Cilvēki ir informēti par kardioloģijas sasniegumiem un tāpēc cer, ka dakteri viņiem vienmēr palīdzēs. Vai ir situācijas, kad tas tomēr nav iespējams? 0
Reti ir gadījumi, kuros ārsti nezina, ko darīt. Dažkārt slimību pazīstam un protam ārstēt, taču nevaram to izdarīt cilvēka anatomijas, vecuma vai citu iemeslu dēļ, piemēram, nav iespējams nomainīt sirds vārstuli vecam cilvēkam, kuram tas stipri apkaļķojies.
Joprojām ir daudz nezināma par kardiomiopātijām, kad sirds muskuļa sieniņa kļūst plānāka vai biezāka. Atklāts, ka šīs slimības var izraisīt dažādas gēnu kombinācijas, un, iespējams, nākotnē tiks rastas precīzākas atbildes. Neskaidru jautājumu joprojām ir diezgan daudz, taču, ja salīdzina medicīnu pirms vairākiem gadu desmitiem un mūsdienās, zināšanu ir nesalīdzināmi vairāk.
Kas, jūsuprāt, ir vislielākie sasniegumi kardioloģijā?
Es apbrīnoju fantastiskās tehniskās iespējas, piemēram, sirds ķirurģiju bez krūšu kurvja atvēršanas. Par brīnumu var uzskatīt arī to, ka sirdi un asinsvadus var apskatīt un izlabot no asinsvada iekšpuses, ievadot katetru caur artēriju. Invazīvie kardiologi strādā gandrīz kā Dieva sūtņi, kaut gan paši sevi jokojot dēvē par kanalizatoriem. Līdz ar šādām iespējām mirstība slimnīcā ir samazinājusies divas reizes.
Vai pats kādreiz esat vēlējies operēt sirdi, just adrenalīnu?
Ķirurģija mani nekad nav vilinājusi. Es vienmēr esmu gribējis saprast, kas notiek cilvēka organismā, kāpēc ir tā, nevis citādi. Septiņus gadus strādājot ātrajā palīdzībā, saņēmu savu adrenalīna devu, bet visu mūžu es to nespētu, jo izdegtu. Manuprāt, neviens ārsts neatliekamajā palīdzībā nedrīkstētu strādāt līdz pat pensijai. Tomēr šī pieredze bija ļoti vērtīga. Patika, ka nācās saskarties ar dažādām situācijām.
Kā Latvijas kardiologiem izdodas turēties pasaules līmenī?
Tas iespējams, pateicoties valsts programmai, budžeta deķītis ir pavilkts uz to pusi. Arī klīniskajā kardioloģijā notiek zinātniskā izpēte, kurā piedalās profesors Andrejs Ērglis ar saviem kolēģiem, jo, piemēram, ir jāsalīdzina asinsvados ievietotie stenti. Viņu uzvārdi parādās titulētos žurnālos.
Zinātnē pastāv divi virzieni. Viens ir klīniskais, pētot ieviestās inovācijas, jaunus medikamentus. Otrs virziens ir tā sauktā fundamentālā zinātne, kas izzina organisma regulācijas mehānismus un ar ko nodarbojamies mēs.
Kāpēc Latvijā tik daudziem cilvēkiem ir augsts asinsspiediens?
Tas ir sarežģīts un komplekss jautājums, uz kuru joprojām tiek meklētas atbildes. Nav nekā vienkāršāka, kā izmērīt asinsspiedienu, taču cilvēki to nedara. Ne velti hipertensiju dēvē par kluso slepkavu, jo jūt tikai tad, kad spiediens sacēlies debesīs, pakausī sāk sāpēt un acīs šilierēt. Kad slimniekam izraksta zāles, nereti, uzlabojoties pašsajūtai, viņš tās pārtrauc lietot. Kāpēc tas jādara pastāvīgi, joprojām nav noskaidrots. Tas, kurš uz šo jautājumu atbildēs, dabūs Nobela prēmiju. Asinsspiediena paaugstināšanās cēlonis aptuveni 90% gadījumu nav zināms, tāpēc ārstēšana sastāv no mēģinājumiem un kļūdām. Regulāri lietojot zāles, hipertensija tiek kontrolēta līdz 60% gadījumu, bet Latvijā labi ja 20% pacientu ar hipertensijas diagnozi ir normāls asinsspiediens.
Pašlaik galvenokārt notiek epidemioloģiskie pētījumi, kāpēc cilvēki nelieto zāles un nemēra asinsspiedienu. Tomēr, kaut gan daudzi savu veselību nekopj, situācija ir labāka nekā manā jaunībā.
