Sirds un asinsvadu slimību krīze: Latvijai steidzami vajadzīgs plāns 0
Autors: Kristīna Blumberga
Sirds un asinsvadu slimībām pandēmijas dēļ veltīts mazāk uzmanības, bet šobrīd tās atkal izvirzās priekšplānā, jo tās joprojām ir lielākais mirstības cēlonis gan Eiropas Savienībā, gan kopumā pasaulē. Arī Latvijā kļūst acīmredzama nepieciešamība izvirzīt konkrētus mērķus, kas sasniedzami noteiktā laika posmā, lai palielinātu paredzamo dzīves ilgumu un novērstu mirstību no kardiovaskulārajām slimībām.
Pašreizējos veselības aprūpes plānos, tostarp sabiedrības veselības pamatnostādnēs kā centrālajā veselības politikas dokumentā, noteiktie mērķi sirds un asinsvadu slimību situācijas uzlabošanai ir fragmentēti; būtu jādefinē, kādi rezultāti jāsasniedz tuvākajos piecos, desmit, piecpadsmit gados. Mērķu konkretizēšana varētu būt jau tuvākās nākotnes uzdevums.
Augsts novēršamās mirstības līmenis – ko darīt?
Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais nāves iemesls Latvijā, turklāt katrs otrais ar sirds un asinsvadu slimībām saistītais nāves gadījums varētu būt novērsts, kas liecina, ka šajā veselības aprūpes jomā steidzami risināmas akūtas problēmas.
Latvijā kopumā saglabājas liels kopējais priekšlaicīgu nāves gadījumu skaits un vispārēji slikti dzīves ilguma rādītāji. Lai arī gandrīz divdesmit gadu laikā tie jau būtiski uzlabojušies, dzīvildzei pieaugot no 70,2 gadiem līdz gandrīz 75 gadiem, paredzamais mūža ilgums joprojām ir otrais zemākais ES pēc Bulgārijas un seši gadi zem Eiropas Savienības vidējā rādītāja (80,9 gadi).
“Latvija diemžēl ir ļoti slikta situācija mirstības ziņā no kardiovaskulārajām slimībām – priekšlaicīgi zaudētu dzīves gadu īpatsvars ir augsts,” uzsver kardiologs, Saeimas deputāts (“Attīstībai/Par!”) Andris Skride. Kā nākamajos plānos akcentējamus pasākumus viņš izceļ pastiprinātu uzmanības pievēršanu profilaksei, iedzīvotāju un ģimenes ārstu izglītošanai, kā arī savlaicīgai medikamentu lietošanai.
Pēc viņa vārdiem, tikai pusei iedzīvotāju pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas tiek veikts infarkta riska tests, ko var īstenot ģimenes ārsti. “Augsta riska gadījumā tiek parakstīti vienkārši medikamenti, kas var to būtiski pazemināt, lai nerastos situācija, kad 50 – 60 gadu vecumā riska grupas pacienti piedzīvo infarktu.”
“Pierādīts, ka miokarda infarkta un citu smagu sirds slimību risks ievērojami mazinās, ja cilvēks maina dzīvesveidu: ievēro uztura rekomendācijas, kļūst fiziski aktīvs un nepieciešamības gadījumā sāk laikus lietot medikamentus,” saka A. Skride, norādot, ka šo mērķu sasniegšanai svarīga ir arī ģimenes ārstu izglītošana.
Latvijai jāgatavojas Eiropas prioritātēm
Līdz šim prioritāte veselības aprūpē Eiropas līmenī bijusi onkoloģija, bet aizvadītā gada rudenī izveidotā Eiropas Kardiovaskulārās veselības alianse, kas kā partnerus apvieno gan pacientu, gan profesionālās un biznesa asociācijas, palīdzējusi izcelt arī kardiovaskulāro slimību grupu. Trešais prioritārais virziens būs retās slimības, kuru pacienti beidzamajos gados saņēmuši mazāk palīdzības.
Eiropas Komisija tāpat šī gada vidū gatavojas publiskot “Ceļa karti par kardiovaskulāro slimību politiku” un pēc tam arī ES plānu šai veselības aprūpes jomai, kura izstrādē jau iesaistījusies arī Latvijas Veselības ministrija.
Savukārt Eiropas Kardioloģijas biedrības jaunākajā ziņojumā secināts, ka Pasaules Veselības organizācijas mērķis līdz 2030. gadam par trešdaļu samazināt neinfekcijas slimību, tostarp kardiovaskulāro saslimšanu, izraisītu nāvi, visticamāk, netiks sasniegti dažādu apstākļu dēļ.
