“Tā ir kāpšana uz tā paša grābekļa!” Bijušais izlases spēlētājs Tambijevs par to, kāpēc netikām ceturtdaļfinālā 4
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Izšķirošajā cīņā Latvijas izlase ar 1:2 zaudēja Vācijai, B grupā ieņemot vien sesto vietu, par punktu atpaliekot no četrinieka, kas ļautu turpināt turnīru. Katastrofāls spēles sākums (septītajā minūtē jau 0:2), neizmantotas iespējas un nespēja gūt vārtus vairākumā pielika punktu cerībām par ceturtdaļfinālu.
Vai varējām vairāk? Noteikti, tāpēc jāpiekrīt izlases aizsargam Ralfam Freibergam, ka pēc šī turnīra sirdī ir liels rūgtums.
Tomēr arī jāatzīst – Latvijas izlase īsti nebija pelnījusi tikt tālāk, jo pārāk daudz izsēja turnīra gaitā, zaudējot vērtīgus punktus pret Kazahstānu un Norvēģiju. Hokejistiem nevar pārmest nevēlēšanos vai cīņas spara trūkumu.
Tā visa bija daudz un vēl vairāk, taču sportā uzvar tas, kurš noskrien ātrāk, aizlec tālāk, vai hokeja gadījumā iemet vairāk vārtu par pretiniekiem. Galvenais ir gala rezultāts, kas šoreiz nav apmierinošs, jo turnīram savās mājās latiņa allaž ir uzlikta augstāk.
Latvijas Hokeja federācijas vadībai jāveic skrupuloza analīze, arī par treneru darbu, jo uzvar komanda, bet zaudē treneris.
Bobam Hārtlijam šis bija ceturtais pasaules čempionāts pie izlases stūres, bet kopš 2018. gada astotās vietas nākamajos turnīros esam slīdējuši zemāk. Līgums ar kanādieti ir spēkā līdz 2022. gada Pekinas olimpiskajām spēlēm, uz kurām mūsējiem vēl jātiek.
Fiziskā kondīcija, līderi un vairākums
“Manuprāt, ir izceļami trīs galvenie iemesli, kāpēc netikām ceturtdaļfinālā. Pirmkārt, fiziskā sagatavotība, jo turnīra gaitā varēja redzēt, ka ne visiem tā ir atbilstoša pasaules čempionāta līmenim. Komanda gatavojās vairāk nekā mēnesi, taču ar fizisko kondīciju netrāpīja, jo vairāki gados vecākie spēlētāji vairs nebija tik ātri, tāpēc radās problēmas ar realizāciju,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” neveiksmes iemeslus rast centās visu laiku rezultatīvākais Latvijas izlases hokejists, bet tagad treneris Leonīds Tambijevs.
“Otrkārt, komandā tā arī nebija viena vai divu spilgtu līderu. Visu cieņu Kasparam Daugaviņam, Laurim Dārziņam, Mikam Indrašim, bet šoreiz viņiem neizdevās pavilkt komandu.
Treškārt, vājākā vairākuma realizācija starp visām komandām. Ja nemaldos, tad tika izmantotas tikai divas no 24 vairākuma iespējām (8,33%), kas mūsdienu hokejā ir gaužām maz.
Pret Vāciju trešajā periodā īsā laikā bija divi vairākumi, bijām pretinieku zonā, taču ripa kustējās pārāk lēni, nebija asuma, līdz ar to vācieši allaž bija soli priekšā, paspēja nobloķēt metienu līnijas. Vāji nospēlējām arī pretinieku vārtu priekšā, nedabūjām atlēkušās ripas.”
Tambijevs uzskata, ka vācieši neko pārdabisku nav rādījuši, bijuši labāki vien spēles pirmajās desmit minūtēs.
“Viņiem bija otrā spēle divās dienās, varēja just, ka ir nogurums, skrēja tikai pirmajās desmit minūtēs. Mūsējie dominēja, taču pretinieki spēlēja pacietīgi, aizsardzībā nospēlēja ļoti organizēti un pašaizliedzīgi, tāpēc līdz vārtsargam tika maz ripu, jo lielākā daļa tika bloķētas. Viņi bija saimnieki savu vārtu priekšā, bet mums vienu ripu iemeta tieši no “petaka”. Vācijas izlase mums bija pa zobam,” uzskata Tambijevs.
Jānotiek paaudžu maiņai
Viņš pieļāva, ka turnīra ievadā izcīnītā uzvara pār Kanādu deva mānīgu pārliecību, ka arī tālāk viss ritēs līdzīgā gultnē, taču pasaules čempionātos, kur 12 dienās jāaizvada septiņas spēles, tā notiek reti, jo jānoskaņojas katrai cīņai.
