Sirds mazspēja attīstās arī gados jauniem cilvēkiem. Kad nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība? 44
Antra Krastiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Kā liecina dati, Eiropā sirds mazspēju vecumā no 40 līdz 50 gadiem novēro 0,2–0,4% cilvēku, no 65 gadiem to skaits pieaug un ap 80 gadu vecumā sirds mazspēja ir jau 12–14% pacientu. Sirds mazspēja attīstās arī gados jauniem cilvēkiem, ja ir jau kāda iedzimta sirdskaite vai pēc miokardīta pārslimošanas.
Par Latviju precīzu datu nav, taču Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardioloģe Ginta Kamzola uzskata, ka tie no Eiropas datiem būtiski neatšķiras.
Kas ir sirds mazspēja
Sirds mazspēja ir patofizioloģisks stāvoklis, kad sirds funkcijas traucējumi izraisa sirds muskuļa nespēju sūknēt asinis, lai pietiekami apasiņotu organismu.
Medicīniski tas tiek definēts kā klīnisks sindroms, kas attīstās dažādu sirds strukturālu un funkcionālu izmaiņu dēļ, līdz ar to netiek nodrošināts normāls sirds minūtes tilpums jeb asins daudzums, ko sirds pārsūknē vienā minūtē. Sirdij normāli funkcionējot, tie ir 4–8 litri. Ja sirds to nespēj, attīstās sirds mazspēja – viens no nelabvēlīgākajiem sindromiem sirds un asinsvadu slimību grupā.
“Šis sindroms attīstās cilvēkiem ar sirds strukturālām un funkcionālām izmaiņām, bet tās var izraisīt jebkura savlaikus nediagnosticēta un neārstēta sirdsslimība. Sirds mazspējas cēlonis var būt arī iedzimtas sirdskaites. Mūsdienās tās iespējams diagnosticēt vēl pirms bērna piedzimšanas, veicot augļa sonoskopiju.
Savukārt cilvēkiem, kuriem nav iedzimtu sirdskaišu, nevajadzētu ignorēt visiem zināmos kardiovaskulāros riska faktorus: paaugstinātu asinsspiedienu, augstu holesterīna līmeni, lieko svaru, mazkustīgu dzīvesveidu, jo visbiežākais sirds mazspējas cēlonis ir koronārā sirdsslimība – aterosklerotiskas izmaiņas jeb sašaurinājumi sirds asinsvados, kas nedod iespēju sirds muskulim saņemt pietiekamu asiņu apjomu.
Otrs biežākais izraisītājs ir paaugstināts asinsspiediens, kā dēļ pieaug sirds kreisā kambara sieniņu biezums, rezultātā ir traucēta kreisā kambara pildīšanās ar asinīm, un arī šajā gadījumā vienas sirds kontrakcijas laikā cirkulācijā nonāk mazāks asiņu apjoms,” skaidro daktere.
Pacientiem ar ilgstoši paaugstinātu asinsspiedienu visbiežāk attīstās sirds mazspēja ar saglabātu kreisā kambara izsviedes frakciju.
Savukārt sirds mazspēja ar samazinātu kreisā kambara izsviedes frakciju biežāk novērojama cilvēkiem pēc miokarda infarkta, kad sirds muskulī ir rēta vai, piemēram, pacientiem ar dilatācijas kardiomiopātiju – sirds muskuļa slimību, kam raksturīgi paplašināti sirds dobumi un samazināta sirds muskuļa saraušanās spēja.
Kad nekavējoties jāvēršas pie ārsta
Lai mazinātu sirds mazspējas riskus un komplikācijas, ikvienam svarīgi atpazīt tās simptomus:
> pieaugoša tūska kājās no potītēm uz augšu,
> elpas trūkums,
> nogurums un nespēks,
> paātrināta sirdsdarbība miera stāvoklī.
Līdzko šie simptomi izraisa satraukumu, jāieplāno vizīte pie ārsta.
Ja šiem simptomiem pievienojas elpas trūkums miera stāvoklī vai tas liek pamosties naktī, strauji pieaug svars – pat 2 kg pāris dienās, ko pavada simptomu pasliktināšanās, klepus ar putojošu krēpu izdalīšanos, nekavējoties jādodas pie ārsta!Situācijai pasliktinoties – ja ir ātra sirdsdarbība, aritmija, samaņas zudums, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība!
Nepieciešamie izmeklējumi
Ja izmeklējot sirds ir normāla, sirds mazspēja nav iespējama, pat ja cilvēkam ir sirds mazspējai raksturīgie simptomi, piemēram, elpas trūkums. Lai noskaidrotu, vai pie vainas sirds, jāveic ārsta nozīmēti izmeklējumi:
> elektrokardiogrāfija (EKG), kas sniedz informāciju par sirdsritmu, elektrisko impulsu vadīšanas traucējumiem, sirds muskuļa pārslodzi, pārciestiem miokarda infarktiem,
> krūškurvja rentgenogrāfija, kas ļauj spriest par iespējamu sirds paplašināšanos. Šis izmeklējums nepieciešams pacientiem ar izteiktiem sirds mazspējas simptomiem: elpas trūkumu, izteiktu tūsku, jo pastāv iespēja, ka šķidrums krājas arī plaušu audos un pleiras telpās. Venozs sastrēgums arī palielina plaušu iekaisuma (pneimonijas) attīstības risku,
> ehokardiogrāfija (EhoKG), kuras laikā iespējams iegūt informāciju par sirds anatomiju, morfoloģiju, sirds muskuļa un vārstuļu funkciju un perikardu jeb sirds somiņu, līdz ar to var noteikt, vai šīs sūdzības saistītas ar sirds mazspēju.