Pārskatā izmantoti dati no Pasaules Veselības organizācijas (PVO), Veselības analīzes un novērtēšanas institūta, Pasaules Bankas un Eiropas Kardioloģijas biedrības par cilvēku un kapitāla infrastruktūru un kardiovaskulārās veselības aprūpes nodrošināšanu. Šajā ziņojumā iekļauts jauns materiāls, kas ietver KVS sociodemogrāfiskos un vides noteicējus; reimatiskās sirds slimības; sirds apstāšanos ārpus slimnīcas; retās sirds slimības un Pasaules Veselības organizācijas 2025. gada mērķus neinfekcijas slimību jomā.
Saskaņā ar šo pētījumu paredzams, ka dalībvalstīs 2018. gadā dzimušās sievietes dzīvos 80,8 gadus un vīrieši – 74,8 gadus. Paredzamā dzīvildze ir lielāka starp iedzīvotājiem ar augstiem ienākumiem (81,6 gadi), salīdzinot ar vidējiem ienākumiem (74,2 gadi).
Labā ziņa ir tā, ka riska faktorus un neveselīgu uzvedību var mazināt, un tas sniedz milzīgu iespēju risināt šajā ziņojumā uzsvērtās nevienlīdzības problēmas veselības jomā, kas skar speciālistu un medikamentu pieejamību visos aprūpes posmos un sabiedrības informētību par veselības jautājumiem. Tomēr centieni izmantot šo iespēju joprojām ir nepilnīgi – dati liecina, ka lielākā daļa mērķu, kas izvirzīti periodam līdz 2030. gadam, visticamāk, netiks sasniegti.
Jauns nozares tīkls Eiropā palīdzēs politikas veidotājiem
Eiropā izveidots arī jauns nozares tīkls cīņai pret kardiovaskulārajām slimībām: Eiropas Farmācijas uzņēmumu un asociāciju federācija pievienojusies cīņai pret sirdslēkmēm, insultiem un citām ar sirds un asinsvadu sistēmu saistītām slimībām Eiropā. Tās mērķis ir palielināt informētību par kardiovaskulāro slimību slogu sabiedrībā, aicināt izstrādāt ES plānu, lai uzlabotu sirds un asinsvadu veselību, konsultēt politikas veidotājus un mobilizēt ieguldījumus profilaksē, savlaicīgā atklāšanā un ārstēšanā.
EFPIA sadarbosies ar ieinteresētajām pusēm visā kontinentā, lai uzlabotu veselības aprūpes politiku un tajā iekļauto pasākumu rezultātus. “Mūsu kopīgais redzējums ir sadarboties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai pievērstos sirds un asinsvadu slimībām kā visizplatītākajam nāves cēlonim, atzīstot, ka vairāk nekā 60 miljoni cilvēku Eiropā dzīvo ar šīm slimībām, kas izraisa 47% no visiem sieviešu nāves gadījumiem un 39% vīriešu nāves gadījumu,” norādījis kardiovaskulāro slimību tīkla vadītājs Kristiāns Tonke.
Ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, “jāsaprot, ka mēs saskaramies ar “akūtu un hronisku slimību ārkārtas situāciju”,” piebildis Tonke. “Sirds un asinsvadu slimību pacienti tiek sisti no divām pusēm. Pirmkārt, tie pieder visneaizsargātākajām pacientu grupām, kurām SARS-CoV-19 infekcija norit smagā formā.. Otrkārt, daudziem pacientiem pandēmijas beigu fāzē bija aizkavēta aprūpe un ārstēšana, kas līdz ar to pasliktināja viņu stāvokli.”
“Mēs vēlamies īstenot šo redzējumu partnerībā ar veselības aprūpes sistēmām, uzlabojot aprūpes sniegšanu un nodrošinot ātru, kā arī vienlīdzīgu piekļuvi inovatīvai ārstēšanai, lai panāktu labākus ārstēšanas rezultātus,” teikusi tīkla līdzpriekšsēdētāja Manuela Mačado.
Jaunā nozares tīkla galvenā joma būs pierādījumu veidošana, lai virzītu labākus politikas priekšlikumus un inovatīvus risinājumus, atbalstot sirds un asinsvadu slimību pacientus, viņu aprūpētājus, kā arī veselības aprūpes speciālistus.
Līdzīgas iniciatīvas pakāpeniski veidojas arī citās Eiropas valstīs, atzīstot akūto nepieciešamību uzlabot situāciju sirds un asinsvadu slimību profilaksē un ārstēšanā.
Vācija apņemas situāciju uzlabot par 30%
Vācijā vairāku partiju pārstāvji jau parakstījuši jaundibinātās “Sirds un smadzeņu alianses” memorandu ar mērķi samazināt līdz 2030. gadam samazināt kardiovaskulāros notikumus par 30%. Domājams, šim dokumentam pievienosies daudzas mediķu, pacientu, farmācijas uzņēmumu un citas apvienības, atzīstot, ka sirds un asinsvadu slimības joprojām ir nāves iemesls numur viens.
