Kardioķirurgs atver pacienta krūškurvi un liek asinsvadiem apvedceļus; invazīvais kardiologs asinsvadus paplašina bez skalpeļa, darbojoties caur kādu no artērijām. Vai esmu pareizi sapratusi? 0
Pilnīgi precīzi. Mūsu darbības nav paralēlas, bet papildina viena otru, tā ir simbioze. Pacients ar sirds koronāro slimību vai aterosklerozi sirds asinsvados pēc ģimenes ārsta un kardiologa nosūtījuma nokļūst pie invazīvā kardiologa, kas veic radioloģisku izmeklējumu ar kontrastvielu. Ja konstatē asinsvadu sašaurinājumus, ir jāizvērtē, cik daudz to ir un kādi, cik lielos posmos un par cik procentiem. Vienkāršākos gadījumos lieto invazīvās kardioloģijas ārstēšanas metodes, sašaurinājumu ar īpašu baloniņu paplašina un ievieto stentu, kas neļauj sašaurinātai vietai atkal sakļauties. Tā ir viena no pamata metodēm. Gadījumā ja stentu nav iespējams implantēt vai stents ir jau bijis implantēts, tomēr bojātā vieta iet ciet, vai arī bojājumu ir daudz, tad ir darbs sirds ķirurgam. Svarīgi, kurā mirklī invazīvais kardiologs nosūta pacientu pie sirds ķirurga. Tāpēc mēs strādājam ciešā sadarbībā.
Cik operāciju gadā veicat?
Mūsu centrā veicam ap tūkstoš simt operācijām gadā. Šāda statistika saglabājas jau labu laiku. Par spīti regulārai budžeta samazināšanai, par spīti tam, ka netiek atjaunota aparatūra un instrumenti, par spīti visām nejēdzībām, mums šo līmeni ir izdevies noturēt. Šogad būs jauns izaicinājums, jo klāt nāks jau pieminētās akūtās sirds operācijas, kas nozīmē, ka būs jāstrādā arī sestdienās un svētdienās, arī naktīs. Mūsu un intensīvās terapijas resursi tātad tiks novirzīti arī šiem pacientiem. Akūtās operācijas ir viskomplicētākās, daudz kas ir neparedzams un nav optimāls ne pacientam, ne ķirurgam. Piemēram, pacientam ir iedotas zāles, kas šķidrina asinis, lai nebūtu infarkts, taču operācijas laikā tas izraisa pastiprinātu asiņošanu, tāpēc ir jādod pretlīdzekļi, kas palielina citus riskus. Lai to nodrošinātu, trūkst personāla, un tie, kas ir, nav atbilstoši apmaksāti. Tomēr centīsimies sniegt palīdzību pilnā apjomā.
Teicāt, ka gadā veicat tūkstoš simt operācijas. Un cik vajadzētu?
Pēc Eiropas datiem, aptuveni divus tūkstošus, taču skaits ir atkarīgs arī no citu medicīnas dienestu darbības. Patlaban Latvijā tas varētu būt arī mazāks, ap tūkstoš piecsimt, ieskaitot akūtās operācijas, kas prasa vismaz divas, ja ne trīs reizes vairāk gan cilvēku, gan finanšu resursu.
