“Sirds uz perona” – 10 gadi 0
Vita Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
“Visi zina, ka Aleksandram Čakam bija sirds uz trotuāra. Un delnā. Paturot Čaka pirms simt gadiem rakstītās dzejas izteiktākās iezīmes – urbāno vidi un romantiku –, 2011. gadā Dzejas dienu laikā Tukuma dzelzceļa stacijā kā joku, kā spēli, kā “pamēģināsim citādi” pirmo reizi sarīkojām pasākumu “Sirds uz perona”,” stāsta idejas autore un organizatore rakstniece Guna Roze.
“Desmit gadu laikā uzņēmusi neaptveramus apgriezienus un pārvērtusies par zibakciju, “Sirds uz perona” 11. septembrī plkst. 20 pēc Latvijas laika notiks jau 12 valstīs.”
Dzejas dienu reverss
“Desmit gadi!!! Neticami, bet fakts. Kā vienmēr pēdējos metros pirms “Sirds” datuma jūtos kā vāvere ritenī, kas sagrauzusies dopinga un mūžīgās jaunības sēklas 🙂 Ritenis griežas arvien straujāk – tā, ka liekas: tas temps un apgriezieni nav man.
Bet katru reizi, kad iesaistās arvien jauna stacija Latvijā vai ārvalstīs; ikreiz, kad saņemu koordinatoru jautājumus un jūtu viņu gaidās degošās sirdis, es atkal varu.
Šogad atsaucība ir tik saviļņojoša, ka… gribas noslaucīt asariņu. Ir svētki!!! Būs no sirds uz sirdi!!!” Guna raksta savā feisbuka laika joslā, piesakot šā gada devīzi – no sirds uz sirdi. Dzeja par mīlestību, veltījumi.
“Sirds uz perona” burvība ir Dzejas dienu klasikas reversā: uz perona nevis dzejnieki lasa un publika klausās, bet otrādi – katrs, kurš vēlas, nolasa dzejoli, ko pats izvēlējies. Var spēlēt ģitāru un dziedāt, jo arī dziesma taču ir dzeja.
“Par dzejas lasītājiem kļūst arī nejauši garāmgājēji – tā ir vēl viena perona burvība. Pilnīgi brīva atmosfēra: gribi lasi, negribi lasīt – klausies. Gribi: zīmē vai uzraksti savas emocijas ar krītu uz bruģa. Negribi – esi tikai vērotājs. Nekas nav obligāti, un tieši tāpēc ir tik forši!”
Nav pat noteikti jābūt stacijā, kur notiek iepriekš izsludināts pasākums. Dzejoli sliežu malā var nolasīt arī vie-natnē vai divatā.
Katrs, kurš līdz 12. septembrim atsūtīs video e-pastā [email protected] vai ievietos to sociālajos tīklos ar mirkļbirku #sirdsuzperona, saņems īpašo biļeti, kas veselu gadu ļaus bez maksas apmeklēt lieliskus muzejus Latvijā.
Dzeja apskauj zemeslodi
Dzejas lasītāji “uz perona” nemainīgi pulcējas septembra otrās piektdienas vakarā. “Nu jau akcijas ģeogrāfijai ir grūti izsekot. Daudzviet Latvijā jaunas “Sirds” stacijas uzrodas jau pašplūsmā, – tikai pēc tam uzzinām, ka pasākums noticis vēl arī tur un tur, un tur… Un tas ir brīnišķīgi!” priecājas Guna Roze un izstāsta, ka Latvijas robežas akcija pārkāpa 2014. gadā, kad pievienojās Islande.
“Islande bija pirmā valsts, kas 1991. gadā oficiāli atzina Latvijas neatkarību un arī pirmā ar mums uz perona, lai gan tur nemaz nav dzelzceļa. Vispār nav. Dzeju lasīja Reikjavīkas priekšpilsētas autoostā, turklāt nevis latvieši, bet islandieši – vietējā valodā tulkotos latviešu dzejniekus Vizmu Belševicu un Ingūnu Jansoni.
Nākamajā – 2015. – gadā pievienojās latvieši Norvēģijas pilsētā Bergenā, šogad viņi piedalīsies jau sesto gadu un jau kuplākā pulkā. Šogad “Sirds uz perona” notiks arī Anglijā, Skotijā, Īrijā, ASV, Vācijā, Francijā, Beļģijā, Austrijā un Austrālijā (stacijas var uzzināt feisbuka lapā “SirdsUzPerona”).
Amerikā akcijas brīdī būs 11. septembra rīts, Islandē pēcpusdiena, Eiropā vakars, bet Austrālijā jau 12. septembra rīts. Tātad dzejas lasījumi latviešu valodā apskaus visu zemeslodi un šķērsos laiku. Šķiet nereāli, bet fakts.
Un, pat ja katrā stacijā būs padsmit vai pāris desmitu cilvēku, visā pasaulē apmēram pusotrs tūkstotis vienlaikus lasīs dzeju un simboliski visus vienos ceļš zem kājām – kā asinsvadi dzīvā organismā.
Domāju, diaspora šogad ir tik aktīva, pateicoties pandēmijai, jo nav jau ļaunuma bez labuma. Cilvēki dzimtenē izjūt kultūras pasākumu deficītu, bet citur dzīvojošajiem latviešiem ass ir arī dzimtenes iztrūkums – daudzi šogad nav varējuši apciemot Latviju. “Sirds uz perona” ir iespēja justies kopā ar mājiniekiem un latviešiem visā pasaulē.”
Videotilts un tiešraide
Liels pagodinājums, ka akcijai pievienosies arī Latvijas vēstniece Vācijā Inga Skujiņa. Tas ir ļoti skaists žests. Lai gan organizētais “perons” Vācijas latviešiem būs Minsterē, vēstniece pieslēgsies no Berlīnes, izmantojot pasākuma videotiltu.
Tajā cita pēc citas ar savu “solo uznācienu” pieslēgsies visas stacijas, kas to vēlēsies. Tiešraide sāksies 20.00, būs skatāma www.tukums.lv un https://www.facebook.com/SirdsUzPerona.
