievietot pareizos skaitļus. Tāpēc arī pasūtītājam pagaidu sertifikāta izmaksas nav dramatiskas – vidēji lēšot, aptuveni viens eiro par ēkas platības kvadrātmetru.
