Pārsteigts un dusmīgs! Ko par Kohas lēmumu, veselību un nākotnes plāniem domā Ščerbatihs un viņas treneris 11
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas visu laiku labākās svarcēlājas Rebekas Kohas sociālajā tīklā “Instagram” svētdien publicētais ieraksts, ka viņa pieņēmusi islāma ticību, pamatīgi saviļņoja Latvijas sabiedrību.
Daļa 22 gadus vecās Rebekas izvēli atbalsta, jo katrs ar savu dzīvi var rīkoties, kā vēlas. Tomēr ir arī cilvēki (un daudz), kuri uzskata, ka sportistei, primitīvi sakot, “aizbraucis jumts”,
viņa neapzinās, ko dara, sportam līdz ar to pielikts punkts.
“Latvijas Avīze” centās sazināties ar Kohu, taču nesekmīgi – telefons izslēgts, bet uz “whatsapp” ziņu atbildēja, ka no komentāra sniegšanas šobrīd atteiksies. Noskaidroju, Rebeka šobrīd ir Turcijā, kopā ar savu līgavaini Moazu Muhamedu Ibrahimu – katariešu diska metēju, kurš savulaik kļuva par pasaules junioru U-20 čempionu.
Paņēma līdzi darba plānu
Kohas treneris Eduards Andruškevičs uzsver, ka katra cilvēka dzīves izvēle ir viņa paša lieta, tajā jaukties nevajag. Arī Rebeka viņam jau iepriekš teikusi – treniņi ir viena lieta, darīšu visu, ko vajag, bet privātās lietas ir privātās lietas. Ar tām viņa negrasījās dalīties.
“Rebeka ir Turcijā, aizlidoja pie drauga. Pirms tam man paprasīja darba plānu, jo turpinās trenēties.
Turcijā mēs treniņnometnēs esam bijuši iepriekš, viņa to valsti labi zina. Pat šogad pirms Covid-19 krīzes bijām plānojuši treniņnometni Turcijā. Zinu, ka viņai plāns ir trenēties. Tur ir arī vieglatlēti, viņas draugs,” “Latvijas Avīzei” saka Andruškevičs.
“Uz cik ilgu laiku viņa aizbrauca, to gan es nevaru pateikt, taču domāju, ka tas nebūs pārāk ilgi. Jebkurā gadījumā darba plāns viņai ir iedots.”
Jautāju Andruškevičam, vai viņam nav bažas, ka Koha svarcelšanai var mest mieru? “It kā ne, bet atzīšu, ka viņas darba plāns vairs nav tāds, kā vajadzētu, ir mierīgāks režīms.
Ir gan attaisnojums, jo viņai ir problēma ar veselību – sāp ceļgali. Tas nav labi, ja problēma turpināsies, tad nekas labs nesanāks. Ar maksimālu slodzi šobrīd strādāt viņa nevar.”
Pārsteigums daudziem
Rebekas Kohas lēmums pāriet islāmticībā ar no tā izrietošajām sekām par attiecīga apģērba (hidžaba) lietošanu, arī aicinājumu neizmantot iepriekšējo gadu fotogrāfijas ar viņu, daudziem bija pārsteigums. Arī Latvijas Svarcelšanas federācijas (LSF) prezidentam, olimpiskajam medaļniekam Viktoram Ščerbatiham. Viktors sarunā ar “Latvijas Avīzi” negribēja komentēt Rebekas dzīves izvēli.
Godīgi atzīst, ka ir pārsteigts un šobrīd arī dusmīgs, tāpēc labāk lai zvanot pēc nedēļas, kad būs nomierinājies.
“Viņa izdarīja to, ko gribēja, tā ir viņas izvēle, kura jārespektē. Ar viņu nebija iespējams parunāt. Es pat nezinu, kur viņa šobrīd ir. Mēs visi bijām šokā. Ja nebūtu ielikusi “Instagram” savu bildi, mēs taču neko nezinātu,” tā Ščerbatihs.