> pilna asinsaina.
Ja ar sirdi viss kārtībā, jāveic citi izmeklējumi, jo elpas trūkums var būt arī, piemēram, bronhiālās astmas, mazasinības pazīme.
Pateicoties medicīnas un tehnoloģiju attīstībai, mūsdienās sirds mazspēju iespējams diagnosticēt savlaikus un arī veiksmīgi ārstēt.
Medikamentu mērķa devas sasniegšana – lēna
“Jebkuram pacientam, atklājot sirds mazspēju, tiek sākta tās nemedikamentoza un medikamentoza ārstēšana. Ir pierādīts, un arī savā praksē esmu pārliecinājusies, ka regulāra medikamentu lietošana pēc ārsta norādījumiem var pozitīvi ietekmēt slimnieka veselību un labsajūtu,” uzsver kardioloģe un piebilst, ka sirds mazspējas gadījumā medikamentu mērķa devas sasniegšana var būt lēns process, jo ārstēšana tiek sākta ar nelielām devām, pakāpeniski tās palielinot.
Pēc dažu medikamentu pirmajām devām, pirms vispārējais stāvoklis sāk uzlaboties, pacienta pašsajūta var pat nedaudz pasliktināties.
Tāpēc ir svarīgi turpināt zāļu lietošanu, nepieciešamības gadījumā konsultējoties ar ārstu.
Lai sasniegtu labu ārstēšanas rezultātu, būtiski, lai pacientiem pašiem būtu izpratne par lietotajiem medikamentiem, to devām, lietošanas biežumu. Ikdienā jāseko līdzi pulsam, asinsspiedienam, svaram, holesterīna līmenim. Lai izvairītos no komplikācijām, jāvakcinējas pret gripu, pneimokoku infekciju un Covid-19.
Bet, lai novērtētu ārstēšanas rezultātus, arī kad pacientiem tiek implantēti elektrokardiostimulatori, par nepieciešamajiem izmeklējumiem informēs ārsts.
Kā pašiem sev palīdzēt
Bez zālēm, kas jālieto pēc ārsta norādījumiem, regulāriem izmeklējumiem un analīzēm svarīgs ir veselīgs dzīvesveids – tas var palīdzēt justies manāmi labāk un dzīvot pilnvērtīgi.
Sirds mazspējas pakāpe, kā arī simptomi katram pacientam var būt atšķirīgi. Tomēr jārēķinās, ka fiziskās aktivitātes vajadzēs samazināt. Tas gan nenozīmē, ka no tām pilnībā jāatsakās, jo arī sirds muskulis, gluži tāpat kā citi muskuļi, lai tas labi strādātu, ir mazliet jātrenē.
Klīniskos pētījumos pierādīts, ka mērena fiziskā aktivitāte, galvenokārt aerobā slodze, tajā skaitā ātra iešana, nūjošana, peldēšana, arī ierasto mājas un dārza darbu veikšana uzlabo sirds mazspējas slimnieku dzīves kvalitāti, pašsajūtu un slimības norisi.
Protams, jāieklausās savā organismā, jāseko līdzi tam, kā jūtas sirds.
Lai uzturētu labu pašsajūtu, noteikti jāievēro uztura noteikumi, kas palīdz mazināt sirds mazspējas simptomus:
> pacientiem ar izteiktiem sirds mazspējas simptomiem (elpas trūkums, tūska) diennaktī nav ieteicams uzņemt vairāk par 1,5–2 litriem šķidruma (ja elpas trūkums tikko manāms, tūskas nav, šķidruma patēriņš nav jāierobežo),
> jāsamazina sāls patēriņš – nedrīkst pārsniegt 2 g dienā; uz produktu etiķetēm jāpārliecinās par sāls saturu, jāizvairās no rūpnieciski gatavotiem ēdieniem, gaļas izstrādājumiem, sālītām un konservētām zivīm,
> no ēdienkartes jāsvītro produkti ar augstu tauku saturu, daudz jālieto dārzeņi, augļi, liesi piena produkti, graudu izstrādājumi un svaigas, mazsālītas zivis; garšas uzlabošanai ieteicams lietot dažādas garšvielas.
Ielāgo!
Dažkārt sirds mazspējas simptomi var strauji saasināties.
To sauc par akūtu sirds mazspēju, ko var izraisīt, piemēram, pārpūle, vīrusu infekcija, augsts asinsspiediens, sirdsritma traucējumi. Šādos gadījumos visbiežāk nepieciešama veselības aprūpes speciālistu iesaistīšanās, kritiskās situācijās jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
