Sirdsmiera mēnesis turpinās 0
Visu februāri Latvijā notiek sociāla akcija, kuras mērķis ir pievērst uzmanību paaugstinātam holesterīna līmenim un tā ietekmei uz sirds veselību.
Pēc Sirds veselības šķērsgriezuma epidemioloģiskā pētījuma datiem, ar to sadzīvo gandrīz puse gados jaunu (25 – 34 gadi) Latvijas iedzīvotāju un 75 – 85% cilvēku virs 55 gadiem, bet tikai trešā daļa cenšas to samazināt, mainot ēšanas paradumus, sportojot vai lietojot ārsta ieteiktos medikamentus.
Aizķepina asinsvadus
Holesterīns ir taukiem līdzīga viela, kas organismam ir ļoti vajadzīga un atrodas gandrīz visos audos. Viena daļa holesterīna veidojas aknās, taču daļa holesterīna organismā nonāk ar uzturu: treknu gaļu un tās izstrādājumiem, subproduktiem (aknām, nierēm), olas dzeltenumiem, margarīnu, modificētiem augu taukiem, sviestu un citiem piena produktiem ar lielu tauku daudzumu. Holesterīna līmenis ir paaugstināts, ja kopējā holesterīna līmenis ir virs 5, triglicerīdu līmenis ir virs 1,7, zema blīvuma lipoproteīna (ZBLH) līmenis ir virs 3 mmol/l.
Sirds veselību apdraud tā sauktais sliktais jeb zema blīvuma holesterīns, kas izgulsnējas asinsvados, veidojot aterosklerotiskas plātnītes – pangas vai trombus, kas sašaurina vai pat nosprosto asinsvadus, izraisot miokarda infarktu vai insultu. Turpretī augsta blīvuma holesterīnam piemīt spēja neitralizēt sliktā holesterīna kaitīgo darbību, tādēļ jo augstāks tā līmenis, jo labāk. Ja augsta blīvuma lipoproteīna (ABLH) līmenis ir zem 1,0 vīriešiem un 1,2 mmol/l sievietēm, tas ir pazemināts un tiek kavēta “sliktā” holesterīna neitralizēšana.
Uztura zinātnieks Zigurds Zariņš uzsver, ka cilvēkiem, kuriem holesterīna līmenis jau ir paaugstināts virs 5 mmol/l, svarīgi izvairīties no pārtikas produktiem, kas vairo zema blīvuma holesterīna daudzumu organismā, izvēloties dārzeņus, augļus un dažādus graudu produktus, kuros ir vielas, kas kavē holesterīna uzsūkšanos, veidošanos un izgulsnēšanos.
“Skābpiena produkti un šķiedrvielām bagāts uzturs kavē holesterīna veidošanos aknās, tādēļ vajadzētu uzturā vairāk lietot vājpiena kefīru, paniņas, rūgušpienu, auzu pārslas, lēcas, kliju vai rupja maluma maizi, graudaugu produktus. Dienā būtu jāapēd vismaz puskilograms dārzeņu un augļu,” viņš iesaka.
Gaļu uzturā ieteicams lietot ne biežāk kā divas reizes nedēļā, bet gados veciem cilvēkiem – vēl retāk, to aizstājot ar zivs vai putnu gaļas maltītēm. Pētījumi liecina, ka ķiploki ne tikai atvaira vīrusus, bet arī samazina holesterīna daudzumu asinīs. Lai panāktu rezultātu, vismaz divus mēnešus no vietas jāapēd pa vienai daiviņai dienā.
Nezina savus holesterīna skaitļus
Gatavojoties sirdsmiera mēnesim, šā gada janvārī tika veikta interneta aptauja, kuras laikā uz jautājumiem par holesterīna līmeni atbildēja vairāk nekā tūkstotis Latvijas iedzīvotāju.
Aptaujas rezultāti liecina, ka puse aptaujāto nezina savu holesterīna līmeni, 38% uzskata, ka tas ir normas robežās, bet tikai 12% zina, ka holesterīna līmenis ir paaugstināts.
Piemēram, Vidzemē vairāk nekā puse aptaujāto iedzīvotāju (54%) nezina savu holesterīna līmeni. Visbiežāk – 59% gadījumu – par savu holesterīna līmeni nav informēti gados jauni cilvēki. Turpretī vecāka gadagājuma ļaudis parasti zina savu holesterīna līmeni – 40% tas ir paaugstināts.
Lai mazinātu risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, Latvijas Sarkanais Krusts sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes Māszinību fakultāti sirdsmiera mēneša noslēgumā 28. februārī plkst. 14 rīko bezmaksas semināru “Holesterīns un veselība”. Seminārs notiks Rīgā, Šarlotes ielā 1b.
Fakti Paaugstināts holesterīna līmenis ir īpaši bīstams smēķētājiem, cukura diabēta slimniekiem, kā arī vīriešiem virs 40 un sievietēm virs 50 gadu vecuma. Cilvēkiem ar lieko svaru, īpaši ar vēdera aptaukošanos, parasti ir zems ABLH un augsts triglicerīdu līmenis, bet kopējais holesterīna līmenis var arī nebūt paaugstināts. Cilvēkiem ar ļoti augstu – virs 7 mmol/l, kopējā holesterīna līmeni tā var būt arī iedzimta vielmaiņas īpatnība. |
