Vai medicīna Latvijā pamazām nepārvēršas par biznesu? 0
Tas, ka medicīna ir bizness, mūsdienu pasaulē ir normāli. Taču Veselības ministrijai būtu vispirms jāizvērtē un tad jānošķir, kas jāuzņemas valsts un kas privātai medicīnai. Privātā medicīna ir absolūti nepieciešama, taču ir skaidri jānodala un jādefinē, kurš lauciņš kuram spēlētājam. Ir disciplīnas, kas varētu attīstīties abējādi. Uz manu specialitāti tas neattiecas, jo sirds ķirurģija gandrīz nevienā valstī nav sevi apliecinājusi kā privāta prakse. Izmaksas un komplicētība neatbilst privātai medicīnai, vismaz ne masveidā.
Atgriežoties pie sirds lietām: kopš 2002. gada Sirds ķirurģijas centrā veiktas divdesmit trīs sirds transplantācijas, trīs no tām pagājušajā gadā. Viena operācija maksā trīsdesmit tūkstošus eiro.
Sirds transplantācija ir pati labākā metode cilvēkam ar galēji smagu sirds mazspēju. Mēs šo programmu turpināsim un centīsimies pilnīgot. Vienīgais limitētājs faktors ir donoru siržu pieejamība. Citu ierobežojumu sirds transplantācijā nedrīkst būt. Neatkarīgi no kvotām pārstādīšana ir jāveic. Tā notiek visur civilizētā pasaulē. Tāpēc ir gaidāmas vairākas organizatoriskas pārmaiņas arī transplantācijas centrā. Nāks jauni cilvēki, kas, cerams, veicinās nozares sekmīgu attīstību.
Kā attīstās jūsu pētījums par sirds vārstuļu biomehāniku? Vai ir jau atrasts jaunais biomateriāls, par ko runājām pirms septiņiem gadiem?
Šis tas ir pavirzījies, taču diemžēl ne tik strauji, kā gribētos. Tolaik bija vairāki Eiropas finansējuma avoti, kas tagad apsīkuši pārlieku sarežģīto noteikumu dēļ. Šobrīd Eiropas naudu ir gandrīz neiespējami izmantot ārstam, kas strādā arī praktiskajā medicīnā. Par laimi, ir Izglītības un zinātnes ministrijas valsts pētījumu programma, kurā mums ir atvēlēta neliela sadaļa, tāpēc pētījumi turpinās. Mērķis ir iegūt tādu bioloģisku materiālu, kas būtu saderīgs ar pacienta šūnām un varētu iespējami ilgi veikt sirds vārstuļa funkcijas. Patlaban mēs izmantojam vai nu cūkas, vai liellopa vārstuļus, kas, protams, ir apstrādāti, tomēr to darbības laiks ir limitēts. Tāpēc turpinām veikt pētījumus un veiksmes gadījumā varam būt pirmie, kam izdodas patentēt šādu unikālu, no pacientam draudzīga biomateriāla izveidotu protēzi. Tas, protams, atkarīgs no tā, kā mums sekmēsies ar nākamajām pētījuma fāzēm.
