Un tomēr – vai var teikt, ka Latvija sirds ārstēšanas jomā kļuvusi par vienu no līderēm Eiropā? Ja runājam par speciālistiem, nevis viņiem piešķirto naudu. 0
Pavisam noteikti. Turklāt lielā mērā mēs nosakām toni arī pasaulē. Arī organizatoriskā ziņā. Uz vispārējā Latvijas medicīnas organizācijas fona kardioloģija ir ļoti labi sakārtota. Tiesa, daži pārmet, ka mums salīdzinājumā ar citām nozarēm tiek procentuāli piešķirts vairāk naudas, taču jāsaprot, ka sirds un asinsvadu slimības ir galvenā problēma novecojošai Eiropas sabiedrībai, un uz šā fona patiesībā finansējums ir niecīgs.
Agrāk, ja kādam bija infarkts, viņš bija gandrīz vai norakstīts. Tagad situācija ir radikāli mainījusies.
Jā, agrāk ārsti bija laimīgi, ja pacients izdzīvoja, kaut arī nereti līdz mūža galam palika uz gultas. Tagad pēc infarkta pacientam slimnīcā veic izmeklēšanu, asinsvads tiek atvērts un tajā ielikts stents vai ķirurģiski tiek izveidots apvedceļš. Latvijā netiek pieļauts, ka sirds muskulis atmirst zonā, kur infarkta brīdī asinsvads ir aizgājis ciet. Mēs atveram asinsvadu, un muskulis paliek dzīvs. Tas ir gan dzīvības, gan dzīves kvalitātes, gan darba spēju jautājums. Arī par to politiķiem vajadzētu padomāt: ieguldījums veselības aprūpē valstij atmaksājas ar uzviju, jo ļauj cilvēkiem, pirmkārt, dzīvot, otrkārt, dzīvot kvalitatīvi. Un vēl maksāt nodokļus, jo strādājošo vecums Latvijā ir ļoti liels.
Par veselības aprūpes sistēmu esmu sapratusi vienu: lai cik izcili būtu daži mūsu speciālisti, Latvijā tomēr labāk ir neslimot. Kādi ir jūsu ieteikumi tiem, kas vēlas dzīvot ilgi un laimīgi?
Dzīves ilgums un kvalitāte ir saistīta ar daudziem faktoriem. Iedzimtību mēs nevaram mainīt, taču ir virkne lietu, ko varam. Tagad arvien vairāk cilvēku domā, cik daudz, kad un ko viņi ēd, cenšas sabalansēt darbu ar fiziskām aktivitātēm, skrien, brauc ar velosipēdu, izvairās no kaitīgiem ieradumiem. Turklāt daba ir brīnumains spēka avots, no kura varam smelt un smelt gan fizisko, gan emocionālo lādiņu. Un te nu mēs esam privileģētā situācijā. Ja salīdzinām Rīgu, no kuras pusstundā varam nokļūt mežā vai pie jūras, piemēram, ar Parīzi vai Londonu. Nemaz nerunājot par citām Latvijas pilsētām un novadiem.
