Vai vienmēr jāārstē? 2
Ja izmeklējumos nekādu vainu neatklāj, ar lielu daļu no aritmijām var sadzīvot, piemēram, ja tā veidojas priekškambaros un ir paātrināta sirdsdarbība stresa situācijās, veselība nav apdraudēta. Savukārt citas aritmijas noteikti jācenšas novērst pat tad, ja tās neliek par sevi manīt, piemēram, biežas kambaru ekstrasistoles vai īsas kambaru tahikardijas.
“Ja atklāta mirdzaritmija, taču pacients jūtas labi, bieži ir grūti viņu pierunāt lietot antikoagulantus insulta profilaksei, jo tas sagādā zināmas neērtības,” atzīst Iveta Norko. “Izvēloties vecākas paaudzes zāles, regulāri jānosaka asins recēšanas rādītāji, bet jaunie antikoagulanti ir dārgi un valsts tos nekompensē. Tomēr jāņem vērā, ka insulta ārstēšana izmaksā dārgāk nekā šie medikamenti.”
Parasti zāles pret aritmiju jālieto visu mūžu, piemēram, izņemot gadījumus, kad tā pavada trauksmes vai panikas lēkmes, kuras izdodas novērst.
Ja vien konkrētajā gadījumā tas iespējams, labākā un mūsdienīgākā ārstēšanas metode ir radiofrekvences katetrablācija, kad sirdī caur asinsvadu ievada elektrodu, atrod vietu, kur veidojas aritmija, un papildu impulsu ceļu vai perēkli likvidē ar augstfrekvences strāvu, tādējādi pilnībā atrisinot problēmu, un pēc tam zāles vairs nav jālieto.
Ja slimniekam vienlaikus ir gan ātrs, gan lēns pulss, medikamenti vien nelīdzēs. Tad nereti krūtīs ievieto kardiostimulatoru, kas normalizē lēno pulsu, bet ātro cenšas novērst ar zālēm.
Ja problēmas cēlonis ir vairogdziedzera kaite, būtu jāsāk ar tās ārstēšanu. Ja to izdodas koriģēt, aritmijas lēkmes vairs nav tik biežas un intensīvas, tomēr daļai slimnieku sirdsdarbības traucējumi saglabājas.
Iveta Norko uzsver, ka ir ļoti svarīgi aritmiju neielaist, jo lēkmi var pārtraukt tikai pirmo 48 stundu laikā. Vēlāk normāla ritma atjaunošana prasa ilgāku laiku.
Ārste atzīst, ka medikamentiem, ko lieto pret aritmiju, mēdz būt nopietnas blaknes, piemēram, viens no visefektīvākajiem bojā vairogdziedzeri, acs tīkleni un plaušas, taču, ja attīstās mirdzaritmija, ir smaga sirds mazspēja un palielinās pēkšņas nāves risks, bez tiem iztikt nevar.
