Neaizmirsīsim dabas veltes! 0
“Šis ir labvēlīgs laiks, lai dotu organismam visu labo, ko sniedz daba. Pašlaik viss plaukst un zied, dārzos parādās pirmie zaļumi, tāpēc viss, kas ēdams un garšo, jāliek mutē, lai uzņemtu pēc iespējas vairāk vitamīnu. Ja kādam vēl saglabājušās bērzu sulas, arī tās jācenšas dzert neierobežotā daudzumā, jo lieliski tīra organismu. Tas nāks par labu ne tikai sirdij, bet visam ķermenim, turklāt nav iespējams ar dabiskajiem līdzekļiem nodarīt sev pāri – visu var tikai uzlabot,” rosina Ilze Zandarte.
Ārste atzīst – nevar ieteikt ēst spinātus un apgalvot, ka jūsu sirds būs vesela, jo nav tieši sirdij domātu konkrētu produktu. Svarīgāk ir pievērst uzmanību sabalansētam uzturam – vairāk ēst augļus, dārzeņus, zivis, bet mazāk lietot sāli, cukuru, taukus. “Galvenais sirds vitamīns ir tas, ko nemaz nav iespējams iegādāties aptiekā, – tas ir veselīgs, sabalansēts uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes, nesmēķēt, nelietot alkoholu pārmērīgās devās un vairāk smaidīt! Neatkarīgi no tā, cik jauns vai vecs ir cilvēks, jārūpējas par savas sirds veselību, jāstiprina tā un ļoti jāsargā, jo sirds katram no mums ir tikai viena!”
Kas garšo sirdij
Kaut gan nav konkrēta ēdiena sirds stiprināšanai, tomēr ir ieteicamie produkti, ja vēlas ēst, īpaši piedomājot par centrālā motoriņa spēku.
■ Āboli palīdz samazināt holesterīna līmeni un apmierina izsalkumu vairāk nekā citi augļi.
■ Augļi un dārzeņi – vajadzētu apēst piecas porcijas dažādu augļu un dārzeņu dienā. Dārzeņi, piemēram, spināti, ķirbji, pupas un sarkanā paprika, satur daudz bēta karotīna, antioksidantu, minerālvielu un vitamīnu. Tos labāk ēst svaigus vai minimāli vārītus, tvaicētus.
■ Auzu pārslās ir šķīstošas šķiedrvielas, kas var palīdzēt samazināt holesterīnu asinīs, sniedz enerģiju, palīdz novērst izsalkumu.
■ Brokoļi un ziedkāposti ir bagāti ar šķiedrvielām, antioksidantiem, C vitamīnu, bēta karotīnu.
■ Burkānos ir daudz bēta karotīna, ir augsts antioksidantu līmenis, tie samazina vēža un kardiovaskulāro slimību risku.
■ Eļļa – ieteicams lietot auksta spieduma (extra virgin cold press) olīveļļu, kvalitatīvu saulespuķu, zemesriekstu vai kukurūzas eļļu.
■ Gaļa – cūkgaļa satur vairāk tauku nekā liellopa gaļa, bet liesā jēra gaļā kopējais tauku daudzums ir gandrīz divas reizes lielāks. Medījums, piemēram, brieža gaļa, ir bagāts ar proteīniem, vitamīniem un minerālsāļiem, tajā ir maz tauku. Truša gaļa – liesa baltā gaļa ar augstu olbaltumvielu saturu. Tītara gaļa – bagāta ar olbaltumvielām, B vitamīnu, selēnu, satur maz tauku. Ideāli piemērota diētai.
■ Jogurts satur daudz olbaltumvielu un kalcija. Jāizvēlas jogurts ar pazeminātu tauku saturu, vislabāk bezpiedevu produkts. Uzmanība jāpievērš jogurtiem ar augļiem vai vaniļas, šokolādes garšu, jo tajos var būt daudz cukura.
■ Kakao satur antioksidantus. Krūzīte kakao, atšķaidīta ar ūdeni vai zema tauku satura pienu, der kā antioksidants sarkanvīna vietā.
■ Ķiploki un sīpoli ir antioksidanti, aizkavē trombu veidošanos. Sīpoli pazemina asinsspiedienu, šķidrina asinis.
