Ar sirdi draugos 0
Mūsos darbojas gremošanas uguns – agni; tā palīdz pārstrādāt pārtiku, lai veidojas pirkstam, galvai vai matam nepieciešamās izejvielas. Bet ir arī emocionālā agni. Tā saistīta ar visu, kas izraisa emocijas. Emocionālā uguns palīdz izjūtas un norises pārvērst atziņā: ar mani tas un tas noticis tāpēc, ka rīkojos tā un tā. Kā multenītē par Sisidru, kurš nolemj: tādu iznākumu negribu, tāpēc mainīšos, lai notikums mani skar citādi. Dažiem vajag desmit paklupienus, lai izlobītu mācību, citam pietiek ar vienu, ja emocionālā agni, kas palīdz dzīves draņķus pārvērst atziņās, deg pietiekami spēcīgi. Tikai tad iespējams nepieķerties sīkumiem un necepties par niekiem, bet vissāpīgāko
pāridarījumu izprast un palaist vaļā. Garšvielas ir mazi, dūšīgi palīgi, kas palīdz veidot un saglabāt gremošanas uguns un emocionālā agni līdzsvaru. Vai to atjaunot.
Ēdot jebkuru ēdienu, tas vispirms pabaro mūsu emocionālo ķermeni, jo pašas barības vielas taču uzsūcas krietni vēlāk, kad par maltīti bieži esam aizmirsuši. Tātad – izvēloties smagu un nekvalitatīvu pārtiku, kaitējam gan savām emocijām, gan fiziskajam ķermenim, kas nejūtas paēdis un prasa vēl. Tas ir galvenais liekā svara cēlonis. Emocionālajam ķermenim ir nepieciešama bauda, iesaistot procesā visas maņas. Tāpēc tik svarīgi neēst pie datora vai televizora, bet vispieticīgāko maltīti vispirms izgaršot ar acīm, ožu, nevis steigā. Kas nav sirdsēdiens, kļūst neveselības izejviela.
Par vajadzīgo uzturvielu sabalansējumu noteikti jādomā, bet tikpat svarīgi – lai ēdiens uzrunā, izraisa labas emocijas, lai ir tāds, kādu tieši tobrīd kārojas pat tad, ja veselīgo maltīšu sarakstā nav iekļaujams. Ļoti gribas saldu? Ja smaga aptaukošanās vai diabēta liga nav skārusi, vajag šai vēlmei ļauties, nevis pātagot sevi ar
biedējumiem par indēm. Salds simbolizē mīlestību. Ja cilvēkam trūkst mīlestības, īpaši pret sevi, saldu gribas, un tādā reizē tas ir satvisks. Ar nosacījumu – mazliet. Tiklīdz par daudz – tamasisks, jo dara smagu. Viena smalkmaizīte svētkos – jā, ja mīļi piedāvāta vai sen noskatīta. Kā ikdienišķs neremdināmas ēstgribas apmierinājums – nē, atceroties, ka dvēseli baro nevis bulciņu kalni, bet garīgās pasaules sakārtošana.
Ņemt un dot – tikai kustībā
Sanskritā vārds sirds nozīmē trīs jēdzienu – saņemt, dot un cirkulēt – apvienojumu. Ājurvēda, meklējot cēloņus sirds slimībām, aplūko arī došanas un ņemšanas principu. Dot vienmēr ir vieglāk nekā ņemt. Taču šajā procesā lielāka iespēja kļūt augstprātīgam, vairot sevī lepnību: es – varu! Ņemšana ir daudz grūtāka, liek apgūt pazemību, pateicību.
❥ Sirds aritmija – galvenā kaite, kas vienlīdz skar kā vienvirziena devējus, tā ņēmējus.