“Pirmā uzvara mūs uznesa pārāk augstu mākoņos, taču pēc tam izrādījās, ka šī ir ļoti vāja Kanādas izlase. Vājākā, ko esmu redzējis kopš 1997. gada, kad Latvija spēlē augstākajā grupā. Pat nezinu, kā tie divi kanādiešu vārtsargi var spēlēt NHL. Pasaules čempionātā katra spēle un katrs punkts ir ļoti svarīgs, to zinu no savas pieredzes. Sīkumu nav – katra atpūtas vai miega stunda, režīms, ēdienreizes, gatavošanās spēlei, masieru un ārstu darbs, arī tas iespaido gala rezultātu,” norāda treneris.
Ko vajadzētu mainīt? “Būšu godīgs, tāpēc teikšu, ka Daugaviņa, Dārziņa, Karsuma, Sotnieka, Rēdliha, Džeriņa, Meijas laiks izlasē lēnām beidzas. Tāpat bija manā laikā, hokejs un dzīve mainās, nāk jaunā paaudze, izlasē jānotiek paaudžu maiņai.
Atceros no savas pieredzes – 2006. gadā pasaules čempionātā Rīgā man bija 36 gadi. Pret tādām izlasēm kā Slovēnija vai Norvēģija es vēl varēju spēlēt līdzvērtīgi, bet pret Čehiju, Somiju, Kanādu jutu, ka neturu vairs līdzi. Hokejā tomēr ir arī jāskrien. Tā ir realitāte, kas jāpieņem šiem spēlētājiem, kā arī par to jādomā federācijai.
Nevajag baidīties uzticēties jaunajiem, ko lieliski pierādīja Krastenberga gadījums. Mums ir laba jaunā paaudze – Ģēģeris, Bērziņš, Švanenbergs, Smirnovs, Smons, vairāki jaunie spēlētāji Ziemeļamerikā. Tuvojas viņu laiks. Ar viņiem ir jāstrādā, tāpēc nesaprotu Rīgas “Dinamo” politiku, kas atkal paraksta pieredzējušus spēlētājus, liekot uzsvaru uz viņiem.
Tā ir kāpšana uz tā paša grābekļa. Latvijā bieži izskan, ka “Dinamo” ir izlases bāzes komanda, bet šosezon bez Dārziņa un Indraša neviens cits neko ievērības cienīgu neparādīja. Lai jaunie progresētu, viņiem ir jādod iespēja, jāuzticas. Šosezon šajā virzienā bija pozitīvas izmaiņas, bet vai būs nākamajā sezonā pie cita trenera?” atklāts ir Tambijevs.
Viņam paticis Krastenberga sniegums. “Enerģisks, ar labu ātrumu un vārtu gūšanas garšu. Būs lietaskoks. Izcelšu arī Rodrigo Ābolu, kuram vairāk vajag uzņemties līdera lomu, kurai viņš noteikti ir gatavs. Viņam jākļūst pārliecinātākam, ka var, jo ir visi parametri – augums, tehnika, spēles izpratne. Aizsardzībā acīs iekrita Jānis Jaks – spēlētājs, kurš nekad nepadosies, spējīgs uz improvizāciju, labi kontrolē ripu. Turnīra sākumā ļoti labs bija Kivlenieks, taču turpinājumā acīm redzami pagura.”
Latvijas hokejisti un treneris pēc spēles ar Vāciju
* Ralfs Freibergs: Sirdī ir rūgtums. Bija iespējas, kuras neizmantojām, bet tāds ir hokejs. Visā turnīrā mums nebija tādu skaistu vai vieglu vārtu. Bija jāmaina spēles stils, kaut gan to arī darījām, metām, līdām uz vārtu priekšu. Nezinu, jātrenējas vairāk.
Čaļi cīnījās līdz galam, nebija tā, ka kādā spēlē palaidām vieglāk. Centāmies, atdevām visu, bet uzvaras ir jānopelna. Smags turnīrs. Žēl, jo gribējās vairāk gan mums, gan līdzjutējiem. Paldies faniem, kuri mūs atbalstīja, sagaidīja pie arēnas un viesnīcas, sūtīja laba vēlējumus un dāvanas.
