Apmēram pusē gadījumu insulta cēlonis ir mirdzaritmija 2
Reizēm sirds joņo, bet citkārt velkas kā gliemezis. Ātru sirdsdarbību parasti izjūtam kā sirdsklauves, elpas trūkumu un nemieru, bet reiboņi un samaņas zudums var liecināt, ka tā pukst pārāk lēni. Dažs uztraucas par katru sirds pārsitienu, taču cits nejūt pat izteiktu aritmiju. Bieži pacienti pie ārsta atnāk, kad tā jau izraisījusi komplikācijas.
Ārstu prakses “Aritmija” kardioloģe Iveta Norko iesaka veikt izmeklējumus katram, kuram ir aritmija – arī tad, ja pašsajūta ir laba. Tā var noskaidrot, vai sirdsdarbības traucējumus nav nepieciešams ārstēt.
Kardiogramma – precīzāka
Taustot pulsu, katrs pats var pārbaudīt, vai sirds darbojas ritmiski. Iveta Norko iesaka pārlieku neuztraukties, ja tas neatbilst ideālajai normai – 60 plus vai mīnus 5 sitieni minūtē. Cilvēks var justies labi un būt vesels arī ar lēnāku rādītāju, piemēram, 38 reizēm minūtē (kaut gan šādu skaitli uzskata par kritiski zemu) vai paātrinātu – līdz pat 90 sitieniem. Mirdzaritmijas vai ekstrasistoļu (sirds pārsitienu) gadījumā pulss būs haotisks un saraustīts.
Aritmiju var atklāt, mērot asinsspiedienu gan pie ārsta, gan mājas apstākļos, taču diagnozi iespējams noteikt, tikai veicot elektrokardiogrammu – sirds ritma pierakstu. Nereti nepieciešama Holtera monitorēšana, kad to reģistrē visu diennakti, piemēram, lai pierādītu mirdzaritmiju.
Bīstamā mirdzaritmija
Viens no biežākajiem un komplikāciju ziņā bīstamākajiem sirds ritma traucējumu veidiem ir mirdzaritmija, kad sirds priekškambari ātri un haotiski vibrē, izraisot arī kambaru neritmisku saraušanos. Tās attīstību veicina koronārā sirds slimība, sirds muskuļa bojājumi un vārstuļu kaites, taču viens no galvenajiem iemesliem ir augsts asinsspiediens, jo šajā gadījumā mainās kreisā kambara sieniņas un miokardā ieaug saistaudi. Diezgan bieži rodas arī tā sauktās idiopātiskās mirdzaritmijas, kas attīstās bez atrodama iemesla.
Diemžēl liela daļa cilvēku mirdzaritmiju nejūt, taču ir ļoti svarīgi to laikus diagnosticēt un ārstēt. Šī vaina ievērojami palielina risku saslimt ar insultu – kreisajā priekškambarī izveidojies trombs iekļūst asinsritē un nosprosto daļu smadzeņu. Kritisks stāvoklis var attīstīties arī tad, ja receklis ar asins plūsmu tiek “iešauts” zarnu, nieru vai jebkura cita orgāna asinsvados. Gados vecākiem cilvēkiem ar asinsrites traucējumiem mirdzaritmija var izraisīt akūtu vai hronisku sirds mazspēju un plaušu tūsku.
