Sirds protestē ar sāpēm. Kardioneiroze ārstējama ar psihoterapiju 1
Sajūtot sāpes vai žņaudzošu sajūtu sirds apvidū, prātā iešaujas doma – vai tikai tas nav infarkts? Taču, lai gan lēkme izpaužas visai vētraini, kardioneirozes jeb sirds neirozes gadījumā tā nav dzīvībai bīstama, jo rodas, kā tautā saka, uz nervu pamata.
Sirds palēcās aiz prieka, sirds sastinga no bailēm, kā akmens spiež uz krūtīm, smaga sirds, kā ar nazi sirdī iedūra, sirds auļo – tā un vēl visādi sarunvalodā un literatūrā mēdz aprakstīt situācijas, kurās svarīgais orgāns liek sevi manīt.
“Kardioneiroze ir tā pati bieži minētā veģetatīvā distonija, taču izpaužas galvenokārt ar sūdzībām par sirds darbību un sāpēm tās apvidū,” skaidro veselības centra “Vivendi” psihoterapeite psihiatre Ilze Sestule.
“Cilvēks ir daudz strādājis, pārvarējis dažādas grūtības, un tad pēkšņi rodas sāpes vai žņaugšanas sajūta sirdī, sirdsklauves, svīšana, drebuļi, šķiet, tūlīt noģībs, pārņem milzīgas bailes mirt no infarkta. Lēkmē ir iesaistīta visa veģetatīvā nervu sistēma – var būt paaugstināts asinsspiediens, pastiprināta svīšana, caureja, slikta dūša un vemšana,” sirds neirozi raksturo ārste.
Ko sirds grib pateikt?
Vispirms būtu jānoskaidro, vai sāpju un sirdsdarbības traucējumu cēlonis nav meklējams ķermenī, piemēram, vai nav kāda sirds slimība, paaugstināts asinsspiediens, vairogdziedzera pastiprināta darbība. Kā atzīst psihoterapeite, svarīgi izvērtēt, kādos brīžos simptomi saasinās un kad mazinās.
“Katram ir individuāla emocionālā kapacitāte, atšķirīga spēja risināt sarežģītas situācijas, pateikt nē, izpaust dusmas un nepatiku, apmierināt savas vajadzības,” skaidro Ilze Sestule.
Daudzi cilvēki paši nesaprot, ka ir dusmīgi. Bērni spēj dusmoties spontāni, taču pieaugušo emociju izpausmes nosaka dažādi priekšstati un noteikumi. Katram būtu jāsaprot, kas spēj sašūpot viņa psihi un izraisīt neirozes simptomus, lai tos laikus varētu novērst.
“Sirds neirozes pacienti parasti ir acīmredzami emocionāli jūtīgi un viegli satraucami. Stresa situācijās viņiem mēdz rasties sirdsklauves vai sāpes sirds apvidū,” stāsta psihoterapeite. “Parasti viņi jau ir konsultējušies ar ģimenes ārstu un dažkārt arī ar kardiologu, taču izmeklējumos nopietna vaina nav atrasta. Tomēr daļa cilvēku ir ļoti noslēgti, visus pārdzīvojumus glabā sevī, paši cenšas tikt galā ar grūtībām. Visbiežāk šie slimnieki neprot pastāstīt, kas viņus nomāc un par ko viņi dusmojas, jo ir pieraduši tā dzīvot. Parasti nepatīkamās sajūtas tiek saistītas ar fizisku kaiti, neapzinoties vai arī negribot atzīt, ka ar sāpēm sirdī izpaužas apspiestās negatīvās emocijas.
Kā nomierināt sirdi
Sirdslēkmes gadījumā, protams, ir jāsauc ātrā palīdzība, lai bez ievērības neatstātu draudus dzīvībai vai nepalaistu garām nopietnu slimību. Ārsts izmērīs asinsspiedienu, veiks kardiogrammu un, ja lēkme būs radusies uz nervu pamata, injicēs nomierinošu medikamentu. Tomēr, necenšoties problēmu risināt ilgtermiņā, trauksme var vērsties plašumā un cilvēks bailēs no lēkmēm var pat zaudēt darba spējas un prieku par dzīvi.
“Ja izmaiņas sirds asinsvados un muskulī nav atklātas, jāpārskata savs dzīvesveids, jāsaprot, kas mēdz izraisīt sasprindzinājumu – darbs, slodze mājās vai paradumi, piemēram, alkohola lietošana, ar kuru tiek slāpēts stress,” iesaka Ilze Sestule.
Parasti cilvēki pirms vēršanās pie ārsta jau ir izmēģinājuši dažādus bezrecepšu medikamentus, it īpaši, ja stresa un pastiprinātas slodzes brīžos rodas sirdsklauves. Tie patiešām iedarbojas nomierinoši, taču tikai lēkmes laikā. Ja tās atkārtojas, situāciju būtu vērts risināt ilgtermiņā, tāpēc nepieciešama psihiatra vai psihoterapeita palīdzība. Reizēm pietiks ar dažām konsultācijām, bet citkārt vēlama ilgtermiņa terapija. Palīdzēt atgūt emocionālo līdzsvaru var arī fiziskas aktivitātes – skriešana, pastaigas, nūjošana vai darbs dārzā. It īpaši emocionāli līdzsvarojošas ir jogas un ciguna nodarbības.
Padoms
Psihoterapeite Ilze Sestule sirds neirozes lēkmes laikā iesaka mainīt situāciju, piemēram, iziet no telpas, kurā tā sākusies, atvērt logu, dziļi elpot, veikt fiziskus vingrinājumus, padzerties ūdeni. Ja ārsts jau apmeklēts, nomierināties palīdzēs arī viņa izrakstītās drošības tabletes. Ja sākušās un atkārtojas lēkmes, laiks sev uzdot jautājumu: “Kas ar mani notiek? Kā es jūtos emocionāli? Varbūt man nepieciešama palīdzība?”