Arī Andruškevičs teic, ka nav runājis ar Rebeku par viņas dzīves izvēlēm. “Jā, mēs ar viņu nerunājām par to, ka viņa varētu pāriet islāma ticībā. Patiesībā ir tā, ka viņa man vienmēr teikusi – privātā dzīve ir tikai viņas.
Treniņos visu izdara, kas vajadzīgs, bet privātā dzīve ir viņas.
To man Rebeka skaidri pateica, es to respektēju. Bija reize, kad gribēju parunāties vairāk, bet viņa gana skaidri pateica – trener, tā ir mana dzīve, lūdzu, to nejaucam kopā, tur jums nav ko darīt,” saka Andruškevičs.
Viņš ir pārliecināts, ka ģimenes dzīve svarcēlājiem noteikti netraucē, jo ir labi piemēri. “Neuzskatu, ka attiecības, ģimene, bērni var traucēt sportam. Artūrs Plēsnieks ir pierādījums, ka var savienot ģimeni ar sportu.
Rebekai ir tāds raksturs, ka viņa nodalīja sportu un treniņus no savām privātajām lietām. Viņai nepatika, ka kāds par to bāzās virsū. Vienu gan varu teikt, ja Olimpiāde būtu šogad, viņa nostartētu par 100 procentiem un būtu gājusi uz medaļu. Kas būs nākamgad, to šobrīd zina tikai Rebeka,” turpina treneris.
Viņam gan nav atbildes, kas būs tālāk. “Vai viņa izvilks līdz nākamajam gadam, es to šobrīd nezinu. Ceru, ka izturēs.
Martā viņa Latvijas čempionātā raušanā pacēla 104 kilogramus, kas Rebekai bija rekords, bet grūšanā tikai nedaudz pietrūka, lai paceltu 126 kilogramus, kas arī būtu jauns labākais rezultāts. Pirms tam bijām treniņnometnē Ukrainā, kur labi patrenējāmies, bet tad sākās koronavīrusa krīze, pārcēla olimpiskās spēles, slodze samazinājās.
Protams, bija arī veselības problēmas. Ne tikai ceļgali, bet arī ir neliela astma. Viņa var celt, 22 gadi, viss ir iespējams.
Cita lieta, ka sieviešu svarcelšanā ir maz sportistes, kuras ir lielākos gados. Man ir sajūta, ka pēc Tokijas spēlēm viņa tāpat liktu punktu. To es saprotu, nav viegls sporta veids, meitenēm tomēr ir sirds lietas, kura tad negrib mīlestību?
Man ir bijušas daudz meiteņu, kas trenējas svarcelšanā, Rebeka ir bijusi labākā ne tikai Latvijā, bet Eiropā. Bet tiešām ir reti, ka labas svarcēlājas ir tuvāk 30 gadiem nekā 20 gadiem. Sirdij nepavēlēsi, es saprotu Rebeku,” atzīst viņas treneris.
Muhameds Ali un citi
Rebekas Kohas izvēle pieņemt islāma ticību sportā nav nekas unikāls. Slavenākais ir Muhameds Ali – bokseris, kurš 1960. gada Romas olimpiskajās spēlēs, tobrīd vēl kā Kasijus Klejs, izcīnīja zelta medaļu.
Leģenda vēsta, ka Klejs savu godalgu iemeta upē, drīz vien paziņojot, ka kļūst par musulmani, pieņemot vārdu Muhameds Ali.
Savu vārdu un ticību mainīja arī NBA leģenda Karīms Abduls Džabars. Pirms tam viņš bija Ferdinands Lūiss Alsindors juniors, bet basketbolā tādu cilvēku nezina neviens, bet visi zina, kas bija Abduls Džabars. Arī Maiks Taisons pārgāja islāmā, taču savu vārdu nemainīja.