■ Maize – vislabāk pilngraudu. Tajā ir daudz šķiedrvielu.
■ Piens – govs piens satur daudz olbaltumvielu un kalciju. Pienā ir daudz piesātināto tauku, tāpēc cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar holesterīnu, ieteicams lietot pienu, kam ir zems tauku saturs.
■ Rieksti ir bagāti ar dzelzi, magniju, cinku un proteīniem, kas ļoti svarīgi diētai. Tomēr tajos ir daudz tauku, lielākoties nepiesātināto. Brazīlijas rieksti palīdz izvairīties no kardiovaskulārām slimībām, vēža un ātras novecošanas. Pekanrieksti nostiprina imūnsistēmu.
■ Sarkanās vīnogas, tāpat kā sarkanvīns, satur ļoti daudz antioksidantu. Palīdz mazināt kardiovaskulāro slimību risku. Taču vīnogu audzēšanā netiek taupīti ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi, tāpēc tās uzskata par vienu no produktiem ar augstāko ķīmiskā piesārņojuma līmeni.
■ Sēklas – saulespuķu, sezama, ķirbju sēklas ir bagātas ar minerālvielām, olbaltumvielām, šķiedrvielām, antioksidantiem un E vitamīnu.
■ Tomāti ir likopēna un antioksidantu avots, palīdz izvairīties no kardiovaskulārajām slimībām un vēža. Satur arī bēta karotīnu, C un E vitamīnu.
■ Zivis – baltajās zivīs ir vitamīni, minerālvielas un olbaltumvielas, tās ir ideālas diētai. Treknas zivis (lasis, āte, tuncis) satur omega-3 taukskābes. Samazina atkārtota infarkta un kardiovaskulāro slimību risku. Visās zivīs ir jods, fluors un kalcijs.
Cik noderīgs ir E vitamīns
E vitamīns jau sen tiek uzskatīts par svarīgu miokarda infarkta riska mazināšanas faktoru. Dažādos pētījumos pierādīta arī tā loma onkoloģisko saslimšanu un Alcheimera slimības profilaksē, taču ļoti svarīgi apzināties, ka labvēlīgais efekts ir atkarīgs no devas lieluma.
E vitamīns darbojas kā antioksidants, proti, tas spēj neitralizēt organismā iekaisīgu procesu rezultātā izveidojušos brīvos radikāļus. Tā ir izskaidrojama vitamīna iedarbība pret dažādām slimībām, kas saistītas ar iekaisumiem. E vitamīns ir daudzu pārtikas produktu, kā arī uztura bagātinātāju sastāvā, taču būtiski to uzņemt mērenā daudzumā: noskaidrots, ka tas iedarbojas labvēlīgi, ja dienā uzņem ne vairāk par 400 starptautiskajām vienībām, bet lielākās devās vitamīns kļūst kaitīgs.
Kā rīkoties
■ Vislabāk E vitamīnu uzņemt, ēdot pārtiku, kurā tā ir daudz: riekstus un žāvētus augļus (lazdu riekstus, valriekstus, pekanriekstus, žāvētas aprikozes), fenheli, pastinakus, zaļos zirnīšus, spinātus, skābenes, pētersīļus, kressalātus, puravus, galviņkāpostus, kivi, avokado, mango.
■ Lietojot mākslīgos vitamīnu kompleksus un uztura bagātinātājus, raudzīties, lai E vitamīna kopējā dienas deva nepārsniedz 400 starptautiskās vienības.
Svarīgs arī C vitamīns
Par C vitamīna pozitīvo ietekmi uz kardiovaskulāro sistēmu un tā spēju labvēlīgi ietekmēt asinsspiedienu veikts daudz zinātnisku pētījumu, līdz ar to arī tam ir liela loma sirds un asinsvadu slimību profilaksē. Līdzīgi kā ar citiem vitamīniem, ārsti iesaka organismu nodrošināt ar pilnvērtīgu uzturu un pie mākslīgajiem preparātiem ķerties vien īpašos gadījumos. C vitamīna avoti ir vairākums augļu un dārzeņu, tāpēc speciālisti iesaka palielināt šo produktu īpatsvaru maltītēs.
Mūsu ekspertes
Ilze Zandarte, kardioloģe, ehokardiogrāfijas speciāliste
Lāsma Četverga, ģimenes ārste
