Sirds pauzē un kūleņo. Par ko liecina sirdsdarbības ātrums? 0
Sirds var darboties gan par ātru, gan par lēnu, gan neritmiski. Ātrāk tā pukst pēc treniņa vai fiziskas piepūles, bet pēc stipras kafijas tases var apmest kūleni.
Ja rodas aizdomas, ka sirds izsitas no ritma pārāk bieži, jādodas pie ģimenes ārsta vai kardiologa, lai noskaidrotu, kas par lietu. Aritmija ir novirze no normāla sirds ritma un sirdsdarbības ātruma.
Paātrinātas sirdsdarbības jeb tahikardijas iemesls var būt ne tikai sirds asinsvadu slimības, piemēram, priekškambaru mirgošana jeb mirdzaritmija, kad pavisam negaidot un bez redzama iemesla sirds sāk sisties ļoti ātri – pat līdz divsimt sitieniem minūtē (norma – 60) vai sāk pukstēt neregulāri un neritmiski.
Taču aritmijas iemesls var būt arī citu orgānu slimības, piemēram, anēmija, kuru izraisījis liels asiņu zudums, piemēram, menstruālā asiņošana, dzelzs, B12 vai folskābes deficīts, menopauze, kad sievietes organismā mainās dzimumhormonu līmenis, pastiprināta vairogdziedzera darbība, bet gados vecākiem cilvēkiem – arī hroniska nieru slimība. “Ārstējot pamatslimību, arī sirds sāks pukstēt normāli,” saka medicīnas sabiedrības “ARS” kardioloģe Anita Makarovska.
Atsevišķus sirds pārsitienus var just arī veseli cilvēki, kad viņi ir ļoti satraukti, pārāk daudz dzēruši kafiju, smēķējuši, bet pārāk maz gulējuši.
Jauniem cilvēkiem tie var rasties veģetatīvās nervu sistēmas darbības ietekmē, piemēram, no pārāk lielas spriedzes, stresa.
“Pārsitieni jeb ekstrasistoles rodas tad, kad impulsi nāk nevis no sīnusa mezgla, kā tam jābūt, bet no citas vietas sirdī. Tas ir ātrs, ārpus kārtas sirdspuksts, pēc kura iestājas pauze, kuru pacients jūt kā sirds kūleņošanu, pamiršanu vai stāšanos,” stāsta kardioloģe.
Ja pārsitienu nav pārāk daudz, piemēram, viens divi stundas laikā, parasti pietiek ar izvairīšanos no stresa, veselīgu dzīvesveidu un kādu dabas valsts nomierinošu līdzekli, piemēram, baldriāna saknes uzlējumu vai zāļu tēju. Aritmijas profilakses pasākumi – svara, cukura līmeņa un holesterīna līmeņa kontrole, paaugstināta asinsspiediena ārstēšana, regulāras fiziskas aktivitātes, piemēram, peldēšana, braukšana ar divriteni, nūjošana.
Ja, atrodoties miera stāvoklī, sirds pukst ar ātrumu 90 un vairāk sitieni minūtē, ja slodzes laikā ir apgrūtināta elpošana vai smaguma sajūta sirds rajonā, ja pārsitieni ir bieži un sagādā diskomfortu, jāvēršas pie sava ģimenes ārsta vai kardiologa. Ilgstošus sirds ritma traucējumus nedrīkst ignorēt, jo tie nevis traucē normālu organisma apgādi ar asinīm, bet palielina insulta un sirds mazspējas risku.
Pacientiem, kuriem ir aritmijas lēkmes, vajag veikt veselu virkni izmeklējumu, piemēram, elektrokardiogrammu (EKG), ja nepieciešams, arī ilgstošo elektrokardiogrammu jeb Holtera monitorēšanu vai ehokardiogrāfiju – sirds struktūras izmeklēšanu ar ultraskaņas palīdzību, bet pacientiem pēc 40 gadu vecuma – arī veloergometriju, kas ļauj spriest par sirds asinsvadu stāvokli. Aritmiju ārstē ar medikamentiem, taču dažreiz ar to vien ir par maz.
Ja tā radusies tādēļ, ka impulsi sirdī tiek novadīti pa nepareiziem ceļiem, tie jānoslēdz vai jālikvidē, veicot katetra ablācijas procedūru. Tā ir invazīva sirds ritma ārstēšanas metode, kad pacientam asinsvadā tiek ievadīts īpašs katetrs ar elektrodiem. Nonākot sirds dobumos, elektrodi bloķē nepareizos impulsu vadīšanas ceļus ar augstas frekvences strāvas palīdzību. Ja lēkmju cēlonis ir aterosklerotiskas izmaiņas sirds asinsvados, jāveic koronārā angioplastija, lai paplašinātu nosprostojuma vietas.
Lai gan mēdz uzskatīt, ka lēna sirdsdarbība ir veselīga, pārāk retu sirdspukstu – bradikardijas (mazāk par 55 sitieniem minūtē) – dēļ var ciest skābekļa piegāde galvas smadzenēm, izraisot reiboņus vai pat īslaicīgu samaņas zudumu. Šādos gadījumos noteikti jāveic sirds izmeklējumi, jo kūtruma iemesls var būt arī smagas sirds slimības, piemēram, miokarda infarkts vai sīnusa mezgla vājums.