“Es aicinu nepazaudēt šo tēmu,” memoranda parakstīšanas pasākumā sacīja atkārtoti ievēlētā Bundestāga deputāte Martina Štamma-Fibiha, kura sevi uzskata par iniciatīvas “politisko krustmāti”.
Lielbritānija izvirza novēršamo nāves gadījumu skaitu
Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests parakstījis memorandu ar uzņēmumu “Novartis”, kurā viens no mērķiem ir desmit gadu laikā novērst 150 tūkstošus ar kardiovaskulārajām slimībām saistītu nāves gadījumu, kā arī novērst 55 tūkstošus miokarda infarktus un smadzeņu insultus, izglābjot 30 tūkstošus dzīvību.
Plānā iekļauto inovatīvo terapiju holesterīna līmeņa kontrolei jau tuvāko trīs gadu laikā saņems aptuveni 300 tūkstoši pacientu, kuriem ir liels otra kardiovaskulārā notikuma risks. Kā būtisks aterosklerotisko, kardiovaskulāro vai ar aterosklerozi saistīto kardiovaskulāro slimību cēlonis atzīts ilgstoši paaugstināts zema blīvuma holesterīna līmenis. Tas ir galvenais mainīgais riska faktors sirds un asinsvadu slimību profilaksē.
Sirds un asinsvadu slimības, kas var izraisīt sirdslēkmi un insultu, izraisa vairāk nekā vienu no katriem četriem nāves gadījumiem Apvienotajā Karalistē un rada ievērojamu finansiālu slogu Nacionālajam Veselības dienestam un plašākai sabiedrībai. Amatpersonas atzīst, ka NHS nolīgums ir spēcīgs pierādījums farmācijas uzņēmumu apņēmībai palielināt piekļuvi inovatīvām zālēm, veidojot partnerības ar veselības aprūpes sistēmām.
“Šī iedzīvotāju veselības pārvaldības pieeja potenciāli maina spēles noteikumus, cenšoties uzlabot valsts veselību, proaktīvi nosakot iedzīvotājus ar augstāko riska pakāpi un ieviešot efektīvus risinājumus, kas uzlabos viņu veselības stāvokli nākotnē. Tas nozīmē ievērojamu progresu pacientu aprūpē, izmantojot efektīvu lipīdu terapiju,” izteicies britu kardioloģijas profesors Kausiks Rejs. “Kā ārsts redzu daudzus pacientus, kuriem holesterīna līmenis nav pietiekami kontrolēts, tādējādi viņi ir pakļauti paaugstinātam sirdslēkmes vai insulta riskam. Ļoti pozitīvs atskaites punkts pacientu aprūpē ir ātrāka un plašāka piekļuve inovatīvām zālēm un ērtai divreiz gadā lietojamas terapijas shēmai.”
Aptuveni 7,6 miljoni cilvēku Apvienotajā Karalistē dzīvo ar sirds un asinsrites slimībām, kas katru gadu izraisa vairāk nekā ceturto daļu (27%) visu nāves gadījumu.
Igaunijā bažas par veselības aprūpes noslodzi
Igaunijā kardiovaskulāro slimību aktualizēšanas tematikai pievērsies profesors Marguss Vīgimā, kurš uzsver, ka beidzamajos gados jaunā koronavīrusa izraisītā saslimšana un no tās izrietošā lielā ārstu un māsu darba slodze atspoguļojas arī citās medicīnas jomās. Lielas klīnisko izmēģinājumu programmas ir vai nu ievērojami samazinātas, vai pat slēgtas. “Pacientus, kuru slimības ļoti interesē speciālistus, vienkārši nevar uzaicināt uz slimnīcu izmeklēšanai,” situāciju raksturo Vīgimā.
Tajā pašā laikā jaunā situācija ir izvirzījusi jaunas hipotēzes un prasījusi pierādījumus – vai faktus, kas atspēkotu apgalvojumus. Cita starpā speciālisti vēlējušies noskaidrot, vai zāles hipertensijas ārstēšanai vai inhibitori, kas mazina sirds mazspēju, var veicināt inficēšanos ar koronavīrusu un pasliktināt slimības gaitu. Pētnieku atbilde uz to bija stingrs “nē”. Igaunijā arī tiek pētīta un, pēc Vīgimā vārdiem, jau pierādīta dažu sirds slimību ārstēšanai izmantoto medikamentu pozitīvā ietekme koronavīrusa ārstēšanā.
Tas, kādus mērķus un pasākumus izvirzīs Latvija, kļūs par vienu no tuvāko plānošanas pasākumu prioritātēm. Par to jāsāk domāt jau tagad, nesagaidot situāciju, kad stāvoklis šajā veselības aprūpes jomā sarežģīsies vēl vairāk vai rīkoties liks ES uzstādījumi.
