Pacientu līdzestības problēma ārstēšanā esot aktuāla visā pasaulē. 0
Jā, bet Latvijā tā ir vēl izteiktāka nekā citur. Par 50 gadiem vecāka paaudze ir pieradusi, ka kāds par viņiem rūpējas. Agrāk poliklīnikās bija profilakses dienas, kad ikviens varēja pārbaudīt veselību. Tagad šis darbs integrēts ģimenes ārstu praksēs, taču ar to nepietiek. Cilvēkus vairs tik aktīvi neaicina pārbaudīt veselību, vecākajai paaudzei ir grūti pierast, ka pašiem jāizrāda iniciatīva.
Kāpēc joprojām ir tik daudz neskaidra par asinsspiedienu?
Ne vienmēr pētījumi dod nepārprotamu rezultātu un skaidru atbildi. Ja tiek izvirzīta ideja, kāpēc paaugstinās asinsspiediens, rodas metode, kā to var mazināt. Viena no jaunākajām ir nieres asinsvadu denervācija. Metodes būtība ir simpātisko nervu pārgriešana, izmantojot radiofrekvences enerģiju un tādējādi pārtraucot nervu impulsu pārvadi. Tomēr attālākie pētījumu rezultāti diemžēl liecina, ka pēc ilgāka laika procedūras efekts nav tik cerīgs.
Cilvēka organisma pielāgošanās spējas ir fenomenālas. Jaunībā man kaimiņos dzīvoja kāds fotogrāfs. Viņam bija aizdomīgi sārta seja, tāpēc izmērīju asinsspiedienu – 220/120 mm/Hg. Šausmas! Labu gribēdams, iedevu klofelīnu, bet viņš gāzās gar zemi. Adaptācijas un regulatorās sistēmas, baroreceptori un nieres bija pielāgojušās augstajam rādītājam.
Tomēr vienmēr jāpatur prātā, ka hipertensija var izraisīt smadzeņu insultu.
Agrāk uzskatīja: jo asinsspiediens zemāks, jo labāk, un arī veciem cilvēkiem jāpanāk 120/80 mmHg, lai nerastos smadzeņu trieka. Tagad par to vēl skaļi nerunā, taču izrādījies, ka reizēm asinsspiediena drastiska samazināšana izdara lielāku ļaunumu nekā labumu.
Mēs joprojām nezinām, kā īsti asinsspiediens tiek uzturēts. Vienam cilvēkam var būt līdz pat desmit iemeslu, kāpēc tas paaugstinājies, tāpēc reizēm nepieciešama vairāku zāļu kombinācija.
Viens no lielākajiem kaitniekiem, kas izraisa sirdsslimības, ir holesterīns. Pēdējā laikā raksta, ka tā līmeni samazinošie statīni esot bīstami veselībai.
Nevienas zāles nav bez blaknēm. Ja televīzijā rāda, ka viens cilvēks no miljona ir cietis no statīnu lietošanas, nevajadzētu zaudēt izpratni par šo medikamentu nozīmi.
Ar uzturu uzņemam 15–20% holesterīna, bet pārējais tiek sintezēts aknās. Lietojot medikamentus, var nosegt to, kas veidojas organismā, bet otra daļa jāregulē ar uzturu. Turpinot ēst treknus produktus un dzert zāles, labums būs mazāks.
Cilvēki bieži meklē attaisnojumu saviem neveselīgajiem ieradumiem. Piemēram, kad stāstu par smēķēšanas kaitīgumu, man mūžīgi iebilst, ka smēķētāji arī mēdz ilgi dzīvot, piemēram, Vinstons Čērčils bez problēmām esot kūpinājis cigāru līdz 91 gada vecumam. Protams, vienmēr ir izņēmumi, bet tas nenozīmē, ka tā vajadzētu rīkoties visiem.
Jūs arī pats daudzus gadus smēķējāt. Vai bija grūti atmest?
Kad sapratu, ka šis netikums kaitē veselībai, kādu dienu nospiedu pēdējo cigareti un vairs pelnu traukam nepieskāros. Man tas izdevās viegli, jo bija motivācija.
Šķiet, bailes no nāves varētu atturēt no šā paraduma, taču, pēc pētījumu datiem, katrs piektais pēc infarkta turpina smēķēt.
Latvijā gada laikā aptuveni tūkstoš vīriešu zaudē kāju asinsvadu aizsērējuma dēļ, un ir pierādīts, ka to veicina smēķēšana, bet pacienti, kuri ārstējas slimnīcā, joprojām lec ar kruķiem uz tualeti kūpināt. Statistika liecina, ka pīpētāji zaudē kājas desmit reižu biežāk nekā pārējie.
Nepieciešamība atmest smēķēšanu pie mums netiek pietiekami reklamēta. Citās valstīs par to domā daudz vairāk. Piemēram, Japānā ir firmas, kurās nesmēķētājiem pat par 12% paaugstina algu, bet ASV veselības apdrošināšanas iemaksas ir krietni zemākas nekā citiem.
