Sirdī pavasaris 0
Paldies visiem, kas piedalījās vēstuļu konkursā “Sirdī pavasaris”! Vārdiem ir spēks, un katrs jūsu rakstītais – ticēsim! – ir tuvinājis burvīgo atmodas laiku! “Studijas Akcents” dāvanu karti pavasarīgai ģimenes fotosesijai saņem Guna Grote-Majore.
Žurnāla “Praktiskie Rokdarbi” abonementu trijiem mēnešiem godam nopelnījušas: Elza Sējēja, Svetlana Zaiceva, Dace Andronova un Helēna Celmiņa. Lai saņemtu balvas, lūdzu, zvaniet pa tālr. 67096627! Šodien jūsu uzmanībai – Gunas Grotes-Majores vēstule par trīs, viņasprāt, pārliecinošākajiem pavasara vēstnešiem! Jūsu “Mājas Viesis”
Prieka un brīnuma asns
Smarža. Tā nelīdzinās nevienai citai. Ja uznāk atkusnis, to var sajust jau tagad, tā ir tāda rūgtensalda siltas un mitras zemes smarža. Svaigums. Zemes pamošanās smarža ir reibinoša, vēlāk tai pievienojas arī citas – pumpuru, pirmo pavasara ziedu, pērno lapu, pavasara tīrīšanas un ugunskuru dūmu smaržas. Cilvēkiem, kas apstrādā laukus un dārzus, tā vien kārojas iegremdēt rokas siltā zemē, izjust fiziska darba sūrumu un saldmi, un priecāties par pavasara daudzveidīgi zaļo krāsu gammu. Un kāda smarža ir pirmajam pavasara pērkona negaisam, kad peļķes ir pilnas ar ziedputekšņiem? Kā smaržo tikko izsprāguši papeļu pumpuri? Katrs varētu pavasarī atrast sev kādu tīkamu smaržu – tikai jāsajūt.
Balsis un skaņas. Lāsteku pilēšana un pakšķēšana, vēlāk jau urdziņu un strautiņu nemitīgā rūkšana, un tad jau pamostas upīte, kas pavasarī ir kārtīga upe. Šī šalkšana ir skaņa, kuras man pietrūka visu ziemu, kamēr upe bija aizsalusi. Ledus gabali trokšņaini aizplūst uz Salacu un tad uz jūru. Upes čalošana pār akmeņiem ir viena no tām daudzajām meditatīvajām skaņām, ko var izbaudīt laukos.
Un putnu dziesmas visspilgtākās ir tikai pavasarī. Tās aicina, modina, brīdina, bar, pierunā, vītero, lirina, vidžina, treļļo, svilpo. Ir tik labi būt visa šā dabas skaņdarba vidū un tad arī pašai, gluži kā Ronjai no Astridas Lindgrēnes stāsta, gribas izkliegt visu savu sajūsmu un prieku skaļā pavasara saucienā.
Piedzimšanas. Pavasaris man vienmēr asociējies arī ar piedzimšanas brīnumu un siltumu. Varbūt tāpēc, ka pati esmu marta bērns un tagad arī mana meita. Kamēr ārā vēl sniegi un ledi, mums pavasara vēsmas jau atnes pirmie asniņi siltumnīcā. Zinu, ka manam brālim pavasaris jau sācies, jo kūtī aitām jau atskrējuši pirmie jēriņi.
Ārā aukstums, bet iekšienē jau viss rosās – koku pumpuri jau riešas kopš rudens, bērnībā telpu siltumā plaukst vectēva plaucētās tulpes, narcises un hiacintes, un tad jau zied pūkaini pūpoli, kartona kastē zem lampas čiepst pūkaini un silti cālēni. Sāk mosties arī ārs un saule kļūst dāsna un dzeltena kā jaunpiens, visur izmētātas strazdu izperēto olu gaišzilās čaumalas, trušu būros gaišu pūku midziņās kustas mazas kuslas radībiņas, dīķmala izraibinās ar varžu kurkuļiem. Kūtīs, mājās, mežos, krūmājos, alās – visur rodas jauna dzīvībiņa.
Lai mums katram plaukst sirdī kāds prieka un brīnuma asns!
Guna Grote-Majore
