“Nedrīkstam nevienu tiesāt” 1
Runājot par iemesliem, kāpēc bērni tiek pamesti glābējsilītē, minama gan vecāku alkohola un narkotiku atkarība, gan bērniņa piedzimšana ļoti agrīnā vecumā, kā arī smaga finansiālā situācija. Taču speciālistu pieredze liecina, ka par šādu soli izšķiras arī cilvēki, kam bezizeja radusies neietekmējamu apstākļu dēļ. “Mēs nedrīkstam nevienu tiesāt, jo situācijas ir ārkārtīgi dažādas. Mammīte, kurai jau ir 13 gadus vecs dēls, zīdot savu jaundzimušo meitiņu, sajuta krūtī cietu veidojumu. Mediķi viņai atklāja ārkārtīgi agresīvu vēža formu un paziņoja, ka trīs mēnešu laikā viņa aizies no šīs pasaules. Tēta nav. Ir omīte, pusaudzis un nesen dzimusi meitenīte. Atstājot abus bērnus omītei, bāriņtiesa tos viņai atņemtu, jo viņa nespēja abus uzturēt. Nāvei nolemtā sieviete izšķīrās par labu ielikt savu mazo meitiņu glābējsilītē, bet dēlu atstāt omītes apgādībā. Šis gadījums nāca gaismā, kad meitenīte jau bija pie saviem jaunajiem vecākiem, kad omīte pateicās bāriņtiesai,” stāsta L. Zvirbule. Tādējādi meitenei nebija jānonāk bērnunamā, turklāt bērna jaunie vecāki bijuši atvērti attiecībām ar mazās meitenes bioloģisko brāli un viņu vecmāmiņu.
Citkārt sieviete, kuras vīrs strādā ārzemēs, glābējsilītē atstāja bērnu, kura tēvs bija viņas mīļākais. Šo stāstu viņa pati atklājusi glābējsilītes projekta īstenotājiem ar cerību, ka kādreiz viņai būs iespēja tomēr savu bērnu satikt un ar viņu būt kopā. Taču Latvijas likumdošana šādu iespēju nepieļauj.
Rēzeknes glābējsilītē 2012. gadā atstāja meitenīti ar dzimšanas apliecību. Tā kā bērns jau bija reģistrēts, vairs neskaitījās atradenis. Bāriņtiesa, jau pirms sieviete pameta meitiņu, bija sākusi procesu par aprūpes tiesību atņemšanu. Pēcāk meitenīte tika nodota aizbildniecībā vecmāmiņai.
