“Sirds uz perona” šogad notiks citādi 1
Guna Roze, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Dzejas dienas stāv pāri pasaulīgām sērgām (Rainis par Covid pat neko neesot dzirdējis). Vien tāds sīkums, ka jāatrod veids, KĀ? Kultūra ir tā joma, kurai nākas lavierēt, bet – tā kā kultūras darbinieki ir radoši ļaudis, katru aizvērto durvju vietā viņi atradīs trīs vēl tukšas ailes. Tā arī akcija “Sirds uz perona”, kas tradicionāli notiek septembra otrajā piektdienā, savu otro gadu desmitu sāks ar radošu lavierēšanu.
No eksperimenta līdz kulminācijai
Akcija piedzima Tukumā 2011. gadā, kad vēl neizremontētajā stacijā “Tukums 1” sapulcējās saujiņa jauniešu kopā ar “Tukuma Literātu apvienības” liriķiem, nevis lai klausītos dzejniekus, bet lai cits citam skaļi nolasītu to dzeju, kas nu kura sirdij tā tuvākā. Otrajā gadā tā vairs ne tuvu nebija saujiņa; trešajā – akcijā iesaistījās arī citas Latvijas pilsētas un izveidojām pirmo videotiltu, ceturtajā – pieslēdzas pirmā ārvalsts – Islande, piektajā, sestajā, septītajā… kurš to vairs spēj saskaitīt!
Kulminācija bija pērn – “Sirds uz perona” desmitgadē uz peroniem, lai lasītu dzeju, pulcējās latvieši 14 valstīs visapkārt pasaulei. Turklāt visi vienlaikus: Amerikā bija 11. septembra agrs rīts, Eiropā – pēcpusdiena un vakars, Austrālijā – jau 12. septembra rītausma. Tā bija arī pirmā reize, kad šim notikumam varēja sekot arī internetā – tiešraide tika translēta ZOOM platformā, un to vēl tagad var noskatīties “Facebook” lapā “Sirds uz perona”.
Skaidrs, ka tik aktīva diaspora bija, pateicoties pandēmijai, jo nav jau ļaunuma bez labuma. Ja cilvēki dzimtenē izjūt kultūras pasākumu deficītu, tad citur dzīvojošiem latviešiem ass ir arī dzimtenes iztrūkums – daudzi šo divu gadu laikā nav varējuši apciemot Latviju. “Sirds uz perona” ir iespēja justies kopā ar mājiniekiem un latviešiem visā pasaulē.
Darīsim tā, kā drīkst
Šogad bija jāizlemj – nerīkot pasākumu nemaz, jo negribas cilvēkus šķirot vakcinētajos un nevakcinētajos, vai arī atrast citu formu, KĀ rīkot. Un atradām. Šogad ierastā perona tusiņa vietā būs straumēšana. Mēs – latvieši visā pasaulē – veidosim virtuālu latviešu dzejas izlasi “Tuvība” (jā, jā – koķetējam ar distanci).
Jebkurā pasaules vietā, kur vien ir sliežu ceļi un stacijas, ikviens jau tagad var nolasīt to latviešu autora dzejoli, ko viņš ievietotu šādā krājumā. Ja kāds šo lasījumu arī nofilmēs un līdz piektdienas, 10. septembra, vakaram nosūtīs uz e-pastu [email protected], tad nokļūs “straumē”. Translācija sāksies 10. septembrī plkst. 20 pēc Latvijas laika, un to varēs vērot vietnēs www.tukums.lv un www.facebook.com/SirdsUzPerona.
Paredzam, ka kādu dzejoli nolasīs vārākkārt, un labi – tātad ne velti. Tātad tieši tas ir tēmas “tuvība” dzejoļu dzejolis. Desmit gadu laikā jau ir izkristalizējušies perona mīļākie autori, un vismīlētākais ir Ziedonis.
Dziesma iesākumā bija dzejolis
Bardu piedalīšanās “Sirds uz perona” lasījumos nav nekāds jaunums un arī nekas neparasts, jo dziesma bez melodijas taču ir dzejolis. Šogad straumēšanu tiešraidē iekrāsos brīnišķīgs koncerts – Martas Luīzes Kampares suģestējošā balss izdziedās vismaz desmit latviešu dzejoļus – visiem labi zināmas un mazāk populāras dziesmas. Marta Luīze Kampare daudziem būs skaists atklājums – “Sirds uz perona” organizatori viņu pirmoreiz pamanīja (ka ne aci novērst) un sadzirdzēja šovasar jaukā pasākumā dzejnieka Jāņa Baltvilka mājās.