* Lauris Dārziņš: Hokejs nav tas sporta veids, kurā viss nāk viegli. Viss ir uz naža asmens, tāpēc nav pārsteigums, ka mums vārti nāca tik grūti. Mums turnīrā bija septiņas līdzīgas spēles, taču uzvaru bija par maz. Ķiveri nost līdzjutēju priekšā, paldies par atbalstu, kuru jutām visas šīs dienas. Žēl, ka klātienē to atmosfēru kopā izbaudījām tikai vienā spēlē.
* Renārs Krastenbergs: Vācijas izlase ļoti labi spēlēja aizsardzībā, bet mums kaut kā pietrūka, lai gūtu vārtus. Nav viegli tik svarīgā spēlē zaudēt savu skatītāju priekšā. Katru spēli laukumā gājām un cīnījāmies, izlikām visu katrā spēlē. Sāpīgi, ka nepiepildījām savu mērķi, lai arī bijām tam tik tuvu.
* Bobs Hārtlijs: Nekad nevainošu zaudējumā spēlētājus, jo viņi sevi nežēloja, atdeva visus spēkus. Lepojos ar šo kolektīvu! Spēlējām ar pretinieku (Vāciju), kurš bija ātrāks, to izmantojot arī abos vārtu guvumos.
Mēs šajā čempionātā zaudējām vairākus vērtīgus punktus sākumā, un tie mums beigās dārgi maksāja. Vairākumā bija brīži, kad pietrūka veiksmes, vairāki vārtu stabiņi nevairoja pārliecību. Taču izpildījums bija labs, tikai pietrūka pēdējā metiena īstajā brīdī.
Kuri pelnījuši cepumus
Pret Vāciju
lll Rodrigo Ābols – guva vienīgos Latvijas izlases vārtus, izmantojot pretinieku rupju kļūdu. Pirmajos mačos Rodrigo spēle nevedās, bet uz beigu pusi viņš spēlēja arvien pārliecinošāk.
ll Jānis Jaks – vienīgais aizsargs ar labo nūjas satvērienu šajā izlases modelī nebaidījās līst uz pretinieku vārtiem, sagādājot Vācijas aizsardzībai problēmas. Izdarīja trīs metienus pa vārtiem, šajā rādītājā esot labākais komandā.
l Miķelis Rēdlihs – izlases veterāns piedalījās četrās spēlēs, un labākā bija tieši pret Vāciju. Bija tuvu vārtu guvumam, taču trīs mēģinājumos ripa spītīgi iesprūda pretinieku aizsardzības bastionā.
Turnīrā kopumā
lll Renārs Krastenbergs – šī čempionāta lielākais un patīkamākais atklājums mājinieku rindās. Ātrums, azarts, enerģija, kombinācijā ar labu metienu ļāva 22 gadus vecajam uzbrucējam no ceturtās maiņas turnīra sākumā tikt līdz pirmajam virknējumam. Regulāri savai komandai nopelnīja skaitlisko vairākumu.
ll Lauris Dārziņš – varēja redzēt, ka Lauris ļoti gribēja, bet ne viss sanāca. Ar visu to viņš kļuva par rezultatīvāko spēlētāju izlasē, nopelnot četrus (2+2) punktus (Ronaldam Ķēniņam 1+3).
l Uvis Balinskis – viens no stabilākajiem izlases aizsargiem, paveica lielu darba apjomu. Spēlē pret Norvēģiju gan rupji kļūdījās vairākumā. Bieži vien paspēja būt gan pie saviem, gan pretinieku vārtiem.
l – mediju centrā žurnālistiem kā uzkodas piedāvā auzu cepumus
Rezultāti. HOKEJS
Pasaules čempionāts
B grupa
* Latvija – Vācija 1:2 (0:2, 1:0, 0:0), 3:16 Peterka (Zaiders) 0:1, 6:40 Nēbelss (Pfēderls, Reihels) 0:2, 25:55 Ābols (Balinskis) 1:2. Metieni: 24:21.
* Citi rezultāti: Somija – Kanāda 3:2 B, ASV – Itālija 4:2. Kopvērtējums: ASV 18, Somija 17, Vācija 12, Kanāda 10, Kazahstāna 10, Latvija 9, Norvēģija 8, Itālija 0.
A grupa
* Šveice – Lielbritānija 6:3, Čehija – Slovākija 7:3, Krievijas Olimpiskās komitejas izlase (ROC) – Baltkrievija 6:0. Kopvērtējums: ROC 17, Šveice 15, Čehija 13, Slovākija 12, Zviedrija 10, Dānija 9, Lielbritānija 4, Baltkrievija 4.
Ceturtdaļfināla pāri: ROC – Kanāda, ASV – Slovākija, Somija – Čehija, Šveice – Vācija.
