Padoms zemniekam. Sīpolu žāvēšanas nianses 0
Lielākoties sīpolus bojā kakla puve un bakteriālās puves. Augi inficējas audzēšanas laikā, bieži vien īsi pirms novākšanas. Infekcija attīstās jau glabātavā, nereti to veicina nepareiza sīpolu žāvēšana.
Speciālisti, kas Holandē pēta sīpolu kakla puves problēmu, nonākuši pie vairākiem secinājumiem un sniedz praktiskus ieteikumus.
Sīpolu optimālais novākšanas laiks ir brīdis, kad 60% lapu ir atmirušas. Izraktos sīpolus uzlasa vai vāc ar kombainu tikai tad, kad rasa nožuvusi un sīpolu virsma ir sausa. Atkarībā no aktuālajiem laika apstākļiem tas var būt dienas vidus vai pat pēcpusdiena. Pļaujot lapas, izrokot un uzlasot ar rasu klātos sīpolus, palielinās kakla puves izplatīšanās risks.
Bieži tiek uzskatīts, ka sīpoli labi žūst uz lauka, bet pētījumi liecina, ka pēc 4 – 7 dienām uz lauka sīpolu mitrums bija samazinājies tikai par 1 – 2 %. Holandē bijušas sezonas, kad novākšanas laikā, augusta vidū relatīvais gaisa mitrums bija pietiekami zems tikai pašā dienas vidū, savukārt no rīta sīpoli ilgstoši stāvēja norasojuši, kaut gan relatīvais gaisa mitrums tieši virs vāla nepārsniedza 80 %. Saulainā laikā dienas vidū sīpolu temperatūra sasniedza pat 35°C, kaut gan vidējā dienas temperatūra nepārsniedza 25°C, un tomēr sīpoli žuva ļoti lēni. Tāpēc pētnieki iesaka pārvest sīpolus no lauka šķūnī vai glabātavā iespējami ātri pēc izrakšanas, bet veikt šo darbu saulainas dienas vidū, kad sīpolu virsma ir dabiski sausa, bet paši sīpoli silti. Tas saīsina žāvēšanas perioda ilgumu un samazina izmaksas.
Holandē tiek uzskatīts, ka minimālajai ventilēšanas jaudai jābūt 150 m3 gaisa uz vienu kubikmetru sīpolu stundā (kaut gan praksē uzglabāšanas periodā tā mēdz būt arī augstāka). Tas nozīmē, ka 100 tonnu sīpolu žāvēšanai ir nepieciešami apmēram 30 tūkst. m3 gaisa/h. Ja gaisa uzsildīšanai tiek izmantoti katli, tiem jānodrošina siltuma ražošanas kapacitāte 60 – 80 tūkst. kkal/100 t sīpolu. Maksimālais sabēruma augstums – 4 m.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
