Publicitātes foto

Ar pasaules mūzikas industriju Aivars Hermanis tomēr ir ciešā sasaistē ik dienu, būdams Latvijas lielākas slēgtās multifunkcionālās halles – „Arēnas Rīga” koncertu un pasākumu menedžeris. Kā pieredzējis mūzikas industrijas pazinējs viņš skolo arī topošos mūzikas biznesa censoņus, lasot lekcijas. 1

Neilgi pēc ”Klusums starp mums” (neoficiālais nosaukums – „Tu un Es”) iznākšanas tapa ar nākamais Hermaņa dziesmu cikls „Plīvošana ar pilsētu”, kura pamata ir Linarda Tauna 1988. gadā izdotais dzejas krājums. „Pamatā albuma lielākās daļas meldiņi radās Amerikā, 1991. gadā. Ieva (Akuratere) vienkārši man iedeva Tauna dzejoļu grāmatiņu, sakot – man patīk tā dzeja, varbūt rodas kāds meldiņš. Paņēmu līdzi uz Ameriku, bet visu to laiku, kad ar „Remix” dzīvojāmies studijās, nebija laika ieskatīties, bet pirms mājās braukšanas palika brīva nedēļa, ko dzīvoju pie draugiem, Manhetenā. Rakstīju ar tām lielpilsētas sajūtām – tā ir vieta, kur ir visas pasaules elles ķēķis. Esmu no ātrajiem mūzikas rakstītājiem, vismaz pamata meldiņš un harmonija bieži vien rodas 15 minūšu laikā. Tas, ka Latvijā plati tik labi uzņēma, bija pārsteigums. Ne tā, ne otra plate, atšķirībā no tā, ko darījām šovbiznesā ar „Remix”, nebija ieprogrammēta komerciāliem mērķiem. Ja „Remix” lielā mērā bija mūzikas industrijas uzņēmums, tad šīs plates bija mana un manu domubiedru kaprīze.”

„Kad Pauls kļuva par kultūras ministru, „Remix” zaudēja patronu radio mājā, un nācās aiziet. Tolaik nobāzējāmies Liepājas Jaunatnes centrā. Plikā vietā vajadzēja uzbūvēt kaut ko līdzīgu uzņēmumam, bet tolaik nebija nekādu likumu par uzņēmējdarbību, nebija arī nekādas pieredzes. Lasīju, konsultējos un eksperimentēju, lai varētu saimniekot. Liepājas Jaunatnes centrs „perestroikas” laikā bija viens no trim PSRS tirgus ekonomikas izmēģinājuma poligoniem – pārējie divi bija Odesā un Ļeņingradā (Pēterburgā). Tā kā tas bija komjaunatnes centrālkomitejas projekts, dabūjām kredītu – 250 tūkstošus rubļu, tam laikam lielu naudu. Varējām nopirkt profesionālus Rietumu mūzikas instrumentus un strādāt. Protams, nauda bija jāatpelna, koncertējām visā Padomju Savienības teritorijā un arī ārzemēs, pelnījām. Skaidrs, ka tolaik „Remix” skaņdarbi tika pakārtoti kaut kādiem šovbiznesa principiem. Izrādījās, ka to saimniekošanas divriteni bijām otrreiz izgudrojuši diezgan pareizi. Vēlāk, kad pēc Amerikas projekta nolēmām oficiāli darbību izbeigt, pat varējām dalīt mantu, nevis parādus.”

Reklāma
Reklāma
“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas
Lasīt citas ziņas

Ar pasaules mūzikas industriju Aivars Hermanis tomēr ir ciešā sasaistē ik dienu, būdams Latvijas lielākas slēgtās multifunkcionālās halles – „Arēnas Rīga” konsultants un pasākumu menedžeris.

„Sākumā Arēna pieaicināja mani kā padomdevēju, jo līdz tam šāda veida būves, kurās notiktu tik vērienīgi koncerti, pie mums nebija celtas, neviens īsti nezināja, kā visu ierīkot. Celtniekiem vajadzēja kādu no šovbiznesa. Tā šeit arī paliku,” stāsta mūziķis. Arēnas administrācijas spārnā iekārtots akurāts birojs, kura nav ne miņas no mākslinieciska haosa. Šeit pieredzējušā mūzikas menedžera ikdiena ir līgumi, tāmes un loģistika. Aivars smejas – „Reizēm jau arī man tāpat kā Zatleram jāuzdod sev jautājums – kas es esmu(?)! Tomēr ir interesanti. Protams, mūzika no iztikas avota ir pārvērtusies vaļaspriekā. ”Kā pieredzējis mūzikas industrijas pazinējs viņš skolo arī topošos mūzikas biznesa censoņus, lasot lekcijas augstskolās.

Neilgi pēc ”Klusums starp mums” (neoficiālais nosaukums – „Tu un Es”) iznākšanas tapa ar nākamais Hermaņa dziesmu cikls „Plīvošana ar pilsētu”, kura pamata ir Linarda Tauna 1988. gadā izdotais dzejas krājums. „Pamatā albuma lielākās daļas meldiņi radās Amerikā, 1991. gadā. Ieva (Akuratere) vienkārši man iedeva Tauna dzejoļu grāmatiņu, sakot – man patīk tā dzeja, varbūt rodas kāds meldiņš. Paņēmu līdzi uz Ameriku, bet visu to laiku, kad ar „Remix” dzīvojāmies studijās, nebija laika ieskatīties, bet pirms mājās braukšanas palika brīva nedēļa, ko dzīvoju pie draugiem, Manhetenā. Rakstīju ar tām lielpilsētas sajūtām – tā ir vieta, kur ir visas pasaules elles ķēķis. Esmu no ātrajiem mūzikas rakstītājiem, vismaz pamata meldiņš un harmonija bieži vien rodas 15 minūšu laikā. Tas, ka Latvijā plati tik labi uzņēma, bija pārsteigums. Ne tā, ne otra plate, atšķirībā no tā, ko darījām šovbiznesā ar „Remix”, nebija ieprogrammēta komerciāliem mērķiem. Ja „Remix” lielā mērā bija mūzikas industrijas uzņēmums, tad šīs plates bija mana un manu domubiedru kaprīze.”
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.